Šoreiz mūs uzņēma Liepājas sv. Dominika draudze prāvesta tēva Dominika (Sergejs Ivanovs) OP vadībā.
Uz sanāksmi bija ieradušies visi 14 Kurzemes garīdznieki. Tā iesākās ar bīskapa Vilhelma Lapeļa garīgo uzrunu par ticību, kurā bīskaps pauda šādas domas:
It kā pašsaprotami, tomēr der atgādināt, ka garīdzniekam ticība īpaši nepieciešama - gan lai pats varētu sasniegt dzīves augstāko mērķi - Debesvalstību, gan citus uz turieni aizvest. Ticība nav iespējama bez ciešanām. Pats Kristus uzņēmās ciešanas, lai mūs atpestītu, un arī mums kristiešiem jārēķinās, ka mūsu ticības ceļā būs ciešanas, kad būs jāiestājas par patiesību. Ja kāds sludinātu abstraktu prieku un noklusētu ciešanu nozīmi kristieša dzīvē tad tādai mācībai ar kristietību nekā nav kopīga. Kristietim, aizstāvot ticību, nav jābaidās no iespējamiem pārmetumiem, neērtībām, ka viņš ir nemoderns. Mums ir jācenšas sasniegt pilnību ticībā. Tas, kas visiem spēkiem cenšas būt uzticīgs Dievam, nonāk pie tik lielas vienotības ar Viņu, ka sagrēkošana kļūst tikpat kā neiespējama. To iegūt palīdz lūgšana, kas, pēc kardināla Juliana Vaivoda vārdiem, jāveic vienmēr, nevis tikai tad, kad uznāk iedvesma, jo lūgšana nav dzejošana, kurai vajadzīgs īpašs noskaņojums. Vēl vienotību ar Dievu nostiprina kalpošana tuvākajiem. Augšana ticībā ir nemitīgs process, kas turpinās visu dzīvi.
Viens trūkums, kas var parādīties tiem, kas tic - noslēgšanās sevī. Tā pirms Vasarsvētkiem bija arī ar apustuļiem. Ticība ir domāta, lai to dāvātu, sludinātu citiem.
Nobriedušu ticību raksturo:
Rīcības saskaņa ar iekšējo stāvokli;
Egocentrisma pārvarēšana un raudzīšanās uz Dievu un citiem;
Atbildība par rīcību, runu un uzticētajiem cilvēkiem;
Prasme redzēt sevi patiesība gaismā, objektīvi saskatīt savus trūkumus. Pēc bīskapa uzrunas garīdznieki dalījās pieredzē par ticības nozīmi ikviena cilvēka dzīvē. Bīskaps minēja gadījumu par daudzbērnu māti, kas cēlās stundu agrāk par pārējiem ģimenes locekļiem un šo laiku veltīja lūgšanai par bērniem un lūdza Dieva palīgu visiem darāmajiem darbiem. Dekāns Marcins Vozņaks dalījās savā Polijas laika pieredzē, pastāstot par Garīgā semināra pasniedzēju priesteri, kas bija svinējis Svēto Misi kopā ar pāvestu Jāni Pāvilu II un piedzīvojis viņa lūgšanas spēku, kā arī minot gadījumu par profesoru laicīgā universitātē komunistu laika Polijā, kas nebaidījās atzīties, ka spējis savā dzīvē daudz padarīt tikai tāpēc, ka ikdienas divas stundas veltījis lūgšanai. Pēc tam tika svinēt Svētā Mise, kuras sākumā bīskaps pateicās sv. Dominika draudzes prāvestam Sergejam Ivanovam OP un dominikāņu klostera prioram Pēterim Aglonietim OP par uzņemšanu, kā arī visai dominikāņu kopienai par kalpošanu Liepājas diecēzē. Pēc Svētās Mises sekoja kopīga "dienas vidus lūgšana" no breviāra. Pēc tās visi devās pusdienot.
Dienas otrajā daļā bīskaps ar priesteriem pārsprieda vairākas ar garīdznieku darbu saistītas tehniskas lietas. Sanāksmes oficiālā daļa noslēdzās 16:30 ar kopīgām breviāra vakara lūgšanām - "vesperēm".
Nākamā Liepājas diecēzes katoļu garīdznieku tikšanās reizē, 2006. gada 16. janvārī, mūs pie sevis aicinās Kandavas Gvadalupes Dievmātes draudze un dekāns Andrejs Mediņš.
Lai Dievs palīdz mums visiem augt ticībā un cauri Adventa laikam labi sagatavoties Kristus Dzimšanas svētkiem. Liepājas diecēzes diakons Jānis Mētra | 
