Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Svētrunas

Pāvests skaidro 134. psalmu
29.09.2005 pl. 11:22

Silvija Krivteža

Bībele ir liturģisko tekstu avots – teica pāvests. Apcerei piedāvātais psalms sākas ar aicinājumu slavēt Kungu. Tas attiecas uz visiem Viņa kalpiem, „kas stāv Kunga namā, mūsu Dieva pagalmos”.

Svētnīcā, kas ir privileģēta lūgšanu vieta, valda kulta atmosfēra. Tajā ticīgie pārdzīvo „mūsu Dieva”, „labā” un „patīkamā” Dieva klātbūtni. Pēc aicinājuma slavēt Kungu psalma autors apliecina ticību. Apliecinājums sākas ar vārdiem: „Es zinu”. Credo ir 134. psalma būtība. Tas atklāj Kunga varenību un norāda uz Viņa veiktajiem brīnumdarbiem.

Dieva varenība nepārtraukti atklājas visā pasaulē – „debesīs un virs zemes, jūrā un visās dzelmēs”. Kungs paceļ mākoņus no zemes, izsauc zibeņus, lietu un vējus. Šīs dabas parādības nāk no Kunga „krātuvēm”. Psalmā tiek pasvītrots arī cits Dieva darbības aspekts. Runa ir par Viņa klātbūtni cilvēces vēsturē. Radītājs atklāja mums savu Pestītāja seju, atklāja sevi kā pasaules valdnieku – skaidroja Benedikts XVI.

Psalms ticīgo atmiņā atsauc lielo izceļošanas notikumu, kurā skaidri atklājās Dieva klātbūtne. „Kungs nonāvēja Ēģiptes pirmdzimtos, darīja zīmes un brīnumus, sakāva daudzas tautas, nonāvēja varenus karaļus, viņu zemi atdeva par mantojumu Izraēlim – savai tautai”. Dieva mīlestība atklājās konkrētā darbībā – teica Svētais tēvs.

"Liturģija kā neatņemamu sastāvdaļu saglabā piemiņu par pestīšanas notikumiem, īpaši par Pashas noslēpumu, kas ir visu citu svētku avots. Tā ir brīvības un pestīšanas augstākā izpausme". 

Viņš uzrunāja arī jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus, aicinot būt vienmēr uzticīgiem Evaņģēlijam un īstenot to savā ikdienas dzīvē.

RadioVaticana.org