Sākumā priesteris izklāstīja problēmas, ar kurām var sastapties grēksūdzē un garīgajā vadībā. Ilustrēja arī situāciju, kura bieži rodas, kad priesteris ierodas jaunā draudzē. Šādos gadījumos, iesākumā daudzi cilvēki dodas pie bikts, bet ar laiku šīs rindas izzūd. Arī priestera un draudzes attiecības kļūst draudzīgākas. Dažiem cilvēkiem šīs attiecības var traucēt, kā rezultātā šie cilvēki izvēlas iet pie priestera, kuru mazāk pazīst vai nepazīst vispār. Meklējot atrisinājumu šai problēmai, viņš ielūkojās karmelīšu tēva Vilfrīda Stiņīsena grāmatā “Garīga terapija”, kurš runā par garīgo vadību, kura iedalās trijos veidos. Pirmais priestera tēls ir garīgais padomdevējs. Ticīgie, ejot pie grēksūdzes, gaida ne tikai grēku atlaišanu, bet arī padomu. Šis aspekts ir pozitīvs, jo tas norāda uz to, ka draudzes locekļi uzticas garīgajam vadītājam. Kad ar šādām situācijām sastopas, tad situāciju var vērst vēl labvēlīgāku, ja esošais biktstēvs aizsūta pēc padoma pie cita priestera, kurš nav pazīstams. “Šī prakse piedāvā plašāku problēmas risinājumu”, uzsvēra priesteris Marcins Vozņaks. Šo risinājumu praktizēja arī svētā Terēze no Avilas. Viņa to ieteica arī savām garīgajām māsām. Ir svarīgi, lai draudzes loceklis, kurš lūdz padomu, saprastu, ka dotais risinājums nav vienīgais. Kā grāmatas autors, tēvs Vilfrīds iesaka, biktstēvi nedrīkst uztvert savus biktējamos kā bērnus bez pieredzes. Viņi ir jāuzvedina uz pareizā risinājuma, nevis jāmāca, ka priestera piedāvātais ceļš ir “vienīgais pareizais”. Šiem cilvēkiem jābūt brīviem savā izvēlē. Otrais tēls ir skolotājs. Piemēram, pēc kristībām, draudzes locekļi var sākt iet pie priestera, lai saņemtu kādu informāciju, kas palīdzētu garīgajai formācijai. Tiek uzdoti daudz un dažādi jautājumi, kuri spētu izglītot kristiešus dzīvē, jo viņi uzskata, ka priesteris ir persona ar autoritāti. Tomēr priesteris Marcins norādīja, ka izglītot kristiešus dzīvē var ne tikai priesteris. Trešais tēls ir garīgais tēvs jeb garīgā vadība. Šis tēls ir vistiešākais biktstēva atainojums. Ir svarīgi grēksūdzē neļaut penitentam – cilvēkam, kurš ir nācis pie grēksūdzes, aizmirst, ka biktstēvs ir tikai starpnieks starp Dievu un cilvēkiem. Priesteris nedrīkst arī uzlikt tādu gandarījumu, kuru nav iespējams izpildīt. Pēc konferences sekoja diskusija, kurā katrs priesteris iesaistījās ar savām pārdomām par dzirdēto tēmu. Kad diskusija pēc konferences bija noslēgusies, sekoja Svētā Mise, kuru celebrēja Liepājas bīskaps Vilhelms Lapelis, bet sprediķi teica Ziemeļkurzems dekāns Andrejs Mediņs (attēlā) no Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas draudzes. Dienas otrajā pusē priesteri sāka pārrunāt organizatoriskos jautājumus, kas ir saistīti ar draudžu aktivitātēm. Svarīgākais temats šoreiz bija par sagatavošanu laulībām. Turpmāk šīs sagatavošanas notiks “Saderināto Vakaru” ietvaros, kas ir daļa no “Laulāto tikšanās” kustības aktivitātēm. Garīgie konsultanti, kas piedalīsies laulāto tikšanās rekolekcijās Kurzemes diecēzē, būs dominikāņu tēvs Sergejs Ivanovs un Viduskurzemes dekāns Gatis Bezdelīga. Abi garīgie tēvi nodrošinās pilnvērtīgāku sagatavošanos laulībām. Nākošā tikšanās notiks 12. jūnijā, Jūrkalnes Sv. Jāzepa draudzē, kur nama tēva lomu uzņemsies tās prāvests Viktors Grebeško. Sanita Zustere
/Vatikāna Radio - Liepājā/ | 
