- Tēvs Oskar, ko par homoseksuālismu saka vispārējā Baznīcas mācība? Ieskatoties Katoliskās Baznīcas katehismā varam izlasīt, ka: “Homoseksuālisms ir attiecības starp vīriešiem vai sievietēm, kas dzimumtieksmi izjūt vienīgi vai pārsvarā pret sava dzimuma personām. Laika gaitā un atšķirīgās kultūrvidēs tā izpausmes formas ir ļoti dažādas. Homoseksuālisma psihiskā izcelsme lielākoties vēl nav izskaidrota.” (KBK 2357) - Kāda ir Romas katoliskās Baznīcas nostāja pret homoseksuālismu? “Baznīcas Tradīcija, balstīdamās uz Svētajiem Rakstiem, kas homoseksuālismu rāda kā smagu izvirtību (sal. Rad [1Moz] 19,1-29; Rom 1,24-27; 1Kor 6,9; 1Tm 1,10), vienmēr sludinājusi, ka "homoseksuālās darbības pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību (Ticības mācības kongregācija, dekl. Persona humana, 8). Tās ir pretrunā ar dabisko likumu. Tās dzimumaktā izslēdz dzīvības dāvāšanu. Tās nenosaka patiesa jūtu un dzimumdzīves savstarpēji papildinošā dažādība. Nekādā gadījumā tās nevar atzīt par labām.” (KBK 2357) - Vai pasaulē ir daudz tādu cilvēku un kā kristiešiem pret viņiem attiekties? “Ir diezgan daudz vīriešu un sieviešu, kuros dziļi iesakņojusies tendence uz homoseksuālismu. Šī tieksme, kas pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību, lielākajai daļai no tiem ir pārbaudījums. Pret viņiem jāizturas ar cieņu, līdzjūtību un iejūtību. Jāizvairās no jebkādām netaisnīgas diskriminācijas izpausmēm attiecībā pret šiem cilvēkiem. Viņi tiek aicināti izpildīt savā dzīvē Dieva gribu un, ja viņi ir kristieši, pievienot Pestītāja upurim uz krusta grūtības, ar kurām tiem nākas sastapties savā dzīvē.” (KBK 2358) - Ko Baznīca iesaka šiem cilvēkiem? “Cilvēki, kam ir nosliece uz homoseksuālismu, tiek aicināti uz šķīstību (piebildīšu - tā kā visi cilvēki). Pateicoties pašsavaldīšanās tikumam, kas audzina iekšējo brīvību, reizēm - ar nesavtīgas draudzības palīdzību, ar lūgšanu un sakramentālo žēlastību - šie cilvēki var un tiem vajadzīgs pakāpeniski un apņēmīgi tuvoties kristīgajai pilnībai.” (KBK 2359) - Jūs teicāt, ka pret tiem, kuros ir tendence uz homoseksuālismu, jāizturas ar cieņu, līdzjūtību un iejūtību, ka ir jāizvairās no jebkādām netaisnīgas diskriminācijas izpausmēm attiecībā pret šiem cilvēkiem. Vai tas nozīmē, ka viņiem tomēr vajadzēja atļaut rīkot praidu? Es neesmu ne Latvijas pilsonis, ne speciālists likumdošanas jomā, bet laikam nekļūdīšos, ka teikšu, ka Latvija ir demokrātiska valsts un vēlas visiem saviem pilsoņiem, neatkarīgi no viņu seksuālās orientācijas, dot iespēju brīvi paust savus uzskatus, ja vien tie neaizskar citu cilvēku cieņu. Par to vai atļaut rīkot praidu, vajag vienmēr lemt attiecīgām instancēm, saskaņā ar esošiem likumiem. Tomēr šīm instancēm, ir jāieklausās arī sabiedrības balsī, bet daļa no sabiedrības ir katoļticīgie. Vēlētāji uztic valdībai rūpes par valsts kārtību un vērtību saglabāšanu, piemēram, to, ka ģimeni veido vīrietis, sieviete un vismaz viens bērns. Latvijas Republikas Satversme nodrošina tā saucamo vārda brīvību (100. punkts) un “miermīlīgu sapulču un gājienu” brīvību (102. punkts), toties balstoties, kaut vai tikai uz Satversmes 116. punktā teiktā, attiecīgas instances var ierobežot šīs pilsoņu tiesības, “lai aizsargātu citu cilvēku tiesības (..) un tikumību”. Šeit vajadzētu pacelt jautājumus: kas ir demokrātija? kas ir tikumība? Demokrātija nozīmē - tautas valdīšana. Ideja ir tāda, ka balsstiesīgie pilsoņi ievēl savus pārstāvjus un tie, par kuriem ir dots balsu vairākums, ieiet Saeimā. Ja visi balsstiesīgie pilsoņi apzinās savu balsošanas pienākumu, tad balsu vairākums vienkārši nozīmē to, ka tautas lielākā daļa vēlas, lai būtu tieši tā, kā šī daļa vēlās. Likumdevējam ir jāaizsargā šīs tautas vairākuma vēlmes. Vērojot pagājušo nedēļu notikumus, droši var spriest, ka Latvijas tautas vairākuma nostāja pret praida rīkošanu un izpratne par tikumību (vismaz šajā lietā) ir viennozīmīga. Skatoties tīri no Romas katoliskās Baznīcas viedokļa, šim praidam nedrīkstēja dot atļauju tāpēc, ka praids būtu kā atbalsts vai pat publiskā uzslavēšana tam, ko katehisms sauc par tieksmi, “kas pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību”. Jo vairāk nedrīkstēja, ja apzināmies, ka vismaz daļa no paredzētā praida dalībniekiem un atbalstītājiem, praktizē “homoseksuālās darbības”, kuras no Baznīcas viedokļa ir grēks, vēl jo vairāk, ja apzināmies, ka daļa no tiem ir kristieši. Baznīcai nav tiesību un tā nedrīkst atcelt to, kas Bībelē rakstīts par “homoseksuālām darbībām”, nav tiesību teikt, ka tās nekad nebija grēks vai, ka tās vairs nav grēks. Katehētiskā tradīcija, saskaņā ar Bībeles vārdiem (Rad [1Moz] 18,20), šo grēku pieskaita pie “grēkiem, kas sauc uz debesīm” – tas ir, pie īpaši lieliem grēkiem. Baznīcai ir pienākums sludināt visiem cilvēkiem Dieva atklāto patiesību, bet saviem ticīgajiem nemitīgi atgādināt par morāliskās dzīves normām. Katehisms mums atgādina, ka “mēs esam atbildīgi par citu izdarītajiem grēkiem, jo tajos esam līdzdalīgi: - tieši un brīvprātīgi tajos piedalīdamies; - tos pieprasīdami, iesacīdami, cildinādami vai piekrizdami tiem; - neatklādami vai nenovērsdami tos, cik tas bijis atkarīgs no mums; - aizstāvēdami tos, kas dara ļaunu” (KBK 1868). Domāju, ka šie vārdi pietiekoši skaidri runā par to, kādai jābūt katoļticīgo nostājai pret praidu. Īsi sakot – jārīkojas saskaņā ar veco kristīgo principu: mīlēt cilvēku, bet ienīst grēku. - Vēl pirms paredzētā praida, vienā no raidījumiem “Kas notiek Latvijā?”, lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības “Mozaīka” pārstāvji skaidri pateica, ka viņi vēlas mainīt pašreizējo valsts likumu. Vai viņiem ir tādas tiesības? Cik man ir zināms, mēģinājumi ietekmēt Latvijas valsts likumdošanu ar likumprojektu, kas paredz homoseksuālistus tiesiski pielīdzināt laulātajiem, sākās jau 1999. gadā. Tiesības mēģināt mainīt likumu, protams, ir. To var mēģināt izdarīt divos veidos. Pirmais - ietekmēt pašus Saeimas locekļus, lai viņi izvirzītu attiecīgu projektu. Otrs ir parādīts Satversmes 78. punktā, kur ir teikts: “Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai”. Kā jau esmu pieminējis, pie iepriekšējā jautājuma, Latvijas tautas vairākuma izpratne par tikumību (vismaz šajā lietā) ir viennozīmīga. Sakarā ar to, mēģinājumi pašlaik grozīt Satversmi kādā no šiem veidiem, manuprāt, visdrīzāk beigtos ar projekta nobloķēšanu vai, sliktākā gadījumā, ar tautas nobalsošanu – protams, negatīvu. Bija, ir un būs mēģinājumi mainīt cilvēku nostāju pret daudzām tradicionālām vērtībām vai idejām. Pietiek paskatīties, kas notiek ar vārda “tolerance” izpratni. Burtiski tas nozīmē – “(pa)nest citu kļūdas”. Latviski tas ir skaidrots kā “iecietība pret citu uzskatiem”. Patiesībā, tolerance nozīmē “paciest citu kļūdainus uzskatus”. “Paciest” un “kļūdainus”, jo ja es kaut kam ticu, tad nevaru pateikt, ka ar tiem citādi domājošiem, viss ir kārtībā, jo ja es kaut ko pieņemu par patiesību, tad nevaru teikt, ka pretēji domājošo uzskati ir patiesi. Līdzīgi notiek ar citām vērtībām, tādām kā: brīvība, mīlestība, laime, laulība vai ģimene. Ak, cik aktuāla ir Kristus līdzība par nezāli, par kuru varam izlasīt Mateja evaņģēlijā (Mt 13,24-30.36-43). Kristus iesēja labu sēklu šajā pasaulē, bet, kamēr ļaudis gulēja, atnāca sātans un iesēja nezāli starp kviešiem. Nezāli, kas ir ļoti līdzīga kviešiem – tikai kad viss izauga, bija iespējams tos atšķirt. Velns kārdina cilvēkus ar ļaunumu, kas ir ļoti līdzīgs labumam. Kārdina ar brīvības ilūziju - tādas brīvības, kas nerēķinās ar Dieva baušļiem un noved pie visatļautības. Kārdina ar mīlestības ilūziju – tādas mīlestības, kas negrib dzirdēt par pašatdevi un gatavību ciest, un saistās gandrīz vai vienīgi ar seksualitāti. Kārdina ar laimes ilūziju – tādas laimes, kas balstās egoismā un nicina Dieva apsolījumu par mūžīgo dzīvi, un apsola paradīzi virs zemes. - 3. augustā, “Mozaīkas” pārstāvji atklāti pateica, ka viņu “mērķis ir panākt, lai viena dzimuma partneriem ir tādas pašas tiesības kā laulātiem partneriem” un ka viņi grib “palīdzēt plašākai sabiedrībai atbrīvoties no aizspriedumiem”. Kā pret šo faktu jāattiecas sabiedrībai? Ko es ieteiktu? Negulēt, bet būt nomodā. Jābūt “karstiem”, pārliecinātiem par savām vērtībām un vismaz neatļaut sev tās atņemt. “Mozaīkas” pārstāvji savā tekstā saka arī to, ka viņiem “nav kategorisku prasību par kādu konkrētu šīs savienības atzīšanas veidu vai formu”. Izskan, ka prasības tomēr ir - tikai tās vēl nav kategoriskas. “Atbrīvoties no aizspriedumiem” – vai tas nozīmē, ka Latvijā dzīvojošo kristiešu, jūdaistu un musulmaņu ticība ir aizspriedumi? Vai ticīgajiem jānodod sava ticība? Ticīgam cilvēkam ir skaidrs, ka aiz tā visa stāv pats velns, kurš ļoti veikli manipulē ar dažiem cilvēkiem, viņiem varbūt pat neapzinoties. Es saprotu, ka dzirdot visus šos vārdus, vismaz daži smīn un domā: “Tēvs, vai jūs tiešām esat tik naivs un nezināt, ka šajā spēlē liktas ir daudz lielākas likmes? Vai jūs nezināt, ka šeit ir runa par valsts tēlu Eiropas Savienībā? Vai jūs nezināt, ka - ja nav zināms par ko ir runa, tad runa ir par naudu?” Atbildēšu - es neesmu naivs un zinu par ko ir runa. Taču visi zin par ES draudiem, ka nedos naudu, ja nebūs aizstāvētas seksuālo minoritāšu intereses. Man personīgi, bet ceru, ka arī gandrīz visiem Latvijas pilsoņiem, būtu sašutums uzzinot, ka Latvijas tautas morālā nostāja tika pārdota par “Jūdasa sudrabnaudu”. Tomēr vienotā kristīgo konfesiju nostāja, kuru locekļi veido apmēram pusi no sabiedrības, un atbalsts no citu pilsoņu puses, dod cerību, ka Latvijā ir iespējams saglabāt tradicionālās vērtības. Piedodiet, ka tik gari runāju, bet šī tēma ir plaša kā okeāns. Domāju, ka jāpieskaras vēl vienai lietai, proti, par seksuālo minoritāšu tiesībām. Cik noprotu, pašlaik ES ir tendence, lai visiem par paraugu būtu Nīderlandes liberālā nostāja pret šo lietu, kaut gan ilgu laiku par “karognesēju” bija Zviedrija (laikam maz cilvēku zin, bet tieši tur jau no 1975. gada ir atļauta zoofīlija, tas ir dzimumakti ar dzīvniekiem). Nīderlandē tikko kā tika izveidota pedofīlu un zoofīlu partija, kuru eifemiski nosauca par ''Brālīgās mīlestības, brīvības un daudzveidības partiju'' un tai tika dota atļauja oficiāli darboties. Jājautā, uz kurieni tas ved? Vai ir un kur ir kādas robežas? Vai tad drīz uz pedofīliem mums būs jāskatās ar labvēlīgu aci un jāsaka, ka viss ir kārtībā? Vai, piedodiet par vārdiem, nekrofīlija, tas ir dzimumakti ar līķiem, arī drīz būs uzskatīti par normu? Latvijas sabiedrībai ir jādara viss, kas iespējams un valsts likumā atļauts, lai saglabātu tradicionālās vērtības. Jātic, ka izdosies. - Masu saziņas līdzekļos parādījās informācija par kopīgo Jāņa kardināla Pujata un Kristīgā radio prezidenta Tālivalža Tālberga atklāto vēstuli iekšlietu ministra atbalstam. “Mozaīkas” pārstāvji domā pat iesūdzēt tiesā kardinālu Pujatu par tur izteiktajām domām. Ko jūs domājat par šo lietu? Tiem, kas nezin, gribu paskaidrot, ka šajā vēstulē ir šādi izteicieni kā: "Esam gandarīti, ka ministrs nepakļāvās geju un lesbiešu organizāciju absurdajam aicinājumam vardarbīgi izrēķināties ar protestētājiem," un “Homoseksuāļu rīcībā bija daudz ceļu, kā veidot attiecības ar sabiedrību. Viņi, zinot sabiedrības noskaņojumu un ignorējot iekšlietu ministra brīdinājumus, izvēlējās eskalāciju". “Mozaīka” apsver iespēju iesūdzēt kardinālu Pujatu, jo uzskata, ka viņš esot nepatiesi apvainojis seksuālās minoritātes vardarbības veicināšanā. Esmu pārliecināts, ka vēstules autori ļoti labi pārdomāja rakstīto – taču rakstot vienmēr varam labi izsvērt domas. Manuprāt, šajā vēstulē ir vienkārši atgādinātas vispārpieņemtas normas, kuras būtu jāievēro demokrātiskā valstī. Ja praida dalībnieki ir Latvijas valsts pilsoņi, ja viņi jūt atbildību par valsti un grib, lai sabiedrībā būtu miers, tad zinot kādēļ praids ir aizliegts un zinot par sabiedrības nostāju, viņiem vajadzēja vispār atteikties no jebkādas savu ideju paušanas formas. Patiesībā šeit ir runa par daudz svarīgāku lietu. Vērts ir pamanīt to, ka sākotnēji, jo pašlaik viņi runa tikai par “informācijas par vardarbības draudiem deklasificēšanu”, “Mozaīkas” pārstāvji gribēja iesūdzēt tiesā tikai vienu no šīs vēstules autoriem. Es nekādā ziņā negribu mazināt Tālivalža Tālberga personību un ietekmi, bet izskatās, ka “Mozaīkas” pārstāvjiem viņš nav interesants pretinieks. Toties Kardināls ir. Kāpēc? Laikam tāpēc, ka viņš ļoti stingri aizstāv tradicionālas vērtības un ticību. Protams - ne viņš viens pats, bet viņa balss ir dzirdama. Noklusināt tādu pretinieku būtu ļoti izdevīgi – taču tad izrādītos, ka ticība tiešām ir tikai kaut kādi aizspriedumi. Skaidrs ir, ka “Mozaīkas” pārstāvji ķersies pie jebkādiem paņēmieniem, lai propagandētu savus uzskatus. Jo skaļāk par šo tēmu runās, jo viņiem labāk. Novēlu, lai Latvijas sabiedrība atrastu labāku šīs problēmas risinājumu tā, lai tradicionālās vērtības tiktu saglabātas. - Paldies par sarunu. Sanita Zustere /Vatikāna Radio - Liepāja/
Katedrāle.lv |
