Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Intervijas

Guntis Bahs: Latvija un Igaunija ir vienīgās Eiropas valstis, kur Katoļu Ārstu apvienības nav
24.05.2007 pl. 19:24

Intervija ar Rīgas Stradiņa Universitātes docentu, Rīgas 1. slimnīcas nodaļas vadītāju un idejas par Latvijas Katoļu Ārstu apvienības īstenotāju Gunti Bahu.

- Kāpēc Jūs esat ieradies Liepājā?  

Mēs Liepāju un tās pusi apmeklējam ar vienu mērķi, satikt tur ārstus, kas savā ticībā ir katoļticīgi cilvēki, un kas vēlas savā ikdienā rēķināties ar kopīgās ticības dogmām, atziņām un likumiem. Ilgus gadus katoļticīgi mediķi vai tie būtu ārsti, vai medicīnas māsiņas, vai sociālie darbinieki, organizatori, varbūt ir jutušies vienotībā ar Baznīcu, vienotībā ar draudzēm, bet varbūt ne šādā profesionālā vienotībā. Lūk, pirms kāda laika, Rīgā un Ogrē dzima ideja par to, ka mediķiem, ārstiem, sociāliem darbiniekiem, māsiņām ir nepieciešama kopības sajūta, savstarpēja pleca sajūta, savstarpējs atbalsts un Dievpalīgs gan ikdienas darbos, gan, es drīkstu teikt, kalpojumos, gan sava garīguma kopšanā. Tādēļ esam šeit, lai saskaitītos, kā mēs sakām, apzinātu, cik cilvēku, cik kolēģu ir to gaidījuši. Iepazītos sākumā, un varbūt iezīmētu nākotnes cerības un nodefinētu savus nodomus, kādi mums ir kopīgi gan profesijā, gan ticībā.

- Kā šis ceļš ir sācies Rīgā, cik daudz jūs esat, un kas šajā jomā jau ir paveikts?

Jā, es, nosaucot konkrētu skaitli, par to, cik mēs esam, riskētu kļūdīties, jo skaidri un gaiši sevi ir pieteikuši daži desmiti cilvēku, bet īstenībā mēs saprotam un jūtam, ka šādu apvienošanos, šādu kopības sajūtu ir gaidījuši daudzi simti, varbūt tūkstoš kolēģu visā Latvijā, tāpēc par skaitli es šeit nevaru pateikt. Es arī neatceros, kura cilvēka galvā pirmo reizi tā ideja radās, un vai tas galu galā būtu tas svarīgākais. Nezinu, varbūt pats Dievs mums ir dāvinājis šādu ideju, nodomu, šādu nepieciešamību, jo, ielūkojoties interneta portālos, mēs uzzinām, ka Latvija un Igaunija ir vienīgās Eiropas valstis, kur šādas apvienības nav. Es to uzzināju krietni pirms tam, kad mēs sākām interesēties par šo tēmu, un tad man pašam kļuva labāk un skaidrāk saprotams, kāpēc ir radusies šāda ideja. Tā ir dabiska, pamatota, tā ir nepieciešama, un kāpēc, lai tie nebūtu mēs, kuri kalpos savai ticībai un noteikti arī savai profesijai arī tādas apvienības ietvaros.

- Pagaidām jūs saucaties Katoļu Ārstu apvienība. Vai jūs jau esat kā sabiedriska organizācija vai kā Baznīcas struktūras sastāvdaļa?  

Viens no mūsu brauciena uz Liepāju mērķiem bija satikties ar kolēģiem un ar ticīgiem ļaudīm, uzdodot jautājumu, kādu sevi mēs vēlamies redzēt nākotnē. Vai kā skaidri ierobežotas, skaidri, juridiski definētas organizācijas ietvaros, vai savu draudžu ietvaros drīzāk baudot garīgu vienotību, varbūt profesionālu savstarpēju sapratni. Šis jautājums šobrīd vēl ir atklāts, un tieši tā, konsultējoties ar cilvēkiem un uzklausot viņu vajadzības, viņu cerības, tad mēs vistuvāko mēnešu laikā mēģināsim nodefinēt sevi, vai kā sabiedrisku organizāciju, vai varbūt kā Romas Katoļu Baznīcas Latvijas diecēzes sastāvdaļu, pakļaujot sevi Baznīcas vadībai, es šodien vēl nezinu.

- Jūs minējāt Eiropas Savienību, kur līdzīga veida organizācijas sen jau pastāv un, kad Latvijā šis laiks jau daļēji ir novēlots, salīdzinot ar Eiropas valstīm, bet pašreiz Latvijā tiek risināti ļoti aktuāli jautājumi par seksuālajām minoritātēm, gaidāmo praidu, par abortiem, eitanāziju, varbūt tomēr tas ir labi, ka, sanācāt kopā tieši tagad, lai varētu kā noteikts spēks uzstāties Latvijas sabiedrībā un  runāt, diskutēt par šiem jautājumiem?

Jā, mūsu sabiedrība un laicīgā dzīve piedāvās katram no mums individuāli izšķirties dažādos jautājumos, vai tas būtu dzimstības regulēšanas vai eitanāzijas, vai sabiedrības attieksme pret dažādiem seksualitātes jautājumiem. Tā vai citādi, katram cilvēkam, īpaši jau mediķim, ir jāatbild uz jautājumu, kā es to saprotu, ko es vēlos, vai ko es aicinu, neaicinu darīt, un šāda profesionāla apvienība mediķu, zinātnieku, pētnieku, biologu, tai skaitā arī ģenētiķu, psihologu, psihiatru apvienība, varētu kalpot patiesības noskaidrošanai un atspoguļošanai, kas ir slimība, kas ir tikums, kas ir netikums, cik tālu un kurā brīdī vienu fenomenu nomaina kāds cits. Jā, mēs ceram pakalpot skaidrības ieviešanai gan pašiem sev, gan saviem kolēģiem, gan sabiedrībai, gan Baznīcai, kura vispirms ir garīga struktūra, nevis bioloģiska, medicīniska. Lūkosim darīt, kā paši saprotam, un kā varam, balstoties uz mūsu ticības pamatelementiem un dogmām.

- Vai šajā jomā no ārstu puses jau kaut kādas akcijas ir notikušas?

Jā, mēs aicinājām kolēģus izteikt viedokli par dažiem likumprojektiem, ko mūsu likumdevējs - Saeima izskatīja kādā balsojumā, attiecībā uz seksualitātes jautājumiem mūsu sabiedrībā. Atsaucība bija ļoti liela. Dažādos Latvijas novados daudzi simti ārstu ir parakstījušies un izteikuši savu viedokli, kas šinī gadījumā atbalsta tradicionāli ģimeniskas vērtības un kristīgas vērtības.

- Kā notiek Jūsu sadarbība ar Latvijas kardinālu Viņa Eminenci Jāni Pujatu?

Eminence vairākas reizes ir pieņēmis mediķus un izklāstījis savus nodomus un savu izpratni. Un, protams, apzinoties, ka mēs esam katoļi un esam piederīgi pie šīs vispasaules Baznīcas. Mēs noteikti vēlamies stingri sekot Baznīcas kanoniem, Katehismam un apustuliskai vadībai šajā diecēzē.

- Šajā sakarā, ja jūs izveidosieties kā Baznīcas struktūras sastāvdaļa, vai jūs arī vēlēsieties sev kādu garīgo vadītāju – apvienības kapelānu?

Tas ir vajadzīgs, un atkal jāatsaucas uz Baznīcas likumiem, jo katrai laicīgai struktūrai, piemēram, jebkurai laju apvienībai ir vēlama, pat nepieciešama, kapelāna garīgā virsvadība kā cieša saite ar Baznīcu kā tādu. Jā, protams, mēs ceram uz sadarbību, sapratni, vienotību, saliedētību.

- Šodien Jūs esat ieradies Liepājā, vai jau esat apmeklējis kādas citas Latvijas vietas?

Jā, mēs esam pabijuši gan Latgales pusē, gan Vidzemē. Mūsu tikšanās vieta ir Svētā Meinarda Romas katoļu draudze ar enerģiskiem klēriķiem, kas ir uzņēmušies palīdzēt un veikt grūtu praktisku organizatorisko darbu. Brauciens uz Kurzemi šādā ampluā ir pirmo reizi. Taču es ceru noteikti doties uz Kuldīgu, Ventspili un satikt tur savus kolēģus, izklāstīt ideju, lūgt padomus, aicināt piedalīties. Cerēsim uz šīs idejas augšanu, nostiprināšanos.

- Jūsuprāt, vai šī apvienība dos arī katram ārstam kā cilvēkam, kā personībai, kā kristietim kaut kādus garīgos augļus?

Apspriežoties ar kolēģiem, saskaņojot katrs savus individuālos, intīmos nodomus, mēs esam vienojušies, kā pašu pirmo uzdevumu definēt sekojošos: rūpēties par katra ārsta garīgo veselību, garīgu izaugsmi, nostiprināšanu un galu galā dvēseles pestīšanu.

- Paldies Jums par sarunu, lai Dievs svētī jūsu iesākto darbu.

Sanita Zustere, "Vatikāna radio", Liepāja