Kā garīgais tēvs Andris Kravalis stādot priekšā Liepājas sv. Jāzepa katedrālē pirmā kursa studentus, teica, ka pateicas par ļaužu sirsnību, lielo vienkāršību un mīlestību, kādā ir iespēja uzsākt gaidīt Pestītāja dzimšanas svētkus. Vēl pērnajā liturģiskajā gadā semināra jaunākajiem brāļiem bija iespēja iepazīties ar Rēzeknes - Aglonas, Rīgas un Jelgavas diecēzēm. Kā pēdējā bija ciemošanās Kurzemes pusē, kur triju dienu laikā iepazinās ar jaunuzceltajām baznīcām, klosteriem – dominikāņu māsu un brāļu un Nabadzīgā bērna Jēzus māsu, kā arī ar to garīgumu un praktisko iesaistīšanos draudzes dzīvē. Piektdien, 25. novembrī, semināristi ieradās Liepājas katoļu pamatskolā, kur viņus sagaidīja skolotāju kolektīvs un katedrāles jauniešu ansamblis ar muzikālu priekšnesumu par eņģeļiem, kura pamatdoma bija, ka eņģeļi varētu kļūt mums par labiem palīgiem, jo viņi ir kopā ar Dievu – vienmēr dziesmās Viņu slavē un pielūdz, mums tikai jāiemācās tos lūgt un tiem pateikties. Tā mēs kādreiz debesu valstībā kopā ar mūsu sargeņģeļiem un ar visiem eņģeļu koriem slavēsim Dievu. Pēc izrādes pie vakariņu galda nākamie garīdznieki iepazinās ar dominikāņu misionāru māsu darbošanos Liepājā un sv. Meinarda draudzes centrā. Jauniešus pārsteidza ne tikai pāvesta Jāņa Pāvila II dāvinātais dievnams, bet arī māsu garīgās aprūpes lauks – katehēzes, svētdienas skola, cietums, pansionāts, kopienas dzīve, lūgšanas. Sestdien, 26. novembrī, semināristi iesāka ar rīta lūgšanām pie Nabadzīgā Bērna Jēzus māsām, Katedrāles un Liepājas apskati no baznīcas torņa, sv. Dominika draudzi, no kuras paņēma atziņu par to, ka intelektuālām studijām jābūt līdzvērtīgām ar lūgšanu stundām, jo teoloģija rodas uz ceļiem – tā tēvs Dominiks par vienu no Sprediķotāju Ordeņa pamatpriencipiem. Vēlāk sekoja Grobiņas sv. Brigitas baznīcas aplūkošana, kas veidota sv. Pētera laivas formā. Tā bija pa ceļam uz Saldu. Dienas nākamā daļa tika pavadīta Saldū, kur iepazinās ar jaunceļamās baznīcas aprisēm un Maltas Ordeņa Palīdzības Dienesta bērnu un jauniešu centra darbību. Kuldīgā tika sagaidīts vakars ar Sv. Mises svinībām katoļu sv. Trīsvienības baznīcā un tējas tasi kopā ar draudzes ļaudīm draudzes namā.  Adventa svētdienas rīts svinēts Euharistijā diecēzes sirdī – Katedrālē, kur bīskaps Vilhelms Lapelis pasvētīja kā līdzatnestos Adventa vainadziņus un sveces, tā arī lielo sārtiem ziediem caurvīto katedrāles vainagu, kuru kā katru gadu bija veidojusi Lūcija Jenčius kundze kopā ar savu vīru Vincentu, kuram šajā dienā apritēja 65 gadi. Viņi kā pateicībā Dievam par saņemtajām žēlastībām kopā ar saviem bērniem uzdāvināja katedrālei ķiršsārtu grīdas celiņu, kas izcēla liturģijas svinībās Dievam atdodamo godu. Kā Arsas prāvests teicis: „Dievam pašu labāko!”
Svētās Mises beigās katrs pirmā kursa students no bīskapa rokām saņēma rožukroni kā lūgšanu zīmi, kuru lūdzoties atcerētos ticīgos ļaudis, kuri lūdzas par jauniem paaicinājumiem uz garīgo kārtu, kas lūgšanās stiprināti stātos garīdznieku rindās un kalpotu Latvijas Baznīcā. Kā pēdējās vietas Kurzemē, ko pirmais kurss apmeklēja, bija Talsi ar jaunuzcelto zvanu torni un Kandava, kurā tika svinēti Gvadalupes Dievmātes svētki un Liepājas un Kurzemes bīskapa Vilhelma Lapeļa vizitācija. Šie bija dubulti svētki ar jaunā bikstkrēsla iesvētīšanu un jaunizveidotā Liepājas katoļu pamatskolas zvanu kora uzstāšanos, kuru vadīja un vada kora dibinātājs diriģents Miervaldis Ziemelis. Par šo braucienu lūdzu padalīties divus pirmā kursa audzēkņus Andri Jaksi un Valentīnu Daģi: - Kas īpaši piesaistīja jūsu uzmanību Liepājas diecēzē? Man visvairāk piesaistīja uzmanību tieši mūsdienīgā baznīcu arhitektūra. Savukārt mani piesaistīja tas, ar kādu dedzību strādā draudzes priesteri, klosterbrāļi, klostermāsas. Aktīvi iesaista jauniešus Baznīcas dzīvē. Kad mēs bijām draudzē, var redzēt, kā priesteris iesaista jauniešus un māksliniekus baznīcas izrotāšanā. Var redzēt, ka tur ir tāda aktīva dzīve.  Visvairāk pārsteidza tas, ka, manuprāt, cilvēki Kurzemes diecēzē ir ļoti atvērti un viņos valda tāda kā ģimenes izjūta. Viņi ir viens vesels. Un ne tikai priesteru aktivitāte, bet arī mākslinieki un jaunieši aktīvi iesaistās draudzes dzīvē, ceļot baznīcas pašapziņu Latvijā. Mani arī ļoti uzrunāja bīskapa vārdi, ka cilvēkam ir jājūtas labi Baznīcā, jānodrošina cilvēks ar visām nepieciešamajām ērtībām, lai viņš varētu justies brīvi un ar visu sirdi atdoties Dievam. Un dominikāņu liecība – dvēseles miers, neskatoties uz to, ka priekšā ir daudz kas jāpadara. Uzreiz visu nevar izdarīt. Viss tiek darīts pakāpeniski.
Jā, mēs arī bijām pie dominikāņu māsām, pie Nabadzīgā Bērna Jēzu māsām. Arī viņas dalījās ar savu dzīves pieredzi, dalījās ar to, kā viņas darbojas Liepājā, kā viņas darbojas ar jauniešiem. - Vai jūs smēlāt arī kādas garīgas atziņas no šī brauciena? Atpakaļceļā mēs ieturējām klusumu, lai pārdomātu, ko mēs esam guvuši no tā visa. Manuprāt, Liepājas diecēzē ir ļoti labs priesteru paraugs, kādiem priesteriem patiesi ir jābūt, kā ir jāmīl sava draudze, jāmīl sava Baznīca. Man visvairāk patika priesteru dedzība, ar kādu viņi strādā Baznīcā. Tas varētu būt kā paraugs mums katram – būt tādiem aktīviem savā draudzē un darboties. Andris Vasiļevskis, RTI | 
;)
;)