“Ļoti svarīgais cilvēka dzīvības tālāk nodošanas pienākums, kas dara laulātos par brīviem un atbildīgiem Radītāja līdzstrādniekiem, vienmēr bijis viņiem par avotu lielam priekam, lai arī to dažkārt pavada daudz grūtību un sāpju”. Tā pāvests Pāvils VI iesāk encikliku “Humanae Vitae” Par laulību un dzimstības regulāciju. Rekolekcijas sākās ar adorāciju un grēksūdzi māsu kalpoņu klostera kapelā. Pēc tam sekoja Svētā Mise, kuru celebrēja priesteris Ilmārs Tolstovs. Sākot Dievkalpojumu viņš minēja, ka 21. janvāris ir Svētās Agneses diena. Svētā Agnese bija mocekle, kura Dievam deva solījumu palikt šķīsta, taču kad tas viņai bija liegts, devās nāvē palikdama šķīsta. Tādēļ Svētā Agnese ir pasludināta par šķīstības aizstāvi. Priesteris sacīja, ka 9:00 no rīta jau paguvis salaulāt vienu pāri, kurš nodzīvojis valstiski noslēgtā laulībā jau 15 gadus. I.Tolstovs atzīmēja, ka cilvēki bieži nodzīvo kopā daudzus gadus un tikai tad izlemj laulāties baznīcā, jo viņiem ir bail dot solījumu uz mūžu. Priesteris minēja, ka klostera dzīves, priesterības un laulības aicinājumi ir ļoti līdzīgi. Katrā no aicinājumiem jāpiedzīvo dažādi pārbaudījumi, tādēļ ir svarīgi paļauties un uzticēties Dievam, ticēt, ka Dievs palīdz tikt pāri visām grūtībām. Sprediķa noslēgumā I.Tolstovs novēlēja rekolekciju laikā saklausīt sev vajadzīgo un svarīgo, jo Dievs spēj uzrunāt jebkurā laikā un vietā. Pēc Svētās Mises klātesošie tika aicināti pulcēties uz rekolekcijām, kuras tāpat kā Dievkalpojumu vadīja priesteris Ilmārs Tolstovs. Viņš sacīja, ka Pāvesta Pāvila VI enciklikā “Humanae Vitae” tiek runāts par sarežģītu tēmu. Tas ir 1968.gada visskandalozākais un visvairāk nepieņemtais dokuments. Pēc šī dokumenta izdošanas sabiedrība gaidīja, ka tiks atcelts celibāts, paziņos par brīvību šajā jautājumā utt. Pāvests Pāvils VI enciklikas I daļā apskata morāles principus. Viņš uzsvēra, ka cilvēka seksualitāte nav atdalīta no viņa būtības. Pretēji pāvestam domāja filozofijas novirziena pārstāvji nominālisti. Tie atdalīja cilvēka garīgo dzīvi no fiziskās. Viņi uzskatīja, ka cilvēks var darīt ko grib, jo Dieva nav. Pāvests Pāvils VI uzsvēra, ka vecāki ir instruments Dieva rokās, viņi sadarbojas ar Dievu, Dievs bērnam dod dvēseli, vecāki miesu. I.Tolstovs minēja, ka laulībā dzimumaktam ir divas funkcijas vienojošā un dzemdinošā jeb bērnus līdzradošā, kontracepcija to noliedz. Auglības pazīšanas metodi ir devis Dievs, izmantojot dažādus līdzekļus, tiek likta siena dzīvības tālāk nodošanai. Kontracepcijas sekas ir laulības pārkāpšana, jo iespējams gūt baudu tikai sev. Priesteris sacīja, ka tas ir tikumības jautājums. Lietojot kontracepciju, rodas vīrieša necieņa pret sievieti un var jautāt, vai laulība ir baudas gūšana, vai kaut kas vairāk. Jāpiemin, ka rekolekciju laikā notika arī grupu darbs, - vajadzēja diskutēt un atbildēt uz jautājumiem, viens pārstāvis no katras grupas stāstīja klātesošajiem par secinājumiem. Tika apspriests jautājums, vai nav pienācis laiks dzīvības tālāk nodošanas uzdevumu uzticēt cilvēka prātam un gribai, nevis norisēm cilvēka organismā, tāpat arī, kas ir laulības mērķis – bērni vai mīlestība. Bija jāpārdomā rakstu vieta Bībelē - Pāvila vēstule Efeziešiem 5:21-33. un jāatbild, kā katrs saprot šo rakstu vietu. Rekolekciju noslēgumā priesteris I.Tolstovs minēja Vīnes pieredzi, kurā ir izglābti 800 – 1000 bērniņi, jo par viņiem lūdzas cilvēki pie aborta klīnikām, kur nāk sievietes taisīt abortu, taču tad pārdomā. Austrijā jau slēgtas 4 abortu klīnikas, kuru telpās ierīkoti dzīvības muzeji.
Sadrbībā ar 
Attēls: www.lacopts.org
| 
