Sīmanis ir viens no divpadsmit Jēzus izvēlētajiem apustuļiem. Matejs un Marks viņu sauc par „kanānieti”, bet Lūka – par „centīgo”. Abi šie vārdi izsaka vienu un to pašu: ebreju valodā vārds qaná nozīmē „būt greizsirdīgam, kaislīgam”. Tas tiek attiecināts gan uz Dievu, kas ir greizsirdīgs par savu tautu, gan uz cilvēkiem, kuri dedzīgi kalpo vienīgajam Dievam, piemēram, Elija.
Sīmanis, lai arī nepiederēja zelotu kustībai, tomēr viņš centīgi aizstāvēja jūdu tautas identitāti. Sīmanis ir prestats muitniekam Matejam, kura nodarbošanās daudzos radīja ieļaunojumu. Jēzus aicina savus mācekļus no dažādiem sociāliem slāņiem. Viņu interesē cilvēks, nevis sabiedrības etiķetes. Lai gan apustuļi ir tik dažādi, taču viņus vieno Kristus – uzsvēra Benedikts XVI. Sīmanis sludināja Kristus mācību Ziemeļāfrikā un Persijā, kur arī mira mocekļa nāvē.
Turpinot katehēzi, pāvests runāja par Jūdu, kas tiek saukts arī par Tadeju. Viņu uzskata par Svētās Ģimenes radinieku. Matejs un Marks viņu sauc par Tadeju, bet Lūka – par „Jūdu, Jēkaba dēlu”. Senebreju valodas vārds taddá nozīmē „cēlsirdīgs”. Arī par Tadeju trūkst informācijas. Aprakstot Pēdējo vakariņu notikumu, Jānis min arī Tadeja vārdu. „Jūda, ne Iskariots, saka Jēzum: Kungs, kas noticis, ka Tu gribi sevi atklāt mums, bet ne pasaulei? Jēzus viņam atbildeja: Ja kas mani mīl, tas manus vārdus pildīs, un mans Tēvs viņu mīlēs un mēs nāksim pie viņa un ņemsim mājvietu viņā” (Jņ 14,22-23).
Šajā atbildē mēs atklājam svarīgu patiesību: Kristus atklāšanās apustuļiem nav ārēja, bet gan iekšēja, un tās priekšnoteikums ir mīlestība – teica Benedikts XVI. Svētais Jūda ir nesis Kristus vēsti vispirms uz jūdu apgabaliem, tad uz Sīriju un Mezopotāmiju. Armēņi svēto Jūdu godina kā savu apustuli un liecina, ka tieši Armēnijā viņam tika nocirsta galva. Starp Jaunās Derības grāmatām ir arī svētā Jūdas vēstule Mazāzijas un Palestīnas kristiešiem. 
| 
