Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu

Tuvojas Gavēņa laiks
25.02.2006 pl. 12:23

Priesteris Sergejs Ivanovs OP

Priestera komentārs parastā liturģiskā laika VIII svētdienas (26.februāris) Sv. Mises lasījumiem.

Dārgie Kristum ticīgie, pirmsgavēņa svētdienā ieklausāmies Jēzus atbildē Rakstu zinātājiem, kas Viņam jautā par gavēni. Jēzus nostāja, mācot ļaudis, un gavēšanas praktizēšana atšķiras gan no Rakstu zinātāju, gan Jāņa Kristītāja mācekļu nostājas un prakses.

Kristus mācīja kā tāds, kuram ir vara. Viņš patiešām nepildīja visas tā laika gavēšanas prakses prasības. Tātad šoreiz Rakstu zinātāju jautājums ir pamatots.

Savā atbildē Jēzus izmanto trīs metaforas: kāzu viesi, jauns ielāps uz vecām drēbēm un jauns vīns vecos traukos. Tas, ka Jēzus izmanto trīs metaforas, norāda uz Viņa vēlēšanos pēc iespējas labāk izskaidrot savu mācību. Visās minētajās metaforās ir viena doma, proti: pestīšanas izpausme atšķirsies no tās, ko iedomājas un gaida Rakstu zinātāji.

Laiks ir piepildījies, Dieva valstība ir klāt! Vai kāzu viesi var gavēt, kamēr līgavainis ir pie viņiem? Līdz ar Kristus atnākšanu pasaulē ir iestājies Dieva valstības laiks. Dieva valstības laiks ir pastāvīgs kāzu mielasts (sal. Is 61, 10; 62, 5). Kristus brīdina: "Bet pienāks dienas, kad līgavainis viņiem tiks atņemts, un tad viņi gavēs."

Katoļu Baznīcā īpaši atceramies dienu, kad Jēzus kā Līgavainis upurēja sevi par Baznīcu un par katru dvēseli kā savu līgavu. Lielajā piektdienā katoļticīgie līdz sātam ēd tikai vienu reizi, vienlaicīgi atturoties no gaļas ēdieniem. Pelnu trešdienā, iesākot lielā gavēņa laiku, ir saistoši tie paši noteikumi kā Lielajā piektdienā — atcerēsimies to, jo Pelnu trešdiena šogad ir pirmā marta trešdiena, tātad jau šonedēļ! Toties visa gada garumā piektdienās katoļticīgie atturas vienīgi no gaļas ēdienu lietošanas uzturā. Par citiem atteikšanās veidiem gavēņa laikā būtu vēlams konsultēties ar savu biktstēvu. Tas nepieciešams, lai izvairītos no pārspīlējumiem, kādi Dievam nav tīkami un ir pretrunā ar cilvēka dabu.

Mūsdienās esam tālu no farizeju un Rakstu zinātāju bargajiem gavēņa priekšrakstiem, mums netīk arī gavēņa prasības, kuras Jēzus ir darījis vieglākas. Taču atcerēsimies, ka gavēņa augļi panāk to, ka cilvēks nemeklē ielāpus, bet gan ļauj Jēzum ietērpt sevi jaunās pestīšanas drānās. Žēlsirdības un nevis likuma vadīts, Jēzus reiz Galilejas Kānā pārvērta ūdeni par vīnu, tādā veidā atklājot pasaulei savu dievišķo varenību. Dieva varenība izpaužas Kunga žēlastībā un žēlsirdībā. Cik svarīgs šis atgādinājums ir katram no mums, pirms iesākam lielo gavēni! Paturēsim prātā, ka Jēzus no mums neprasa neko vairāk kā vienīgi atcerēties dienu, kurā mūsu dvēseles palika bez sava Līgavaiņa, — piektdienu.

Lai izvēlētos savas gavēņa apņemšanās un pastāvētu tajās, īpaši noderīgs būs apustuļa Pāvila atgādinājums: "Mūsu spējas ir no Dieva!" Galvenais kritērijs, kuru svētais Pavils iesaka, pārvarot grūtības, kas var rasties, savas gavēņa apņemšanās pildot, ir sekošana likuma garam, nevis likuma burtam. Savukārt pravietis Osejs piedāvā tuksneša jeb gavēņa laiku piedzīvot ka saderināto uzticības laiku, jo uzticība ļaus mums iepazīt To, kuram ir vara, — Kungu.

Kungs ir žēlsirdīgs un labvēlīgs, lēnprātīgs un ļoti saudzīgs. Viņš nedara mums pēc mūsu grēkiem un neatmaksā mums pēc mūsu vainām. Kristum ir vara! Vara ietērpt mūs jaunā cilvēkā. Vara apžēlot, nevis nosodīt. Vara darīt par spējīgiem un uzticīgiem Viņa žēlastības glabātājiem. Visbeidzot — sapulcināt mūs kāzu mielastā, piepildīt mūsu sirds ilgas un ielīksmot mūžīgā svētlaimē.

Šajā gavēņa laikā no visas sirds novēlu gan pats sev, gan visiem jums piedzīvot Kristus, dzīvā Dieva, Gara spēku un varu.

Priesteris Sergejs Ivanovs OP, Liepāja
"Mieram tuvu" 2006.g. februāris