Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Liecības

Kardināls Bertone: "Noslēdzās divu pāvestu gads"
14.01.2006 pl. 16:05

2005. gads bija „divu pāvestu” gads – teica kardināls Tarcizio Bertone. Pāvesta Jāņa Pāvila II nāve un Benedikta XVI ievēlēšana bija divi ārkārtīgi nozīmīgi notikumi Baznīcas dzīvē. Tie notika Euharistijas gadā.

Ziemassvētku apsveikuma uzrunā Romas kūrijas darbiniekiem pāvests Benedikts XVI atgādināja, ka „Jāņa Pāvila II dzīve bija lekcija, ko viņš mums lasīja no ciešanu un klusuma katedras”.

Vatikāna Radio žurnālists Fabio Cologrande pie mikrofona aicināja Dženovas arhibīskapu kardinālu Tarcizio Bertone(attēlā). Atgādinām, ka no 1995. līdz 2003. gadam kardināls bija Ticības Mācības kongregācijas sekretārs. Šajos gados viņš strādāja kopā ar nākamo pāvestu, tolaik vēl kardinālu Jozefu Ratcingeru. Aicināts sniegt komentāru par šiem notikumiem, kardināls Bertone pastāstīja:

Kardināls Bertone: Jāņa Pāvila II nāve un Benedikta XVI ievēlēšana par pāvestu bija divi notikumi, kas aizskāra un dziļi saviļņoja pasaules sirdi. Abi šie notikumi apstiprināja, ka Baznīca patiesi atrodas pasaules sirdī. Kopā ar Baznīcu ir arī divi tās uzticīgie liecinieki: Jānis Pāvils II – pāvests, kas aizgāja mūžībā, turot augstu ciešanu krustu. Viņš nesa ne tikai savu, bet arī visas cilvēces ciešanu un sāpju krustu. Un Benedikts XVI – pāvests, kas nesen sveica pasauli no svētā Pētera bazilikas balkona, sludinot tai patiesību. Viņš atklāti runā par dzīves un ticības nozīmi, par ticības nākotnei nozīmi, par ticības Dievam, kas ir visas cilvēces draugs, nozīmi. Man šķiet, ka viena no Benedikta XVI pirmo uzrunu raksturīgākajām iezīmēm ir tieši draudzība: esam aicināti kļūt par Dieva draugiem, kas mums atklāj dzīves eksistenciālās vērtības, vada un nekad neatstāj mūs vienus. Uzskatu, ka abi šie pāvesti pasaulei ir morālā autoritāte, kuri Baznīcu parādīja tuvu un draudzīgu.

VR: Eminence, kā jūs pats personīgi pārdzīvojāt šo nozīmīgo pāreju?

Kardināls Bertone: Man ir skaistas un mīļas atmiņas par savu darbu blakus kardinālam Ratcingeram un blakus pāvestam Jānim Pāvilam II, kad vēl veicu padomnieka pienākumus Ticības Mācības kongregācijā. Tās patiešām ir neizdzēšamas atmiņas. Labi atceros Jāņa Pāvila II sirsnību, dažreiz arī izjutu viņa straujo un spēcīgo personību, īpaši Baznīcas vēstures svarīgākajos brīžos. Tāpat spilgti atceros Jāņa Pāvila II sludināšanas spēku, viņa sniegto liecību par Kristus centrālo vietu cilvēces vēsturē, sevišķi Baznīcas vēsturē un teoloģijā, īpaši, ja kāds mēģināja mazināt kristoloģisko nozīmi. Mani pārsteidza arī kardināla Ratcingera sniegtās ticības doktrīnas skaidrība, pilnīgā uzticība un draudzība, kas viņu vienoja ar Jāni Pāvilu II. Gūtā pieredze blakus diviem tik lieliem pāvestiem man bija dzīves skola, ticības skola, garīguma skola.

VR: Pāvests Benedikts XVI norādīja uz sava priekšgājēja piemēru, lekciju, ko viņš mums lasīja no ciešanu un klusuma katedras. Pēc jūsu domām, kāds ir Jāņa Pāvila II atstātais garīgais mantojums?

Kardināls Bertone: Pāvests Jānis Pāvils II savas dzīves pēdējos gados bija ciešanu, cilvēciskuma, kas atbalstās uz Kristus krusta, ikona. Viņš mūs uzrunāja ar savu klusēšanu, nevarību, ciešanām. Šī uzruna bija tikpat spēcīga kā tad, kad viņš izmantoja savu balsi, kad drosmīgi uzrunāja pasauli, sludinot tai patiesību, arī to, kas nebija patīkama vai izdevīga. Viņš mums atstāja arī kvēlas mīlestības uz Baznīcu, koncila Baznīcu, piemēru: abi divi ir Vatikāna II koncila pāvesti.

VR: Eminence, kādas ir šo pāvestu pontifikātu kopīgās iezīmes?

Kardināls Bertone: Bez šaubām, viņiem ir daudzas kopīgas iezīmes. Abi divi ir ieguvuši milzīgu pieredzi. Šie pāvesti ar savu cilvēciskumu aizskāra Baznīcas sirds stīgas. Viņi tām pieskārās ar mīlestību uz cilvēku, gatavību piedot un ilgām pēc pārmaiņām un atjaunošanos. Jāsaka, ka abu pāvestu kopējais garīgais mantojums ir tieši Vatikāna II koncils. Lai gan atšķiras viņu tautība un audzināšana, taču abi izgāja cauri totalitārismu režīmiem. Viņi uz savas ādas izjuta apspiešanas, vajāšanas un reliģijas brīvības aizliegšanas sekas. Viņi ir divi Dieva cilvēki, divi Baznīcas cilvēki, kas dzīvo patiesībā, kas mīl brīvību, viņi ir cilvēka draugi. Viņi ir mūsdienu cilvēka draugi.

Fabio Cologrande / tulkoja Silvija Krivteža
RadioVaticana.org
Foto: www.30giorni.it