Tādēļ Tas, par kuru ir teikts, ka Viņš kristīs Svētajā Garā un ugunī, tur rokās vētekli, lai tīrītu klonu savā rijā. Viņš bērs graudus apcirkņos, bet pelavas sadedzinās nedziestošā ugunī. Es gribētu zināt, kādēļ mūsu Kungs lieto vētekli un kādas gaisa pūsmas aiznesīs vieglās pelavas, kamēr graudi, kas ir smagāki, tiks savākti vienuviet, jo tad, ja vējš nepūtīs, nevarēs atdalīt graudus no pelavām. Man šķiet, ka ar vēju mums jāsaprot kārdinājumi. Tie atklāj, ka daži kristieši ir līdzīgi pelavām, bet citi — kviešu graudiem. Jo tad, ja kāds kārdinājums nomāc jūsu dvēseli, ne jau pats kārdinājums dvēseli pārvērš par pelavām, bet gan tādēļ, ka jūs jau iepriekš bijāt pelavas — vieglprātīgi cilvēki bez ticības —, kārdinājums atsedz jūsu apslēpto dabu. Turpretī, ja jūs drosmīgi stājaties kārdinājumiem pretī, tad ne jau kārdinājumi jūs dara dedzīgus un noturīgus, tie tikai atklāj noturības un drosmes tikumus, kas jau bija jūsos, tikai apslēptā veidā.
Es darīju tevi vāju un liku ciest badu, lai atklātos, kas ir tavā sirdī. (sal. At 8, 2) www.mieramtuvu.lv | 
