To lasīja Laterāna Pontifikālās Universitātes Rīgas Augstākā Reliģijas zinātņu institūta filozofijas lektore Māra Kiope. Šajā pētījumā skatītas vērtības izglītībā. Filozofe pieskārās aktuālai problēmai, proti, Latvijas izglītības standartā nav definētas garīgās vērtības. Tajā ir runāts par toleranci, iejūtību, taču nekāda konkrēta definīcija nav izteikta. M.Kiope norādīja, ka ir bijusi tikai viena diskusija – valsts un baznīcas diskusija par kristīgās mācības ieviešanu skolās. Diemžēl neviens cits par to nav paudis savu viedokli. Latvijas sabiedrībā valda vērtību sajukums un uzvar tās vērtības, ko uzspiež plašsaziņas līdzekļi. Lektore minēja, ka izglītības filozofija pauž uzskatu – cilvēks tiecas pēc labas dzīves, ko nodrošina izglītība. Ikvienai sabiedrībai nepieciešams domāt par to, kādu nākotnē tā vēlas redzēt cilvēku. Māra Kiope salīdzināja Latvijas un Amerikas pieredzi. Amerikas Savienotajās Valstīs nav izglītības standarta, jo garīgās vērtības ir skaidri definētas. Tieši ASV attīstījusies morālā audzināšana, lai gan 20.gadsimta 20.gados tika noteikts, ka morālā audzināšana nav vajadzīga. Tomēr vēlāk secināts, ka izglītība nevar būt bez garīgajām vērtībām. Amerikā ir sastopama raksturizglītība, tas ir, cilvēks iegūst labus ieradumus. ASV skolās tā ir viena no stūrakmeņiem, kas ir ierakstīta konstitūcijā. Lektore minēja, ka Amerikā ir praktiskās nodarbības, piemēram, žēlsirdības nedēļa, kad skolēni dodas uz slimnīcām un bez samaksas veic sanitāra darbus, tādējādi mācoties kalpot savam tuvākajam. Māra Kiope pieminēja dažus filozofus, kuri definējuši vērtības. Nīče ir teicis, ka vērtības ir spēkā, ja tās no jauna apliecina. Kanta sekotāji, neokantieši, minējuši, ka dabas zinātnes ir iekrāsotas ar cilvēka vērtībām. Akvīnas Toms sacījis, ka cilvēkam ir raksturīgi mērīt, visam piešķirt vērtību, tajā pašā laikā atšķirīgi uztvert vērtību. Filozofes lekcijas galvenais uzdevums, bija pierādīt, ka garīgo vērtību definēšana izglītībā ir ļoti nopietna problēma, bet par to netiek runāts. Pēc lektores domām nozīmīgas vērtības ir draudzība, kristīgā mīlestība citam pret citu, proti, vērtības, kas rada vienotību, nevis individuālismu. Pēc lekcijas klātesošajiem bija iespēja uzdot jautājumus un izteikt savu viedokli par dzirdēto. Sadarbībā ar  | 
