Festivālu ievadīja konference pontifikālajā Gregora universitātē. Daudz tika runāts par to, kā šodien ar kino starpniecību tiek dāvātas garīgās vērtības, risinātas problēmas, atbildēts uz mūsdienu pasaules izaicinājumiem. Kā uzsvēra Sociālo komunikāciju centra direktors pontifikālajā Gregora universitātē, indiešu izcelsmes jezuīts Jakobs Srampikals, „filmas dod lielu ieguldījumu mūsdienu kultūras veidošanā.” Tomēr, „tās var iegūt arī vieglu izrāžu raksturu,” brīdināja konferences viesis, pontifikālās Kultūras padomes prezidents Pols Pupārs. Viņš nolasīja arī pāvesta Benedikta XVI vēstījumu, kurā Svētais tēvs aicina veidot dialogu starp ticību un mūsdienu kultūru arī ar kino starpniecību, veicinot solidaritāti un mieru pasaulē.
Atgriežoties pie festivāla temata – jājautā, kas tad ir klusuma sazvērestība un kas šai sazvērestībā piedalās? Kā tika paskaidrots konferencē, „klusuma sazvērestība” – tās ir nedrošas, apslāpētas balsis, vienaldzības geto, kuros mīt daudzi cilvēki. Tai pašā laikā tie ir neskaitāmu ciešanu stāsti. Kino, kā arī visu sociālās saziņas līdzekļu uzdevums šai situācijā ir likt iedarboties sirdsapziņai. Mūsdienu globalizētajā pasaulē, kad notiek daudzu tautu un kultūru tikšanās, ir jādara viss iespējamais, lai šī tikšanās nepārvērstos sadursmē. Ir jāpalīdz celt mīlestības civilizācija.
Konferencē izskanēja atziņa, ka kino ir dzīves laboratorija, kurā atspoguļojas realitāte. Kino ir kā logs, kas pavērts uz pasauli, tāpēc tiem, kas to veido, ir jāspēj vērst objektīvs uz personām, nevis personāžiem, ir jāatsakās no cilvēku dēmonizācijas, jeb apzinātas padarīšanas par ienaidnieku.
Mūsdienu garīgajam kino ir jāuzņemas atbildība sagrauto ģimenes vērtību atveseļošanā, jānovērš nabadzība, kas nav tikai materiāla nabadzība vien. Mums apkārt dzīvo daudzi materiāli bagāti cilvēki, kas ir iekšēji nabagi, kā arī materiāli nabadzīgi cilvēki, kas ir iekšēji bagāti.
Par festivāla norisi vairāk lasiet Vatikāna Radio mājas lapā. 
| 
