Vai ir iespējams mīlēt? Ikviens cilvēks izjūt vēlmi mīlēt un tikt mīlētam. Tomēr, cik gan grūti ir mīlēt, un ar cik daudzām kļūdām un neveiksmēm ir jārēķinās mīlestībā! Tādēļ daudzi pat apšauba, vai mīlestība vispār ir iespējama. Bet, ja emocionāli maldīgs uzskats vai pieķeršanās trūkums var mums likt domāt, ka mīlestība ir utopija, tikai neiespējams sapnis, vai mums tad vajadzētu vienkārši samierināties? Nē! Mīlestība ir iespējama, un mana vēstījuma mērķis ir palīdzēt ikvienam no jums – kas esat cilvēces nākotne un cerība – uzmodināt paļāvību mīlestībai, kas ir patiesa, ticības pilna un stipra; mīlestībai, kas izraisa mieru un prieku; mīlestībai, kas vieno cilvēkus un ļauj viņiem justies brīviem respektējot vienam otru. Tagad pieskarsimies trīs pakāpēm, ko ietver mīlestības “atklāšana”. Dievs – Mīlestības Avots Pirmā pakāpe mums atklāj patiesās mīlestības Avotu. Vienīgi Dievs ir šīs mīlestības Avots. To skaidri atklāj svētais Jānis, kad viņš saka: “Dievs ir Mīlestība!” (1 Jņ 4:8, 16). Viņš nesaka vienīgi to, ka Dievs mūs mīl, bet gan to, ka Mīlestība ir Dieva dziļākā būtība. Šeit mēs saskaramies ar visžilbinošāko Mīlestības Avota atklāsmi, ar Trīsvienības noslēpumu: Dievā – kurš ir viens vienīgs un tomēr trīsvienīgs – pastāv mūžīga mīlestības apmaiņa starp Tēvu un Dēlu kā Personām, un šī mīlestība nav kaut kāda enerģija vai jūtas, bet tā ir Persona – Svētais Gars. Kristus Krusts pilnībā atklāj Dieva Mīlestību Kā Dievs, kurš ir Mīlestība, mums atklājas? Tagad mēs esam nonākuši jau pie otrās pakāpes. Lai arī dievišķās mīlestības zīmes jau ir skaidri klātesošas radīšanas procesā, tomēr pilnīga Dieva dziļā noslēpuma atklāsme mums atklājas tieši Iemesošanās noslēpumā, kad pats Dievs kļuva cilvēks. Kristū – patiesā Dievā un patiesā Cilvēkā – mēs iepazīstam mīlestību visā tās pilnībā. Par to es rakstīju jau savā enciklikā “Deus Caritas Est” [“Dievs ir Mīlestība”]: “Jaunās Derības patiesā novitāte nav tik daudz jaunas idejas, bet gan pats Kristus tēls, kas iemieso šos jēdzienus: nepieredzētu reālismu” (nr. 12). Dievišķā mīlestība pilnībā un absolūti atklājas Krustā, kur, kā mums māca svētais Pāvils: „Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki” (Rom 5:8). Tādēļ ikviens no mums patiesi var teikt: „Kristus mīlēja mani un manā labā Sevi nodeva Dievam par upuri” (sal. Ef 5:2). Tā kā mēs esam atpestīti ar Viņa asinīm, tad neviena cilvēka dzīvība nevar būt veltīga vai mazvērtība, tādēļ ka Dievs ikvienu no mums mīl personiskā veidā; Dievs katru no mums mīl ar kaislīgu un uzticīgu mīlestību, Viņš mūs mīl ar mīlestību, kurai nav robežu. Krusts - kas pasaules acīs ir muļķība, bet daudziem ticīgajiem ir piedauzība - patiesībā ir „Dieva gudrība” tiem, kuri ļauj, lai tas pieskaras viņu dziļākajai būtībai, „jo Dieva muļķība ir gudrāka nekā cilvēku gudrība, un Dieva nespēks ir stiprāks nekā cilvēku spēks” (1 Kor 1:25). Turklāt Krustāsistais, kas pēc augšāmcelšanās mūžīgi nesīs Viņa ciešanu rētas, atklāj „izkropļojumus” un parāda Dievu, kurš ir ‘pakļauts’ vardarbībai, atriebībai un izslēgšanai. Kristus ir Dieva Jērs, kas uz sevis uzņemas pasaules grēkus un ar visām saknēm izrauj ienaidu no cilvēces sirds. Mīlestība ir patiess „apvērsums”, ko Viņš izraisa. Mīlēt savu tuvāko tāpat kā Kristus mūs mīl Tagad mēs esam nonākuši pie mūsu pārdomu trešās stadijas. Kristus, piesists Krustā, izsaucās: “Man slāpst!” (Jņ 19:28). Šeit mums atklājas viņa neremdināmās slāpes mīlēt un tikt mīlētam no ikviena no mums. Vienīgi sākot aptvert šī noslēpuma dziļumus un intensitāti mēs varam patiesi realizēt un piepildīt nepieciešamību mīlēt Viņu tāpat, kā Viņš mūs ir mīlējis. Tas arī ietver pienākumu pat atdot savas dzīvības, ja nepieciešams, par mūsu brāļiem un māsām, kurus uztur Viņa mīlestība. Dievs to jau ir atklājis Vecajā Derībā: “Tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu” (Lev 19:18), bet jauninājums, kuru mums atklāj Kristus, parāda, ka mīlēt tāpat kā Viņš mūs mīl nozīmē mīlēt ikvienu cilvēku bez jebkādas izšķiršanas, mīlēt pat mūsu ienaidniekus, mīlēt “līdz galam” (sal. Jņ 13:1). Kristus mīlestības pierādījumi Es vēlētos nedaudz pakavēties pie ikdienas dzīves trīs situācijām, kurās jūs, mani dārgie jaunie draugi, tiekat aicināti parādīt un liecināt par Dieva mīlestību. Pirmā vieta ir Baznīca, mūsu garīgā ģimene, kuru veido visi Kristus mācekļi. Uzmanīgi ieklausīsimies Viņa vārdos: “No tā visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā” (Jņ 13:35), jums ar savu entuziasmu un mīlestību vajadzētu stimulēt draudzes aktivitātes, kopienas, Baznīcas kustības un jauniešu grupas, kurām jūs piederat. Rūpīgi gādājiet par citu cilvēku labklājību, paliekot uzticīgi pienākumiem, kurus esat uzņēmušies. Nebaidieties priecīgi atturēties no dažām jūsu izklaidēm; mundri pieņemiet nepieciešamos upurus; aplieciniet savu uzticīgo mīlestību uz Jēzu un pasludiniet Viņa Evaņģēliju, īpaši savam vienaudžiem. Gatavošanās nākotnei Otra situācija, kurā jūs tiekat aicināti izteikt savu mīlestību un pieaugt šajā mīlestībā, ir jūsu gatavošanās nākotnei, kas jūs sagaida. Ja tu esi saderinājies un vēlies precēties, Dievs ir izveidojis mīlestības pilnu plānu tavai nākotnei, kas sevī ietver laulātā pāra un arī ģimenes attiecības. Tādēļ ir svarīgi, lai tu to atklātu ar Baznīcas palīdzību, esot brīvam no dažādiem aizspriedumiem, kas apgalvo, ka kristietība ar saviem baušļiem un aizliegumiem liek vienīgi šķēršļus mīlestības priekam un traucē pilnībā izbaudīt to laimi, ko vīrietis un sieviete meklē šajā savstarpējā mīlestībā. Vīrieša un sievietes mīlestība ir cilvēciskās ģimenes pamatā un laulāto pāris, ko veido vīrietis un sieviete, savus aizsākumus rod Dieva sākotnējā plānā (sal. Rad 2:18-25). Mācoties mīlēt vienam otru šāda pāra ietvaros ir brīnišķīgs ceļojums, lai gan tas arī pieprasa patiesu “mācekļa stāvokli”. Saderināšanās laiks - kas ir ļoti nepieciešams, lai izveidotos pāris – ir nogaidīšanas un sagatavošanās laiks, kuru ir nepieciešams izdzīvot žestu un vārdu šķīstībā. Tas palīdz jums nobriest mīlestībā, rūpēs un uzmanībā vienam pret otru; tas palīdz jums piekopt paškontroli un pieaugt cieņas pilnā attieksmē vienam pret otru. Tās ir patiesas mīlestības iezīmes, kas uzsvaru neliek uz sevis apmierināšanu vai uz savu paša labsajūtu. Kopējās lūgšanas laikā lūdziet Kungu, lai Viņš uzlūko un palīdz pieaugt jūsu mīlestībai un šķīstī to no jebkādas savtīguma izpausmes. Nebaidieties drosmīgi atbildēt Kunga aicinājumam, jo kristīgā laulība ir patiess un pilnīgs aicinājums Baznīcā. Tomēr, dārgie jaunieši un jaunietes, esiet gatavi arī atbildēt Dieva aicinājumam, ja Viņš jūs aicinātu iet ordinētās priesterības vai arī konsekrētās dzīves ceļu. Jūsu piemērs būs labs iedrošinājums daudziem no jūsu līdzcilvēkiem, kuri meklē patieso laimi. Katru dienu pieaugt mīlestībā Trešā pienākumu sfēra, kas saistās ar mīlestību, ir ikdienas dzīve, kas sevī ietver daudzas un dažādas attiecības. Galvenokārt es domāju ģimeni, studijas, darbu un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Dārgie jaunieši, izkopiet savus talentus – ne tikai lai iegūtu stāvokli sabiedrībā, bet arī lai palīdzētu “augt” saviem līdzcilvēkiem. Attīstiet savas spējas – ne tikai lai kļūtu “spējīgi konkurēt” un “produktīvi”, bet gan lai kļūtu “tuvākmīlestības liecinieki”. Iegūstot profesionālo izglītību, centieties arī iegūt reliģiska rakstura zināšanas, kas jums palīdzēs ar pilnu atbildību veikt šo misiju. Turklāt es jūs aicinu arī rūpīgi studēt Baznīcas sociālo mācību, lai šīs mācības principi varētu iedvesmot un vadīt jūsu darbību pasaulē. Lai Svētais Gars palīdz jums radoši izdzīvot tuvākmīlestību, neatlaidīgi izpildot savus pienākumus, un drosmīgi piepildot savas iniciatīvas, lai jūs varētu sniegt savu ieguldījumu “mīlestības civilizācijas” veidošanā. Mīlestības apvārsnis patiesi ir bezgalīgs: tas aptver visu pasauli! “Uzdrīkstēties mīlēt” – sekošana svēto piemēram Mani dārgie jaunieši, es vēlos jūs aicināt “uzdrīkstēties mīlēt”. Nevēlieties savai dzīve neko mazāku par mīlestību, kas ir stipra un skaista, un kas spēj visu tavu dzīvi padarīt par priecīgu sevis dāvāšanu Dievam un saviem brāļiem un māsām, un tādējādi atdarinot To, kurš uz mūžiem ar mīlestību uzvarēja ienaidu un nāvi (sal. Atkl 5:13). Mīlestība ir vienīgais spēks, kas spēj mainīt cilvēka sirdi un arī visu cilvēci, jo tā padara auglīgas vīrieša un sievietes attiecības, attiecības starp bagātajiem un nabadzīgajiem, attiecības kultūru un civilizāciju starpā. To mums skaidri atklāj svēto dzīvesstāsti. Viņi ir patiesi Dieva draugi, kuri caur sevi nodod tālāk un izstaro šo īpašo sākotnējo mīlestību. Centieties viņus iepazīt labāk, uzticiet sevi viņu aizlūgumiem, un centieties dzīvot tāpat kā viņi dzīvoja. Es pieminēšu vienīgi Māti Terēzi. Lai pilnībā atbildētu Jēzus saucienam: “Man slāpst!” - saucienam, kas viņu dziļi uzrunāja – viņa sāka rūpēties par mirstošajiem cilvēkiem Kalkutas ielās, Indijā. Kopš tā laika viņas dzīves vienīgā vēlme bija remdināt Jēzus slāpes pēc mīlestības – nevis ar vārdiem, bet gan ar konkrētu rīcību: atpazīstot Viņa izkropļoto seju, kas slāpst pēc mīlestības, visnabadzīgāko cilvēku sejās. Svētīgā Terēze Kunga mācību izdzīvoja praktiskā rīcībā: “Ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši” (Mt 25:40). Vēstījums par šīs dievišķās mīlestības pazemīgo liecību ir izplatījies visā pasaulē. Mīlestības noslēpums Ikvienam no mums, mani dārgie draugi, ir dota iespēja sasniegt šādu pašu mīlestības pakāpi, bet vienīgi balstoties uz dievišķās Žēlastības neaizstājamo atbalstu. Vienīgi Kunga palīdzība dāvās jums spēku neatkāpties un turpināt šo ceļu, kad saskarsities ar smagiem brīžiem savu pienākumu veikšanā. Tas jums dāvās drosmi paveikt to, kas, cilvēciski raugoties, ir neaptverams un nepaveicams. Sastapšanās ar Kungu lūgšanas laikā palīdz mums pieaugt pazemībā un mums atgādina, ka mēs esam “nederīgi kalpi” (sal. Lk 17:10). Tomēr vislielākā mīlestības skola ir tieši Euharistija. Ja mēs regulāri un ar pietāti piedalāmies Svētajā Misē, kad mēs ilgāku laiku veltām Jēzus klātbūtnes adorācijai Euharistijā, tad mums ir vieglāk saprast Viņa mīlestības platumu, garumu, augstumu un dziļumu, kas pārsniedz jebkuru saprašanu (sal. Ef 3:17-18). Daloties Euharistijas maizē ar saviem brāļiem un māsām Baznīcas kopienā, mēs jūtamies aicināti – tāpat kā Jaunava Marija apciemojot Elizabeti – “steigšus” atklāt Kristus mīlestību, nesavtīgi kalpojot saviem brāļiem un māsām. Ceļā uz tikšanos Sidnejā Mums to labāk palīdz izprast apustuļa Jāņa ieteikums: “Bērniņi, nemīlēsim ar vārdiem, nedz ar mēli, bet ar darbiem un patiesībā! No tā mēs zināsim, ka piederam patiesībai” (1 Jņ 3:18-19). Dārgie jaunieši, tieši šajā garā es jūs aicinu izdzīvot šo Pasaules Jauniešu Dienu kopā ar savu diecēžu bīskapiem. Tā būs nopietna gatavošanās ceļā uz tikšanos Sidnejā, kuras tēma būs: “Jūs saņemsiet spēku, kad Svētais Gars nāks pār jums, un būsiet Mani liecinieki” (Apd 1:8). Lai Marija – Kristus un Baznīcas Māte – palīdz jums visur pasludināt šos vārdus; šos vārdus, kas ir izmainījuši visu pasauli: “Dievs ir Mīlestība!” Es esmu vienots lūgšanā ar jums visiem un no visas sirds sniedzu jums savu svētību. Vatikānā, 2007. gada 27. janvārī BENEDICTUS PP. XVI No angļu valodas tulkojusi Agnese Strazdina |
