Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Visumīļais Kungs, Debesu Tēvs! Ar pirmo Adventa svētdienu mēs uzsākam jaunu Baznīcas liturģisko gadu. Lai Tev vislielākā pateicība par vēl vienu gadu, ko esam pavadījuši šajā pasaulē, pietuvojoties mūžībai! Pateicība Tev, Tēvs, arī par doto iespēju kopā ar visiem "Mieram tuvu" lasītājiem atskatīties uz šo aizvadīto gadu un dalīties pārdomās par to.
No visām gada 365 dienām dažas ir īpašas. Tās ir dienas, ko mēģina atzīmēt vismaz savā ģimenē. Vispirms tie ir trīs vislielākie kristiešu svētki — Ziemassvētki, Lieldienas un Vasarsvētki. Šīs trīs dienas tā vai citādi piemin visu pasaules kultūru pārstāvji. Taču ir vēl kāda diena, kuru piemin visās kultūrās — tā sauktā Jaunā gada diena. Kristīgajā Baznīcā jaunu gadu uzsāk ar Adventa pirmo svētdienu. Pielūgsme, Dieva godināšana, slavēšana un pateicība Viņam atsākas no jauna. Tā tas ir jau kopš pirmajiem gadsimtiem kristīgajā laikmetā.
Advents katoliskajā Baznīcā ir četru nedēļu ilgs laika posms pirms Kristus Dzimšanas svētkiem. Šos svētkus mūsu valstī un arī Baznīcā pieņemts saukt laicīgā vārdā — par Ziemassvētkiem. Advents ir latīņu valodas vārda "adventus" latviskojums. Tā nozīme ir "atnākšana", "tuvošanās", "pienākšana". Kristīgajā tradīcijā Advents ir laika posms, kas simbolizē tos gadu simtus un pat gadu tūkstošus, kurus grēkā kritusī cilvēce gaidīja atnākam Dieva apsolīto Pestītāju — Otro dievišķo Personu.
Tas, ka pasaulē nāks Pestītājs — Dievs cilvēka miesā —, pirmajiem cilvēkiem tika apsolīts uzreiz pēc grēkā krišanas. Gadsimtu gaitā Vecās derības pravieši daudzkārt atkārtoja Dieva apsolījumu un pravietoja, ka pasaulei tiks sūtīts Pestītājs. Tie nosauca pat konkrētu vietu un laiku. Un viņu pravietojumi patiešām precīzi piepildījās.
Šī gada pirmās dienas Svētās Mises pirmajā lasījumā ir vārdi, kas ņemti no slavenā pravieša Isaja (6. gs. pirms Kristus) grāmatas, kurā viņš runā par Mesijas nākšanu pasaulē: "No Sionas izies Likums, un Kunga vārds — no Jeruzalemes. Viņš spriedīs tiesu pagānu ciltīm un izteiks spriedumu daudzām tautām." (Is 2, 5)
Tiem, kas mīl klasisko romiešu dzeju, ir vērts izlasīt Marijas Bērziņas grāmatā "Kristus Māte" ievietotās pārdomas par senās Romas dzejnieka Vergīlija pantiem (12.-13. lpp.). Toties daudzus gadu simtus pirms tam pravietis Isajs pravietoja: "Tādēļ Kungs pats dos jums zīmi: redzi, jaunava ieņems un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu "Emanuēls" — Dievs ar mums." (Is 7, 14)
Savukārt daudzus gadsimtus pirms Isaja pravietis un dzejnieks Dāvids savā 25. psalmā izdziedāja vārdus, kas izmantoti šīs dienas Svētās Mises ievaddziesmā: "Uz Tevi, Kungs, es paceļu savu dvēseli. Mans Dievs, es ceru uz Tevi: lai man nav jāsarkst un mani ienaidnieki lai nelīksmo par mani, jo tie, kas Tev uzticas, nepaliks kaunā." (Ps 25, 1-3)
Baznīcas dzīvē Adventa laiks ir klusuma, pārdomu un sirsnīgu lūgšanu laiks. Svētdienās neskan priecīgais dziedājums "Gloria" — "Gods Dievam augstumos!" Liturģiskā krāsa ir violeta, arī ērģeļu balsis ir pieklusinātas. Tas ir gaidu, cerību un pārdomu laiks. Ticīgo ļaužu skatieni ir vērsti uz austrumiem — uz baznīcu galvenajiem altāriem. Saskaņā ar pravietojumiem no austrumu puses pasaulē bija jānāk Atpestīšanas gaismai. Un šī gaisma patiesi nāca no austrumiem — no Betlēmes.
Daudzās baznīcās kā atgādinājums par Gaismas nākšanu pasaulē viena vai divas dienas tiek iesāktas ar tik skaisto Rorātmisi. "Norasojiet, debesis, Taisnīgo, mākoņi, ar rasu To nosūtiet! Lai atveras zeme un dāvā pestīšanu!" (Is 45, 8) — tā lūdzās pravietis Isajs apmēram septiņus gadsimtus pirms Kristus piedzimšanas. Tā jālūdzas arī mums, kas dzīvojam 21. gadsimtā pēc Kristus nākšanas pasaulē. Jau pieminētās Rorātmises, kas notiek agri no rīta, ir ļoti svētīgas un bagātas ar īpašām Dieva žēlastībām.
Mīļās māsas un brāļi Kristū! Aicinu jūs visus piedalīties kaut vienā no šīm Svētajām Misēm. Mudiniet tās apmeklēt arī savus ģimenes locekļus un brāļus un māsas no savas draudzes! Rīta zvaigzne — Vissvētākā Jaunava Marija — lūdzas un lūgsies kopā ar mums, visiem labas gribas cilvēkiem. www.mieramtuvu.lv |