Svētā Dieva Dzemdētāja Efezas koncils 431. gadā pasludināja, ka Marija, pateicoties Dieva Dēla cilvēciskajai ieņemšanai viņas klēpī, patiešām ir kļuvusi par Dieva Māti: "Viņa ir Dieva Māte nevis tādēļ, ka Dieva Vārds būtu no viņas guvis savu dievišķo dabu, bet gan tādēļ, ka tieši no viņas Vārds ir guvis savu ar saprātīgu dvēseli apveltīto svēto miesu; vienots ar šo miesu savā Personā, Vārds ir dzimis miesā, kā tas tiek apliecināts." Kristus Māte Evaņģēlijos mūsu Pestītājs ir saukts vārdā Jēzus. Izņēmumi atrodami tikai Marka un Mateja evaņģēliju sākumā: "Jēzus Kristus, Dieva Dēla, Evaņģēlija sākums" (Mk 1,1) un "Jēzus Kristus, Dāvida dēla, Ābrahama dēla, cilts grāmata" (Mt 1,1). Jēzus Kristus ir agrīnās Baznīcas paustā ticība, ka Jēzus no Nācaretes patiesi ir gaidītais Kristus – Mesija. Baznīcas Māte Šis sauciens stāsta par Marijas vietu Baznīcas noslēpumā. Vatikāna II koncils, atsaucoties uz sv. Augustīna mācību, saka: "Patiesi, Jaunava Marija [..] ir atzīta un godināta kā Dieva un Pestītāja īstā Māte [..]. Viņa ir arī patiesa [Kristus] locekļu Māte, [..] jo ar savu mīlestību viņa ir līdzdalīga ticīgo, kas ir šīs Miesas locekļi, piedzimšanā Baznīcā." Dieva žēlastības Māte Par pamatu šim nosaukumam ir salīdzinājums starp Mariju un Ievu. Baznīcas tēvi, salīdzinādami Mariju ar Ievu, sauc Mariju par „visu dzīvo Māti” un bieži vien apliecina: „Caur Ievu – nāve, caur Mariju – dzīvība”. Ar savu paklausību Marija kļuvusi par jauno Ievu, visu dzīvo Māti. Viņa dzemdēja Jēzu Kristu, kurš kā Dievs ir žēlastību avots, bet kā cilvēks – starpnieks. Visskaidrākā Māte Latīņu vārds purissima ir saistīts ar vārdu purus – tīrs. Attiecībā uz dabas parādībām tas runā par sākotnējām, dabiskām īpašībām, par to, ka lieta ir tieši tāda, kādai tai vajadzētu būt pēc dabas, bez piedevām, piemaisījumiem, netīrumiem. Reliģiskajā ziņā šis vārds nozīmē: tāds, kuram nekā netrūkst, kam nav atņemts svētums. Pārnestā nozīmē: neaptraipīts, bez vainas, tikumīgs, svēts, dievbijīgs, taisnīgs, godīgs. Visus šos apzīmējumus augstākajā pakāpē varam attiecināt uz Mariju, jo tieši Viņa ir vistikumīgākā, vissvētākā utt. Visšķīstākā Māte Castissima ir nākošais Marijas kā Mātes apzīmējums. Castus nozīmē: morāli tīrs, ētisks, bez traipa, nevainīgs, tikumīgs. Apzīmējums "visšķīstākā" ir saistīts ar morālo tīrību. Šajā saucienā izceļam Marijas morālo šķīstību – tā, kura ir bez jebkāda grēka. Neaizskartā Māte Vārds inviolata ir lietots negatīvā formā. Pozitīvā formā tas saistīts ar spēka pielietošanu. Inviolata nozīmē: tā, attiecībā pret kuru nav pielietots pārspēks. Varbūt tas skan dīvaini, bet viduslaikos vārdu violatus saistīja ar seksuālām attiecībām, it kā seksuālas attiecības starp vīrieti un sievieti notiek ar pārspēka pielietošanu. Šis Marijas apzīmējums stāsta par to, ka Marija bija un ir vienmēr jaunava fiziskā ziņā. Nevainīgā Māte Intemerata ir nākošais negatīvā veidā izteikts apzīmējums. Pozitīvā forma ir saistīta ar darbības vārdu temero, kas nozīmē: atņemt godu, ievainot neuzmanības, neapdomības vai nicinājuma dēļ, bet arī: padarīt par netīru, piesārņot. Marija ir vistīrākā, nevainīgā jaunava arī morālajā ziņā. Vismīļākā Māte Latīņu valodas sauciens Mater amabilis kopā ar nākošo ir kā ārējais skatiens uz Marijas mātišķību. Šie abi apzīmējumi stāsta par to, ka Marija ir šādu vārdu cienīga savas īpašas iekšējās vērtības dēļ. Amabilis nozīmē: mīlestības cienīgs, mīļš, pievilcīgs, dārgs, mīlestības pilns, sirsnīgs vai maigs. Piedēklis – bilis izsaka, ka persona vai lieta ir spējīga tam, kas izteikts vārda saknē. Šajā gadījumā tas ir vārds amo – mīlēt. Marija – Māte, vispilnīgākā veidā, ir mīlestības cienīga gan Dieva, gan mūsu acīs. Brīnišķā Māte Vārds admirabilis nozīmē: apbrīnas pilns, dīvains, neparasts, pārsteidzošs un ir saistīts ar darbības vārdu, kas nozīmē – brīnīties, būt pārsteigtam par kaut ko kā grūti pieņemamu. Šis sauciens stāsta par to, ka Marijas mātišķībai ir brīnuma raksturs. Viņas gadījumā notika kaut kas neiespējams, kas nav aptverams ar prātu un tāpēc arī pārsteidz. Laba padoma Māte Šī sauciena burtiskais tulkojums attiecas uz vienu no Svētā Gara dāvanām. Šī dāvana apgaismo prātu, lai šaubās sargātos no kļūdām, tas vada gribu, lai tā pastāvīgi izvēlētos kalpošanu Dieva godam un cilvēku pestīšanai. Padoms īsteno apdomības tikumu un izriet no mīlestības pret citu. Šādā veida mīloša un rūpju pilna māte māca savu bērnu un norāda uz labo. Viņa bērnu vada nemanāmi, vienmēr gatava atrast labu risinājumu, kā to darīja Marija. Radītāja Māte Kā varam izlasīt Jāņa evaņģēlija sākumā (1,1-3), Trīsvienības Otrā Persona, Dievs Dēls, pirmsmūžīgais Vārds tiešā veidā piedalījās pasaules radīšanā, tāpēc sakām, ka Kristus ir Radītājs. Mariju kā Radītāja Māti atzina jau Baznīcas tēvi, sv. Jānis Hrizologs teica: "Ak, Marija, no Tevis piedzima Tavs Radītājs". Ja Jēzus, Marijas Dēls, ir visvarenais, neizsakāmi labs un žēlsirdīgs, tad ļoti daudz mums var izlūgt Radītāja Māte. Pestītāja Māte Vārds Salvator apzīmē to, kurš dod veselību, labumu, laimi, kurš izglābj; to, kurš izved kādu labā, neskartā, nevainojamā stāvoklī; kurš dod dzīvību. Tieši tāds ir Jēzus Kristus. Viņš mūs atpirka, atpestīja, Viņš dod žēlastības, kas nepieciešamas ceļam uz debesīm. Saucot Mariju par Pestītāja Māti, atceramies par visu Kristus mīlestību uz mums. Priesteris Oskars Jabloņskis OP
"Nāc", Nr. 32 | 
