Filmas pirmizrāde notika 1. jūlijā Maskavas filmu festivālā. Filmā stāstīts par jauna priestera, narkomānu garīgā aprūpētāja ciešanām, par to, kā viņš uzzina, ka ir inficēts ar HIV vīrusu. Temats - AIDS, par ko runāts Severīna filmā, reti ir skarts Polijas mākslas filmās. Šoreiz šis temats ir skarts no neparasta aspekta, jo slims ir prieteris. Skatītājam netiek atklāts kā jaunais narkomānu garīgais aprūpētājs ir inficējies – noteikti tās nav seksuālu kontaktu vai asins pārliešanas sekas. Tiek vienīgi dots mājiens, ka priesteris varēja saslimt laikā, kad viņš trīs gadus pavadīja strādājot Āfrikā, bet arī tad nav pateikts kādos apstākļos tas notika. Šī noslēpumainā, bez paša vainas iegūtā slimība, priesterim, kurš ir labs cilvēks un labs narkomānu garīgais aprūpētājs, ir pārbaudījums, kuru tam jāpārcieš kā Ījabam no Svētajiem Rakstiem – šis tēls filmā tiek pieminēts vairākkārt. Runājot par filmu, var pārstāstīt daudzus tematus un problēmas, ko filma skar. Priestera darbs ar grūtajiem jauniešiem, ar narkomāniem, jaunā priestera konflikts ar hierarhiju, kurai ne visai patīk nestandarta garīgās aprūpes paņēmieni, sabiedrības neiecietība, zināšanu trūkums par HIV nēsātājiem, raudzīšanās uz priesteri kā uz svētāku būtni, ne kā uz vienkāršu cilvēku, jautājums par paklausību garīdzniekiem un to lomu sabiedrībā – par to visu ir runa filmā, bet nevis skarot šos tematus tieši, bet it kā izmantojot iespēju, garām ejot. Neviens no šiem nopietnajiem tematiem, kas prasa dziļu analīzi, nav ticis apskatīts padziļināti. Filma stāsta par priesteri Janu, galvenokārt viņa slimības kontekstā, un par cīņu, ko jāizcīna iekšēji, apzinoties gaidāmo nāvi. Nedaudz ir arī skarta jaunā priestera garīgā kalpošana – atklājas, ka viņš ļoti mīl arī savu darbu, ka ir vajadzīgs saviem aprūpējamajiem, taču redzam viņu šajā kalpošanā tikai filmas pirmajās minūtēs. Vienīgi ziņa par to, ka jaunais priesteris ir inficēts ar HIV, kļūst par filmas centru, problēmu, kas tiek apskatīta nopietni, analizējot cīņu ar paša vājumu, šaubām, ticības zaudēšanu un meklējot atbildi uz jautājumu: kāpēc tieši mani tas skāra? Jans atstāj savu kalpošanu jauno narkomānu vidū, lai gan dažas dienas atpakaļ bija gatavs vērsties pie Baznīcas varas augstākajiem pārstāvjiem, lai cīnītos par tiesībām turpināt aprūpēt tos... Nekad nav dzīvojis nav filma par narkomānu garīgo aprūpi, nav arī filma par priesteri, kurš strādā ar narkomāniem. Tā ir filma par garīdznieku, kura slimība ir pārbaudījums ticībai, filma par cerību un mīlestību pret līdzcilvēkiem. Filma tapa īsā laika posmā, 29 dienu laikā. Sāka to uzņemt 2005. gada septembrī. Scenārija autors ir Matejs Strembošs (Maciej Strzembosz), režisors Andžejs Severīns (Andrzej Seweryn). Mūziku komponēja Jans Kačmareks (Jan Kaczmarek). Galvenajā lomā ir Mihails Žebrovskis (Michał Żebrowski), vienā no otrā plāna lomām pazīstamais poļu mūziķis Roberts Janovskis (Robert Janowski). Katoļu informācijas aģentūra
Foto:wp.pl | 
