Šī dzimta ir bijusi Latgales kultūrā kā pīlārs, kā piemērs pārējai tā laika aristokrātijai, jo viņi bija tie, kas cēla pašapziņu latgaļu tautām savā vidē, piešķirot tām jaunu kristīga un intelektuāla cilvēka tēlu. Hilzenu dzimta ir izveidojusi gan Dagdā, gan Dagdas apkārtnē vairākas baznīcas, kas vēl šodien darbojas. Kā vairāki šīs izstādes tapšanas līdzautori izcēla, ka pateicoties veiksmīgajai izstādes sarīkošanai Varakļānu pusē par Borhu dzimtu, ir tapusi šī izstāde par Hilzeniem, bet vēl ir slēptas citas izcilības kā Plāteri un Mantēfeļi, par kuriem ir vērts runāt. Tādējādi, paceļoties vēstures plīvuram, ir iespēja runāt par lietām, kas mums piemirsušās. Dagdas pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts savā runā teica: „Tieši atceļot šo vēstures plīvuru un apskatot to vēstures mantojumu, ko mēs esam saņēmuši no pagātnes, mēs apzināmies, ka nākotne nekad nav iespējama bez pagātnes precīzas un taisnīgas izvērtēšanas. Jo tieši no pagātnes ir jāsmeļas tas spēks nākotnei, jāliek pamati jaunām idejām un šīs idejas jārealizē dzīvē.” Pēc viņa muzicēja poļu kultūras ansamblis „Inflanti” četru cilvēku sastāvā, spēlējot uz ģitāras, akordeona, tamburīna un kokugāžamā zāģa, no kura ar vijoles lociņu tika izvilinātas plūstoši gaisā vibrējošas skaņas, kas saliedējās ar pārējiem tradicionāliem instrumentiem sentimentālā melodijā. Vēl šajā izstādes atklāšanā muzicēja arī folkloras kopa no Dagdas „Olūtiņi” ar tautasdziesmu pūru.  Savukārt izstādes atklāšanā priesteris Viktors Naglis pastāstīja, ka dzīvojot Dagdā viņš lietām nevis pagāja garām, bet centās tās labāk iepazīt. Pateicoties Borhu celšanai gaismā, tapa arī šī izstāde, jo šis darbs ir kā kamols, no kura izrit vairāki pavedieni, tādējādi Dagdas puses skolēniem būs iesēja iepazīties ar vienu no pavedieniem – kultūras vēsturi, lai labāk iepazītu savu novadu.
Bet viņš kā priesteris pievērsis uzmanību Dagdas dievnamam, kas slēpj sevī Hilzenu dzimtu, no kuras nāk un bija apmeties pie radiem Smoļenskas bīskaps Nikolajs Hilzens, kas radīja domu par cilvēku brīvlaišanu. Otrs aspekts, kāpēc piesaistīja šis dievnams, ir jezuīti, kas baznīcai kādu laiku nebija vēlami, bet šeit izceļams jezuītu tēvs Mihails Rods, kas sarakstījis latgaliešu valodā vienu no pirmajiem laicīgās literatūras darbiem. Tāpēc arī šai izstādē ir aprakstīta jezuītu darbība Dagdas pusē. Savukārt Rīgas Garīgā semināra 5. kursa audzēknis Antons Prikulis, kas pavadīja vasaru Latgales pusē pie priestera Viktora Nagļa, padalījās savā skatījumā: „Viennozīmīgi es esmu ļoti saviļņots redzot šo darbu, ko ir veicis priesteris arī būdams tikpat iesaistīts kā visi pārējie draudzes dzīvē un strādājot dvēseļu aprūpē, taču viņš atrada laiku, lai celtu gaismā šo lielo kultūras mantojumu, kas ir bijis un visiem parādot, cik mūsu vēsture ir bagāta. Un tieši, kā Tu teici Andri, par šiem lielajiem kultūras pīlāriem, kas arī nesa savā laikā apgaismības idejas un arī modernizēja lauksaimniecību un arī zemniecību. Es domāju, ka mēs varam mācīties šo degsmi un atvērtību pret pamatiedzīvotājiem – toreiz tie bija latgalieši – un veicināt to kultūru, kas pastāv jau tautas vidū, un parādīt, ka no tās nav jākautrējas, bet tā tiešām ir vērtība, kas tautas garā mājo. Es novēlētu, protams, centību un arī degsmi, šo degsmi, ko es jutu cilvēkos, kas bija atnākuši, šo vēlmi meklēt, arī kaut ko atrast, nebaidīties un uzdrošināties atrast kādas oriģinālas lietas, jo mūsdienās ir iespējams atrast kaut ko jaunu un to ir pierādījusi arī šī izstāde.” Andris Vasiļevskis, RTI
Katedrāle.lv | 
;)