Svētie Raksti Vecajā Derībā mums vairāk piemin Miķeli jeb Mihaēlu un Gabriēlu. Savukārt par eņģeli Rafaēlu mēs vairāk uzzinām no Tobija grāmatas, kur viņš parādās kā sargeņģelis tiem, kas ceļo. Tobija grāmatā eņģelis Rafaēls ceļo kopā ar jauno Tobiju, pasargājot zēnu no visām briesmām, kas var draudēt ceļā. Jaunajā Derībā eņģelis Gabriēls pasludina Jāņa Kristītāja un Jēzus dzimšanu, savukārt erceņģelis Miķelis ir attēlots kā debesu armijas vadonis, sātana uzvarētājs lielajā cīņā laiku beigās. Šodienas svētkos tiek godināti visi eņģeļi, kas ir Dieva vēstneši, atklāj Kunga gribu, izpilda Viņa pavēles, dzied un slavē Viņa godību un kam ir uzticēta kā atsevišķu cilvēku, ģimeņu, draudžu un diecēžu, tā arī visas Baznīcas aizsardzība.  Svētā Bernarda (1091 – 1153), cisterciešu mūka un Baznīcas Doktora sprediķis svētā Miķeļa svētkiem.
„Teiciet Kungu, Viņa eņģeļi, ... Viņa kalpi, kas pildāt Viņa gribu.” (Ps 103: 20-21) Šodien mēs svinam svēto eņģeļu svētkus ... Bet ko gan mēs varam pateikt par šiem eņģeliskajiem gariem? Tā ir mūsu ticība: mēs ticam, ka viņi atrodas Dieva klātbūtnē un uzlūko Viņu, ka viņi bauda nebeidzamu laimi un Kunga labumus, ko „acs nav redzējusi, un auss nav dzirdējusi, un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis” (1 Kor 2:9). Tādēļ ko gan viens mirstīgais var pavēstīt otram mirstīgajam par šīm lietām, kuras nav iespējams pat iztēloties? ... Ja nav iespējams runāt par Dieva svēto eņģeļu godību, tad mēs vismaz varam runāt par to mīlestību un žēlastību, ko viņi mums parāda. Jo viņi ne tikai bauda neizsakāmo godību; bet viņi arī mums palīdz... Ja arī mēs nespējam izprast viņu godību, tad mūs īpašā veidā skar viņu žēlsirdība, ar kuru šīs debesu būtnes, šie paradīzes prinči, kas ir tik tuvi Dievam, ir piepildīti. Apustulis Pāvils, kurš ar savām acīm kontemplēja debesu galmu un zināja tā noslēpumus (2 Kor 12:2), mums liecina, ka visi eņģeļi „ir kalpotāji gari, kas ir izsūtīti kalpošanai to labā, kam jāiemanto pestīšana” (Ebr 1:14). Nedomā, ka tam ir grūti noticēt, jo arī pats Radītājs, kas ir Karalis pār visiem eņģeļiem „nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem” (Mk 10:45). Tādēļ kurš gan eņģelis noraidītu šo kalpošanu, kuru ar tādu degsmi un prieku veica Tas, kuram eņģeļi kalpo debesīs? Sadarbībā ar  | 
;)