Kad pārlasīju šiem lielajiem svētkiem Baznīcas izvēlētos Bībeles tekstus, konstatēju, ka tiem visiem ir kopīgs Lieldienu laika dinamisms un spēks. Un kā gan citādi, jo tieši šie Dieva izvēlētie vīri — svētie apustuļi Pēteris un Pāvils — ir mūsu katoliskās ticības balsti un pīlāri, kuri, pateicoties Kristus nāvei pie krusta un Viņa Augšāmcelšanās spēkam, devās pa visu pasauli sludināt Evaņģēliju. Kristus vārdi Pēterim — "nevis miesa un asinis tev to atklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs" (Mt 16, 17) — norāda avotu, no kura viņi smēlās savas sludināšanas spēku, lai būtu gatavi atdot savas dzīvības par Kristu. Kā zināms, Pēterim uzticētais uzdevums atraisīt un saistīt tiek dots visai apustuļu kolēģijai, kuru mūsdienās pārstāv Baznīcas hierarhija. To turpina veikt bīskapi, kuru vidū pāvestam ir pirmā vieta. (sal. KBK 881) Tomēr mūsdienās bieži vien pat pašā Baznīcā norit it kā "sadursme" starp hierarhiskajiem kalpotājiem — bīskapiem, priesteriem — no vienas puses, un lajiem (katoļi, kas nav ordinēti), kuri savu vispārējo priesterību realizē daudz un dažādos veidos, kalpojot pasaulē, no otras. Abas šīs "Evaņģēlija sludināšanas frontes" dažreiz it kā nesaprotas, viena otru uzskata par pārāku un patiesībā līdz galam nespēj saredzēt šo kalpošanas jomu skaistumu un īpašo vietu Baznīcā. Dažreiz laji nezina vai nevēlas zināt savas kompetences robežas, bet, no otras puses, priesteris, nepārzinādams dažādas laju kalpošanas iespējas Baznīcā, pavisam nepamatoti apslāpē dažreiz paša Svētā Gara pamudinātas iedvesmas ticīgā cilvēkā. Tādēļ šajos svētkos varam pārdomāt, ko nozīmē kalpot Baznīcā — Kristus Miesā. "Tas pats Gars, kurš vada Baznīcu un to pārvalda, apbruņo arī visus kristītos ar dažādām hierarhiskām un harizmātiskām dāvanām, aicinot tos būt aktīviem un līdzatbildīgiem tiem atbilstošā veidā." (Jānis Pāvils II, Apustuliskais pamudinājums Christifideles laici (1988. gada 30. decembrī), "Effata", Rīga, 2002, 43. lpp.) Pāvests uzsver, ka visas kalpošanas, kuras Baznīcā eksistē un tiek veiktas, kaut arī ir tik dažādas, tomēr visas ir ietvertas Jēzus Kristus, Labā gana, kalpošanā (sal. Jņ 10, 11). Pirmajā vietā Baznīcā ir ordinētais kalpojums, kurš izriet no Ordinācijas sakramenta. Apustuļu misija, kuru Jēzus uztic savas tautas ganiem, ir patiess kalpojums, kas Bībeles valodā tiek apzīmēts ar vārdu diakonija, tātad — kalpošana, amats. (CL 22) Ordinētā persona (bīskaps, priesteris un diakons) ar īpašu Svētā Gara žēlastību tiek pielīdzināts Kristum, lai kļūtu Viņa instruments Baznīcas labā. Ar ordināciju šis cilvēks saņem spēju rīkoties, pārstāvot Kristu, Baznīcas Galvu, pildot Kristus — Priestera, Pravieša un Karaļa — trejādo funkciju. (sal. KBK 1581) Ordinētais kalpojums nenozīmē, ka persona, kura saņēmusi šo dāvanu, var ar to lielīties. Šis kalpojums ir žēlastība pašai personai, bet jo īpaši žēlastība visai Baznīcai. No otras puses, "Baznīcai uzticēto misiju pasaulē īsteno ne tikai tie, kuri saņēmuši Ordinācijas sakramenta varu, bet arī visi laji, katrs atbilstošā veidā ir līdzdalīgi Kristus priesteriskajā, pravietiskajā un karaliskajā funkcijā. Līdz ar to arī ganiem ir jāatzīst un jāatbalsta kristīgo laju veikto kalpojumu, amatu un funkciju attīstība, kuru pamatā ir kristības un iestiprināšanas sakraments, bet daudzos gadījumos arī laulības sakraments." (CL 23) Tomēr laji nevar "aizvietot" priesterus un katrai kalpošanai Baznīcā ir sava vieta un arī robežas, kuras ir noteicis pats Kristus caur Baznīcas Maģistēriju. Noslēdzot šīs īsās pārdomas, vēlos iedrošināt ikvienu no mums — nebaidīsimies kalpot un aktīvi iesaistīties draudzē! Jautāsim Kristum: kā es varu realizēt sevi un kalpot Kristus Baznīcā? Nebaidīsimies jautāt savam draudzes prāvestam — ko es varu darīt savā draudzē, kā es varu īstenot talantus, ar kuriem Dievs mani apdāvinājis? Varbūt Dievs mani aicina kalpot pie altāra kā ministrantam, varbūt man ir laba balss, un es varu dziedāt korī? Varbūt es varu organizēt jauniešu vakarus, lūgšanu grupas vai ģimeņu tikšanās, vai procesijas u.t.t.? Neaizmirsīsim arī lūgties par savu kalpošanu, jo visa pamatā ir lūgšana, kā arī lūgties par saviem ganiem, līdzīgi kā Apustuļu darbos aprakstīts: Un Pēteris tika turēts cietumā, bet Baznīca bez mitēšanās lūdza Dievu par viņu. (Apd 12, 5) Būsim paklausīgi savas draudzes ganiem, prāvestiem, savas diecēzes bīskapam, jo caur Baznīcas hierarhiju runā Svētais Gars. Mums katram ir jāatceras apustuļa Pāvila vārdi: "Evaņģēlijs, ko es pasludināju, nav no cilvēkiem. Jo es to nesaņēmu no cilvēka, nedz arī iemācījos, bet gan to atklāja Jēzus Kristus." (Gal 1, 11) Mēs katrs esam tikai Kunga instrumenti šajā pasaulē. Ļausim Dievam darboties caur mums, līdzīgi kā Viņš izmantoja svētos apustuļus Pēteri un Pāvilu, un respektēsim katru harizmu un kalpošanas veidu Baznīcā, iespēju robežās atbalstot to. Pēteris sacīja: "Sudraba un zelta man nav. Bet, kas man ir, to es tev dodu: Jēzus Kristus Nazarieša vārdā celies un staigā!" (Apd 3, 6) Priesteris Ilmārs Tolstovs, Sigulda
"Mieram tuvu" 2006.g. jūnijs |
