Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Citur Latvijā

Advents Rīgas Garīgajā seminārā
03.12.2004 pl. 10:21

Andris Vasiļevskis,
Rīgas Teoloģijas Institūta IV kursa students

Advents Rīgas Garīgajā seminārā iesākās, kā visā Baznīcā, ar vizuālām ārējām izmaiņām.

Brīnišķīgās ziedu kompozīcijas, kuras ikdienā veidoja 3.kursa seminārists Māris Stepiņš, kurš izpilda mākslinieka dekorētāja pienākumus seminārā, tagat nomainījis ir adventa vainags ar četrām svecēm, kas katra simbolizē pa vienai adventa svētdienai. Vainags simbolizē Kristus vēsturisko “adventus” – atnākšanu, ko Baznīca arī apcer Svētās Mises lasījumos, Kunga apsolījumu piepildīšanos un atnākšanu godībā. Tā ir mūsu mīlestības pilna gaidīšana, kas ietver sevī mieru un prieku ar To, kas ir mūsu Viss. Par to liecina arī ārējās zīmes: violetais altāra pārsegs, priestera liturģiskais apģērbs – ornāts, sveces vainagā, kur trīs ir violetas (liecina par gatavošanos un mūsu mainīšanās zīme) un viena rozā (cerības un prieka zīme), kas simbolizē adventa pedējo nedēļu, kurā Dievs piepilda savu apsolījumu, dāvājot savu Dēlu pasaulei.

Īpašas ir trešdienas un sestdienas, kad pēc rīta lūgšanām semināra kapelā, sv. Misi dodamies svinēt semināram blakus esošajā sv. Franciska baznīcā. Šīs rīta Sv. Mises tiek veltītas Dievmātes godam un tās sauc par Rorātmisēm. Šādas Mises Dievmātes godam tika celebrētas jau kopš 13. gs. (senākā rakstiskā liecība Polijā). Tās ir Jaunavai Marijai veltītas dienas, ar kuras palīdzību mēs mācāmies pazemību un pacietības pilnu gaidīšanu, kas mūs sagatavo Kristus Dzimšanas svētkiem. Šajās Sv. Misēs semināristi dzied gregoriskos dziedājumus: Rorate coeli, Kyrie, Gloria, Sanctus, Agnus Dei, tie ir vienbalsīgi dziedājumi, kurus instrumentāli pavada ērģelnieks – 4. kursa seminārists Lauris Malnačs, lai mēs spētu noturēt toni un brīvo ritmu, kas raksturīgs šādiem agrīnās Baznīcas dziedājumiem.

Uz Dievmātes altāra Adventa laikā tiek degta Rorātsvece, tā nozīmē pasaules Gaismu, kas nākusi mums caur Kristus Māti Jaunavu Mariju, tas ir, Viņš – Pasaules Pestītājs, kas caur Dievmāti ienāk mūsu sirdīs, ir visas mūsu kristīgās dzīves ceļš un cerība. Cerība, kas pamostas mūsos adventa laikā no paguruma un dažādajām ikdienas rūpēm, un raizēm. Saskatīt Kristu mūsu dienas darbos un līdzcilvēkos, tādam būtu jābūt mūsu adventam, smeļot no pārdabiskās Cerības mieru mūsu dvēselēm.