Rīgas Garīgā semināra audzēkņi bija pagodināti ar apustuliskā nuncija klātbūtni, jo viņš svinēja šīs dienas Svēto Misi kapelā. Viņam asistēja un koncelebrēja semināra garīgtēvs Andris Kravalis, studiju prefekts Pauls Kļaviņš (kas arī tulkoja nuncija runu), un RARZI direktors Paskāls Marija Jerumanis. Nuncijs homīliju iesāka ar vārdiem, ka šodien svinam divu baziliku dibināšanas dienu – Pētera un Pāvila, kā arī Latvijas neatkarības proklamēšanas dienu. Viņš kā apustuliskais nuncijs sveica visus un īpaši pirmo kursu, kas ir nākuši klāt semināra saimei, un novēlēja nostiprināties aicinājumā. Nuncijs turpināja ar vārdiem no evaņģēlija: „Viņi dzēra Kunga biķeri.” Tā varētu būt īsa definīcija seminārā par to, kas te notiek. Nekas cits nav paredzēts, kā būt par Dieva draugiem. Šodien dzirdām, kā Pāvils devās no Sirakūzām uz Romu, kur pavadīja divus gadus. Ko viņš tur darīja? Mācīja par Dieva valstību un Kristu. Nuncijs jautāja: „Jūs šeit esat jau vairāk nekā divus gadus – ko jūs šeit darāt?” Mērķis ir iemācīties par Jēzu Kristu un par to runāt. Mēs jau kaut ko zinām, bet ne pilnīgi. Kā mēs varam iepazīt dziļāk? Ir nostāsts par Sirakūzu karali, kas gribēja zināt vairāk par Dievu. Piesauca lielāko filozofu Simonu, lai tas pastāsta, kas ir Dievs. Viņš atbildēja, ka viņam vajag vienu dienu, tad vēl trīs un tad trīs nedēļas. Tad atgriezās un atklāja: „Kungs, es nevaru Tev atbildēt, kas ir Dievs pilnībā. Jo vairāk es domāju par to, kas ir Dievs, jo lielāks Viņš kļūst manā prātā, un es nespēju ar zināšanām viņu izzināt. Vienīgais veids, kā Viņu izzināt, ir mīlestība.” Un patiesa ir filozofa Simona atbilde, ka jāmīl Dievu ticībā un tā kļūstam Dieva draugi.  Nuncijs novēlēja, ka mums kā apustulim Pēterim nebaidīties izkāpt no laivas un doties pie Kristus pa draudošā ūdens virsmu. Savukārt mums izkāpt no pagātnes laivas palīdz pasniedzēji, garīgtēvs, daudzi cilvēki, kas lūdzas par mums, kurus pat nepazīstam. Tātad svēto sadraudzība ir arī virs zemes, cilvēku starpā. Izkāpt no laivas nozīmē riskēt. Jēzus ir šeit tāpēc, ka mums ir maz ticības.
Nuncijs nobeidza ar Jēzus vārdiem: „Ne jūs mani izvēlējāt, bet es jūs, lai jūs nestu daudz augļus.” Nuncijs uzsvēra, ka tas ir iemesls, kāpēc esat seminārā – izpildīt Dieva gribu, būt par Dieva draugiem un kļūstot par priesteriem, kas kalpos ne tikai Baznīcai, bet arī mūsu dārgajai Latvijai. Nuncijs atgādināja, ka šajā Misē lūgsimies, lai Dievs sargā mūsu tautu un ka mūsu liecības dēļ arī cilvēki redzēs, ka tikai Jēzus var glābt Latviju. Nevis Eiropas Savienība vai Amerikas Savienotās Valstis var pestīt Latviju, bet tikai Jēzus! Nuncijs homīlijas beigās apsolīja, ka viņš kā apustuliskais nuncijs, kas šeit Latvijā prezentē Svēto tēvu, ir kopā ar mūsu bīskapiem, vecākiem un mums. Mises noslēgumā nuncijs deva svētību Svētā tēva nodomā un novēlēja, lai mēs visi kļūtu Dieva draugi. Un lai Dievs svētī šo tautu, lai tā neaizmirstu kristīgos pamatus, neaizmirstu šo mīlestības liecību, kādu nesa sv. Meinards šajā zemē. Pirmā kursa semināristiem nuncijs novēlēja drosmi, lai arī kādi draudīgi ūdeņi apkārt kustas, lai nenobīstas un dodas uz priekšu, jo šis laiks seminārā ir brīnišķīgs. Un atrodoties šajā saimē tuvoties Dievam, kas arī mūs aicina. Andris Vasiļevskis, RTI - Augstāk lasāmo ziņu audio formātā varat arī lejupielādēt un/vai noklausīties:
| 
;)
