Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Sirdsapziņas izmeklēšana laulātajiem (2)
03.10.2007 pl. 12:48

Irēna un Juris Gžibovski,
"Laulāto tikšanos" animatori Varšavā

Sadarbībā ar izdevumu "Katōļu Dzeive" turpinām publicēt materiālu "Sirdsapziņas izmeklēšana laulātajiem". Palīgmateriāls sirdsapziņas izmeklēšanai radies, balstoties uz kustības "Laulāto tikšanās" rekolekciju pieredzi. Tas paredzēts abiem laulātajiem – vīram un sievai. Tomēr tekstā lietosim tikai vīriešu dzimtes formu, lai teksts būtu labāk uztverams.

Nemiera un baiļu izjūtu piedzīvošana

Ja mani pavada šādas izjūtas, tas no­zīmē, ka man kaut kas draud vai arī ma­niem vistuvākajiem, vai arī es neesmu “pilnīgs mīlestībā”.

- Kā es reaģēju uz baiļu izjūtām par sevi, savu un savas ģimenes nā­kotni? Uz kādu uzvedību un nostāju mani virzīja šīs bailes: vai uz lielākām rūpēm par tu­viniekiem, vai arī tās izraisīja manu atkāp­šanos, konfliktēšanu vai pat bēgšanu:

- nelietderīgās nodarbībās;
- paziņu sabiedrībā;
- pārmērīgā darbā un savas pozīcijas nostiprināšanā;
- apātijā?

- Kādās situācijās, lēmumos, dzīves izvēlēs es vadījos no nemiera un bailēm par sevi, kas izpaudās:

- pārmērīgās rūpēs un raizēs;
- pārmērīgā materiālo labumu iekārē;
- pārliekās rūpēs par nākotnes mate­riālo nodrošināšanu;
- melos?

- Kā es mēģināju dzīvot ar ticību, ka debesu Tēvs vislabāk zin, kas mums ir vajadzīgs? Kā es spēju ieticēt Dievam katrā situācijā, it īpaši grūtās situācijās, kurās cilvēciski es neredzēju atrisi­nājumu?

- Kad, baiļu vadīts, es nespēju mūsu bērniem dot atbalstu un vajadzīgo palī­dzību? Kad es uzvēlu mūsu bērniem at­bildības nastu, kura mūsu ģimenes lietās bija jānes man?


Neapmierinātības ar sevi
sajūtas piedzīvošana

Kad es esmu pārliecināts par Tavu mī­lestību, Dievs, un vienlaikus atklāju sevī neapmierinātības izjūtas, tās var būt mo­bilizējošas. Tomēr tās var izrietēt arī no lūkošanās uz sevi. Tāpēc es sev vaicāju par lepnību, kura izpaužas grūtībās ak­ceptēt sevi un savu vājumu; tā liek man mocīt sevi, ka neesmu tāds, kāds gribētu būt. Tā izpaužas arī grūtībās uzticēt sevi Tev, Dievs, un šaubās par Tavu darbību mūsu laulībā.

- Kādās situācijās, lēmumos, dzīves izvēlēs es uzturēju sevī neapmierinātību ar sevi izjūtas, kuras mani noveda pie:

- rezignācijas;
- nevērības;
- slinkuma un gausuma?

- Kā es centos noskaidrot, kas ir ne­veiksmju, pakrišanas un vājību avots, un kad es mēģināju pārvarēt vēlēšanos kā­du un neapmierinātību ar sevi?

- Kad es nomāktībā un skumjās vēr­sos pie Tevis, Dievs, un centos uzmodināt sevī ticību Tavam spēkam, kurš darbojas manī?

- Kad es mēģināju apvainot savu lau­lāto draudzeni par to, kā es izdzīvoju lietas, un par manu neapmierinātību ar sevi?

- Kad es biju neiecietīgs pret mūsu bērniem, pārāk nesavaldīgs, grūti pieņe­mams, pārāk prasīgs, un kad es liku viņiem saprast, ka tie nepiepilda manas gaidas?


Nenovīdības, nepatikas,
naidīguma izjūtu piedzīvošana

Ja es apzinos šādas izjūtas, it īpaši attiecībā pret laulāto draudzeni un bēr­niem, tad ir sev jājautā, kas man ir vis­svarīgākais, visvērtīgākais vai arī es par kaut ko baidos. Es mēģinu noskaidrot, kāds labums man liekas apdraudēts.

- Kādās situācijās es izjutu manī ro­došās nelabvēlības, nepatikas un naidī­guma izjūtas?

- Kādās situācijās, lēmumos, dzīves izvēlēs es darbojos šo izjūtu vadīts:

- apvainojot laulāto draudzeni un ne­gribot viņā saskatīt labo;
- strīdoties un nevēloties izlīgt;
- neprotot piedot;
- ar nicinājumu novēršoties no tuvi­niekiem, it īpaši no laulātās draudzenes;
- ieņemot apzinātas atriebības un pā­ridarīšanas laulātajai draudzenei nostāju?

- Vai konfliktsituācijās es centos – neskatoties uz nelabvēlīgām un pat nai­dīgām izjūtām – izprast laulāto draudzeni un rīkoties par labu viņai? Kā es to izrādīju un kad to vispār nedarīju?

- Vai es neatstāju novārtā lūgšanu par laulāto draudzeni? Kā es uzvedos, kad man likās, ka viņa pret mani izjūt nepatiku, ieņem nelabvēlīgu, naidīgu nostāju?

- Vai es mēģināju saskatīt, ka manī parādās tās pašas vājības, kuras es re­dzu citos?

- Kad es prasīju no mūsu bērniem, lai viņi piepilda manas gaidas, un nepratu atzīt viņu individualitāti?


Dusmu, skaudības, greizsirdības, nepatikas, niknuma, šaubu, aizvainojuma, vēsuma izjūtas

Visu nepatīkamo izjūtu, bet īpaši dus­mu, skaudības, greizsirdības, nepatikas, niknuma, šaubu, aizvainojuma un vēsu­ma izjūtu piedzīvošana attiecībā pret lau­lāto draudzeni mani nostāda jautājuma par piedošanu priekšā.

- Vai es vērsos pie Tevis, Kungs Dievs, pēc palīdzības, lai patiesības gaismā saskatītu to, kas patiešām ir noticis? Vai es pieņēmu lēmumu, nelūdzot gaismu no Tevis?

- Kad es pakļāvos naidīguma izjūtām pret laulāto draudzeni? Ko es varēju darīt, lai tās neuzturētu un neveicinātu, lai ne­ciestu es un mana laulātā draudzene?

- Par ko man ir jālūdz piedošana no mūsu bērniem?

Kungs Dievs, manas izjūtas atspoguļo tikai to, ko es esmu izdarījis vai arī to, ko citi ir nodarījuši man. Tās man parāda, ka ir kaut kā trūcis vai nu laulātajā drau­dzenē vai manī. Tās ļauj zināt, ka starp mums ir nenokārtotas lietas, ka es ne­esmu pieņēmis kādu patiesību par sevi vai par laulāto draudzeni. Kad es vadījos tikai no emocijām, tas manī izsauca rī­cību, kas nodarīja pāri man vai lau­lātajai draudzenei. Es lūdzu no Tevis, Dievs, žē­lastību, palīdzību manas sirds dziedinā­šanā. Es, lūdzu, palīdzi man pie­dot un lūgt piedošanu un šādā veidā dzie­dini manu jūtīgumu tā, lai es varētu at­vērties pa­tiesībai un labāk sa­prast uzdevumu, kurš man ir jāizpilda. Tāpēc es tagad piedodu savai laulātajai draudzenei un ilgojos, lai šī piedošana atvērtu iespēju mūsu sav­starpējai pie­došanai. Es piedodu arī pats sev, jo sevis apvainošana mani neved nedz pie Tevis, nedz arī pie laulātās drau­dzenes. Es Tev pateicos par ceļu uz iz­līgšanu caur dia­logu ar savu laulāto drau­dzeni un ar Tevi.

Žurnāls "Katōļu Dzeive"