Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu

Jēzus - Dievs, kas uztur visu dzīvo
29.07.2006 pl. 11:58

Priesteris Jānis Mētra

Priestera  komentārs XVII svētdienas Sv. Mises lasījumiem (30. jūlijs)

Lai top slavēts Jēzus Kristus!
Mīļie brāļi un māsas Kristū, Jēzus šodien paveic brīnumu, pabarojot lielu ļaužu pulku ar dažiem klaipiem maizes un pāris zivīm. Mēs visi, protams, zinām, ka pēc šī brīnuma Jāņa evaņģēlijā ir Jēzus mācība par to, ka Viņš ir Maize, kas nākusi no debesīm un dod dzīvību, — mācība par Euharistiju; taču šodien Baznīca mums atgādina nevis šo mācību, bet pašu maizes pavairošanas brīnumu.

Tas nozīmē, ka šodien Jēzus ar mums vēlas runāt par kaut ko citu, nevis par Euharistiju.

Lasījumā no Ķēniņu otrās grāmatas mēs uzzinājām par to, kā pravietis Elisejs, Dieva Gara iedvesmots, ar divdesmit klaipiem maizes pabaro simts vīrus. Paveicot šo brīnumu, viņš saka: "Dod ļaudīm, lai viņi ēd. Jo tā saka Kungs: viņi ēdīs un vēl atstās pārpalikumu." Pravietis Elisejs norāda, ka Dievs ir Tas, kurš mūs pabaro. Arī psalmā mēs dzirdam, ka Dievs uztur visu dzīvo, dodot mums visu nepieciešamo. Jēzus, paveicot maizes pavairošanas brīnumu, pirmkārt izdara tādu pašu brīnumu, kādu jau bija paveicis pravietis Elisejs, — paēdina lielu pulku ļaužu ar tādu maizes daudzumu, ar ko parastā situācijā nebūtu pieticis.

Elisejs bija viens no izcilākajiem Vecās Derības praviešiem. Šodien dzirdētajā notikumā Jēzus sevi atklāj kā nesalīdzināmi pārāku pravieti, jo Viņš ar mazāku daudzumu maizes pabaro ievērojami lielāku skaitu ļaužu. Cilvēki redz, ka liels pravietis ir cēlies viņu vidū, taču tas vēl nav viss. Pravieši bija tikai cilvēki, taču Jēzus nav tikai cilvēks — pavairojot maizi, Viņš sevi atklāj kā Dievu, jo to var vienīgi Dievs — pavairot, radīt no nekā. Jēzus arī nesaka kā pravietis Elisejs: "Dod ļaudīm, lai viņi ēd. Jo tā saka Kungs: viņi ēdīs un vēl atstās pārpalikumu." Jēzus liek ļaudīm apsēsties un ķeras pie darba, jo Viņš pats ir Kungs. Ar šo brīnumu Jēzus mums atklāj, ka Viņš ir ne tikai liels pravietis, kurā ir jāieklausās, bet gan — pats Dievs, kas uztur visu dzīvo un kuram ir jātic, uz kuru ir jāpaļaujas.

Savukārt apustulis Pāvils savā vēstulē efeziešiem mūs lūdz, lai mēs dzīvotu tā aicinājuma cienīgi, kurā jūs (proti, mēs) esat aicināti, visā pazemībā un lēnprātībā, un izturībā paciešot mīlestībā cits citu. Kā lai to izprotam? Kad ļaudis pēc maizes pavairošanas brīnuma gribēja iecelt Jēzu par ķēniņu, Viņš "aizbēga". Ne jau tāpēc, ka Jēzus būtu slikts ķēniņš, bet tāpēc, ka tas nebija Viņa aicinājums. Kristus ir Dievs, kas pārvalda visu pasauli un aicina mūs, cilvēkus, sadarboties ar Viņu šai darbā.

Ja Tu, mīļais brāli, jūti, ka Dievs Tevi aicina kļūt par "ķēniņu", un pēc ilgāka laika, kas piepildīts ar lūgšanu un pārrunām ar garīgo tēvu, šī sajūta Tevī pāraug pārliecībā, tad ej un uzņemies šo pārvaldes amatu! Bet atceries, ka Dievs ir Tas, kas valda pār visu, — paliec vienotībā ar Viņu, jo mūsu pamat aicinājums ir dzīve Kristū. Tad arī Dievs Tev palīdzēs.

Jēzus arī neveica maizes pavairošanas brīnumus katru dienu — tas nebija Viņa aicinājums. Brīnums, ko Dievs veic daudz biežāk, ir tas, kā no sēklas, ko rudenī vai pavasarī iesēj zemē, izaug un ienākas labība. Ja Dievs Tevi aicina kļūt par zemkopi vai maiznieku, tad dari to, bet paliec vienībā ar Dievu, atceroties, ka Viņš ir Tas, kas uztur visu dzīvo, nevis kāda Māte Daba vai kas tamlīdzīgs. Katrs darbs, kas nav pretrunā Kristus mācībai, ir Dieva dots, lai mēs palīdzētu cits citam un visi kopā dzīvotu tā aicinājuma cienīgi, kurā esam aicināti — sākt veidot Kristus valstību jau šeit virs zemes, lai cilvēki varētu nojaust, cik bezgala brīnišķīga tā būs mūžībā.

Lai Dievs mums palīdz uzturēt gara vienību miera saitēm un atcerēties, ka Viņš ir Tēvs, kas ir pāri visiem, caur visiem un visos.

Priesteris Jānis Mētra
"Mieram tuvu" 2006.g. jūlijs
Foto: V gs. mozaīka