Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Citur Latvijā

Rīgas Garīgais seminārs svin 85 gadu jubileju
12.10.2005 pl. 09:35

Andris Vasiļevskis

Pirmdien 3. oktobrī Rīgas Garīgajā semināra tika svinēti semināra aizbildnes Svētās Terēzītes no Bērna Jēzus svētki un semināra 85 gadu jubileja.

Rīts iesākās ar Svēto Misi Sv.Franciska baznīcā, kuru celebrēja viņa ekselence Jelgavas bīskaps semināra rektors Antons Justs. Koncelebrēja Kurzemes diecēzes Liepājas bīskaps Vilhelms Lapelis, ap divdesmit priesteru un semināristi ar „Schola Cantorum" pašizveidotu kori. Reliģijas zinātņu augstskolas studenti un darbinieki, konsekrētās māsas un kā īpašas viešņas bija Karmelītes Bērniņa Jēzus māsas.

Semināra rektors bīskaps Antons Justs homīlijā atcerējās mazās Terēzītes aicinājuma drosmīgumu, ceļā uz Karmela klosteri, tās svētuma pamatu: mazo ceļu, caur mīlestību. Sastopoties ar nāvīgo slimību, viņa nenobijās, bet salika savu dzīvi upurī par priesteriem.

Ekselence īpaši izcēla mīlestības tikumu, kā aicinājuma pamatu, kas liek veltīties Dievam.

Savukārt vispārējā lūgšanā diakons Haralds Broks kopīgi ar visiem klātesošajiem aizlūdza par pāvestu, priesteriem, Baznīcas vienību, ģimenēm un mūsu kardinālu Jāni Pujatu un visiem bīskapiem, kas ir ieradušies Vatikānā uz sinodi, lai viņi, apcerot Euharistijas noslēpumu, arvien vairāk ieietu šajā mistērijā.

Pēc Euharistijas svinībām visiem bija iespēja noklausīties bīskapa Vilhelma Lapeļa sagatavoto referātu par mazās Terēzītes dzīves gājumu.

Bīskaps iesāka ar apsveikuma vārdiem, kas bija veltīti klātesošajiem un aizsāka ar cerības jausmām, kas bija veltītas jaunajiem aicinājumiem uz garīgo kārtu. Tiem puišiem, kas bija atbraukuši līdz saviem priesteriem uz garīgo semināru, lai ieskatītos, vai tik šī nevarētu būt viņu jaunā studiju vieta.

„Lai notiek, ja tā ir Dieva griba, nepretojieties tam,” uzrunājot jaunos puišus teica bīskaps, kā arī izteica prieku atrasties šajos svētkos, jo arī viņš ir absolvējis Rīgas Garīgo semināru.

Referātu, kas bija veltīts Terēzītes dzīvei, bīskaps iesāka ar viņas bērnības detalizētu izklāstu līdz klostera dzīvē atklātām patiesībām: „nav tik svarīgi kādu darbu pildi, bet gan ar cik lielu mīlestību, to dari”.

Pēc dziļiem dvēseliskiem pārdzīvojumiem, viņai ir skaidrs, ka ir jāatdodas Dieva lielajai mīlestībai, jo neviena radība to nespēs apmierināt. Un saliekot sevi upurī Dievam, atdodot sevi bez atlikuma.

Bīskaps Vilhelms Lapelis visiem klātesošajiem pastāstīja, kā šī grāmata „Kādas dvēseles stāsts” ir nonākusi līdz lasītājiem Latvijā no Francijas. Kā bīskaps Boļeslavs Sloskāns atklāja šīs Svētās domu graudus un to, ka garīgās bērnības ceļš, ko gāja Svētā Terēzīte no Bērna Jēzus, aicina katru.

Pēc referāta semināra telpās 3. kursa audzēkņi, režisores Antonijas Apeles vadībā, bija sagatavojuši uzvedumu, kurā atziņas tika smeltas no Mazās Terēzīte domu dzīlēm.

Pēc uzveduma, ko režisore Antonijas Apeles kundze nodēvēja, ka tas patiesi esot brīnums, sekoja pusdienu maltīte ar kūku desertā uz kuras bija semināra jubilejas skaitlis - 85.

Un te nu katrs varēja dalīties par aicinājumu uz priesterību, vai arī kā iemīļojuši mazo Terēzīti no Bērna Jēzus.

Andris Vasiļevskis, RGS