Kā norāda Heršels Šankss (Hershel Shanks), Bībeliskā arheoloģiskā pārskata redaktors, avotam, kam ir apkārt trīs akmens rindas, kas nodrošināja vieglu pieeju pie ūdens, visdrīzāk ir lielāka nozīmē, nekā līdz šim bija domāts. “Zinātnieki domāja, ka Siloes dīķa nemaz nebija, ka sv. Jānis rakstot par to Evaņģēlijā, pieļāva savā veidā reliģisko vīzdegunību”, lai atbilstoši attēlotu sevis aprakstīto notikumu – teica Jaunās derības pētnieks Džeims H. Čarlsuorts (James H. Charlesworth) no Prinstonas teoloģijas semināra. “Tagad tomēr Siloes dīķis tika atrasts (..) un tieši tāds, kādu to aprakstīja sv. Jānis”. Tas nozīmē, ka kārtējo reizi teoloģija atrada atbalstu vēsturē. Dīķis atrodas vairāk nekā 200 metru no cita, agrāk atrasta avota, kas datēts ar mūsu ēras 5. gadsimtu. Iespējams, kas tas bija Bībelē aprakstīta dīķa rekonstrukcija, ko paveica bizantiešu ķeizarienes Eudocijas aizgādībā. Zināms, ka Siloes dīķa vietā agrāk atradās arī vecākas konstrukcijas. Pirmā no tām tika uzbūvēta karaļa Ezehija laikā (8. gs. pirms Kristus). Avota izveidošana ļāva Jeruzalemes iedzīvotājiem izdzīvot asīriešu aplenkuma laikā. Zem kalna, uz kura bija uzbūvēta Dāvida pilsēta, bija izrakts tunelis, kas vienoja Jeruzalemi ar blakus esošām ielejām. Pateicoties tam, pilsētu bija grūtāk ieņemt. Tomēr šis pirmais Siloes avots, no kura piegadāja ūdeni Jeruzalemei, tika iznīcināts 586. gadā, babiloniešu karaļa Nabuhodonozora uzbrukuma laikā. Tvertni, kas funkcionēja Kristus laikos, visdrīzāk uzbūvēja 1. gadsimtā pirms mūsu ēras. Tas saglabājās līdz mūsu ēras 1. gadsimta 70-tajiem gadiem, kad to iznīcināja Romas karavadonis Tits. Tieši šīs konstrukcijas drupas tika atklātas remontdarbu laikā. Izrakumos tika atklātas trīs šauro kāpņu grupas, kas veda uz avotu, tomēr neizdevās pilnīgi noteikt tvertnes lielumu. Izrakumu darbi netika pabeigti, jo daļa no to teritorijas atrodas zem dārziem, kas pieder Grieķu pareizticīgai Baznīcai. Izrakumu veikšana ir apgrūtināta arī ar to, ka konstrukcija atrodas pilsētas zemākajā daļā, uz kuru ar lietu tiek ienesti daudz dubļu un netīrumu. Tomēr arheologiem izdevies precīzi noteikt tvertnes uzbūvēšanas datumu. Seno laiku celtnieki kāpņu pakāpienos ievietoja monētas no Aleksandra Jannausa laikiem, kas valdīja Jeruzalemē 103.-76. gados pirms Kristus. Pateicoties monētām, kas atrastas pašā tvertnē, izdevās noteikt arī laiku, kad konstrukcija tika iznīcināta – laiks sakrīt ar jūdu sacelšanos pret romiešiem (66.-70. gadi pēc Kristus). Foto: ecplanet.com |