Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 43, 16-21) Tā saka Kungs, kas pavēra ceļu pār jūru un pār lielajiem ūdeņiem — taciņu; kas izveda kaujas ratus un zirgus, karapulkus un varenus spēkus; tie visi ir krituši un vairs necelsies, tie ir satriekti un izdzēsti līdzīgi daktij. "Nepieminiet bijušos notikumus un nedomājiet par sen pagājušām lietām! Raug, es daru ko jaunu, un tagad tas parādās. Vai tad jūs to nepazīstat? Es veidošu tuksnesī ceļu un upes vientuļā stepē. Mani teiks lauka zvēri, šakāļi un strausi, ka es došu ūdeni tuksnesī un upes vientuļā stepē, lai ļautu padzerties manai tautai, manai izvēlētajai. Šo tautu es sev esmu izaudzinājis, viņi teiks manu godu." Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 126 (125) Refrēns: Kungs ir darījis mums lielas lietas. Kad Kungs atbrīvoja Sionas gūstekņus,
mēs bijām kā sapnī.
Tad mūsu mute pildījās ar prieku
un mūsu mēle — ar gavilēm. R. Tad tautas runāja savā starpā:
"Kungs ir darījis tiem lielas lietas."
Kungs ir darījis mums lielas lietas,
mēs kļuvām līksmi. R. Kungs, liec atgriezties mūsu gūstekņiem
līdzīgi strautiem dienvidu zemē.
Kas sēj ar asarām,
tie pļaus ar gavilēm. R. Viņi raudādami gāja projām,
nesot sēklu sējai,
bet atpakaļ viņi nāks ar gavilēm,
nesot savus labības kūļus. R. Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules filipiešiem (Flp 3, 8-14) Brāļi, es visu uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar Kristus Jēzus, mana Kunga, pazīšanas visaugstāko vērtību. Viņa dēļ es visu atmetu un uzskatu par mēsliem, lai tik iemantotu Kristu un atrastos Viņā nevis ar savu taisnību, kas izriet no Likuma, bet gan ar to, kas izriet no ticības Kristum, ar taisnību, kas, balstoties uz ticību, ir no Dieva; un lai es iepazītu Viņu, Viņa augšāmcelšanās spēku un līdzdalību Viņa ciešanās un, sevi pielīdzinādams Viņa nāvei, sasniegtu augšāmcelšanos no miroņiem. Es nesaku, ka es to būtu jau sasniedzis vai ka es būtu jau pilnīgs, bet es tiecos, lai kādreiz to sasniegtu, tāpat kā arī pats tiku Kristus Jēzus satverts. Brāļi, es nedomāju par sevi, ka to es būtu jau sasniedzis; bet vienu gan es daru: aizmirsdams to, kas aiz manis, un tiekdamies pēc tā, kas priekšā, es steidzos pretī mērķim — Dieva augstā aicinājuma godalgai Kristū Jēzū. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Lai ir slavēts Dieva Vārds! Atgriezieties pie Kunga, sava Dieva, jo Viņš ir laipns un žēlīgs. Lai ir slavēts Dieva Vārds! Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 8, 1-11) Tanī laikā Jēzus aizgāja uz Eļļas kalnu. Bet rītausmā Viņš atkal atnāca uz svētnīcu. Un visi ļaudis gāja pie Viņa, un Viņš apsēdies mācīja tos. Te Rakstu zinātāji un farizeji atveda laulības pārkāpšanā pieķertu sievieti un, viņu nostādījuši vidū, sacīja Jēzum: "Mācītāj, šī sieviete ir tieši pieķerta laulības pārkāpšanā. Likumā Mozus mums ir pavēlējis tādas nomētāt ar akmeņiem. Bet ko Tu saki?" Taču viņi to jautāja, Jēzu pārbaudīdami, lai varētu Viņu apsūdzēt. Bet Jēzus noliecās un rakstīja ar pirkstu uz zemes. Un, tā kā viņi nemitējās jautāt, Jēzus atliecās taisni un viņiem sacīja: "Kurš no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!" Un, atkal noliecies, Viņš rakstīja uz zemes. To dzirdot, viņi cits pēc cita, sākot ar vecākajiem, sāka iet projām. Palika Jēzus viens pats un sieviete, kas stāvēja vidū. Tad, piecēlies taisni, Jēzus viņai sacīja: "Sieviete, kur viņi ir? Vai neviens tevi nepazudināja?" Viņa atbildēja: "Nē, Kungs, neviens." Tad Jēzus sacīja: "Arī es tevi netiesāju. Ej un negrēko vairs!" Tie ir Svēto Rakstu vārdi. www.mieramtuvu.lv | 
