Cik ļoti Dievs ir mums tuvojies, to rāda kontrasts starp Dievu un cilvēku, proti: Dievs, kuram ir „visa vara debesīs un virs zemes" (Mt 28,18), piedzimst kā mazs bērns un labprāt uzņemas nest visus cilvēciskās dzīves trūkumus, ieskaitot mocekļa nāvi. Vēstījot par šo notikumu cilvēkiem, eņģelis saka: „Es jums sludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, jo jums ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus Kungs"(Lk 2, 10.11) Pestītājs nozīmē glābējs, kas ļaunā gara paverdzinātos cilvēkus atbrīvo un ieved paradīzē. Kristus pievelk mūs ar savu dievišķi - cilvēcisko dzīves veidu: „Uzņemieties manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm" (Mt 11,29). Ja šajā dzīvē sekošana Kristum dod iekšējo brīvību, tad paradīzē cilvēks gūst savu galīgo piepildījumu un tuvību Dievam. Gadskārtējo reizi sveicot ticīgos Kristus dzimšanas svētkos, novēlu plašāk atvērt savas sirdis Kristum, saskatot viņu it īpaši savos līdzcilvēkos. Ieradies kā mazs bērns un uzaudzis Svētajā ģimenē, Kristus ir cēlis godā ģimeni un ir svētījis šo sabiedrības pamatšūnu un tās locekļu savstarpējo mīlestību. „Tuvojieties Dievam un viņš tuvosies jums" (Jēk 4,8) Priecīgus Ziemassvētkus! 2007.gada decembrī.
Katoļu arhibīskaps - metropolīts Jānis kardināls Pujats | 
