Lasījums no Mateja evaņģēlija mūs šodien aicina pārdomāt par Jāzepu, kluso Jaunās derības vīru. Lai arī Svētajos Rakstos Jāzeps nepasaka nevienu vārdu, tomēr viņam ir nozīmīga loma Iemiesošanās noslēpumā. Jāzeps tiek raksturots kā taisnīgs un godīgs vīrs. Varam iedomāties, ka Jāzepam nemaz neklājās viegli. Viņš bija nomākts un uztraucies, varbūt pat panikā, izmisis. Kāzas bija sagatavotas. Laulību līgums parakstīts. Jau pēc gada viņi ar Mariju dzīvos kopā, kā tas ebrejiem bija pieņemts. Bet pēkšņi, kamēr gads vēl nav pagājis, Marija atgriežas no ilgās ciemošanās pie Elizabetes un acīm redzami ir mātes cerībās, lai arī Jāzeps nav bijis ar viņu kopā. Tomēr Jāzeps Mariju mīlēja, tāpēc viņš nolēma savu līgavu klusām atstāt, izšķirties bez konfliktiem, mierīgi. Nav šaubu — ja Jāzeps nebūtu klusējis, bet uzstājis uz savām tiesībām, Marija būtu nomētāta ar akmeņiem līdz nāvei. Bet Jāzeps ieklausījās Dieva balsī un rīkojās pareizi. Tā dara labs un atbildīgs cilvēks, kas savām interesēm spēj ierādīt otršķirīgu vietu. Kāds ir teicis, ka Jāzeps ir aizmirstais Ziemassvētku varonis. Tradicionāli Jāzepu sauc par Jēzus audžutēvu. To apliecina katoliskā mācība par to, ka Jaunava ieņēma un dzemdēja bērnu. Baznīca ir izvēlējusies svēto Jāzepu par paraugu ne tikai audžutēviem, bet visiem tēviem. Svētie Raksti atklāj svēto Jāzepu kā piemēru tam, kā jāpilda vecāku pienākumi. Viņš ir aizstāvis, kas pieņem apdomīgus lēmumus, lai aizsargātu savu ģimeni no Heroda niknuma. Vēlāk mēs redzam Jāzepu Nācaretē, kur viņš strādā galdnieka darbu, lai apgādātu ģimeni. Jāzeps ir arī Jēzus audzinātājs un apmāca Viņu savā arodā. Tie ir būtiski tēvišķīguma elementi: aizstāvis, apgādnieks un audzinātājs. Bet mēs redzam Jāzepu arī kā cilvēku, kas ir atvērts Dieva Garam. Sapņi, kurus Jāzeps redz, ir simboliski un apliecina to, ka viņš ar uzmanību ieklausās Gara iedvesmās un vēlas uzzināt Dieva gribu. Tas pierāda Jāzepa dziļo, kluso garīgumu. Sava garīguma dēļ Jāzeps ir cienīgs būt par Jēzus Kristus audžutēvu. Ņemsim piemēru no Jāzepa kā audžutēva un domāsim par visiem tiem, kas uzņēmušies pildīt vecāku pienākumus. Ikvienam šajā aicinājumā ir vajadzīgs atbalsts un labs piemērs. Katram, kas uzņemas vecāku pienākumus un atbildību, ir vajadzīgs kāds, kas lūgtos par viņiem, tāpēc visi vecāki var īpaši lūgt svētā Jāzepa aizbildniecību, jo viņš bija Bērna Jēzus aizstāvis, apgādnieks un audzinātājs un var palīdzēt arī citiem vecākiem. Mēs esam pirmsziemassvētku laika "skrējienā", lai savā ģimenē sagatavotu šos lielos svētkus. Pārliecināsimies, vai esam izvēlējušies īsto sagatavošanās veidu. Protams, ir jāsarūpē dāvanas un svētku mielasts, ir jānosūta apsveikumi un jāuzpoš mājas. Bet mēs nedrīkstam aizmirst svarīgāko — sagatavoties garīgi. Kristus vēlas ienākt mūsu pasaulē, lai mūs atbrīvotu no grēka un atvērtu mums ceļu uz jaunu dzīvi. Mēs, kristieši, jau dzīvojam šo jauno dzīvi. Tomēr mēs arvien esam pasaulē, kurā valda grēks, mēs piedzīvojam grēku un tā sekas. Tādēļ, gatavojoties Ziemassvētkiem, nedrīkstam aizmirst par nepieciešamību attīrīt savu sirdi Gandarīšanas sakramentā. Grēksūdzē mēs atdodam Dievam savu vājo dabu. Šajā svētajā sastapšanās mirklī mēs atklājam savu sirdi priesterim, kurš darbojas Kristus vārdā. Kristus ienāca mūsu pasaulē, lai nestu dziedināšanu un pestīšanu, un mēs to reāli piedzīvojam Izlīgšanas sakramentā. Padariet šos Ziemassvētkus par svētiem svētkiem! Padariet šos Ziemassvētkus par tādiem svētkiem, kuros jūs saņemsiet dziedināšanu un pestīšanu — dāvanas, kuras spēj dot tikai Jēzus! www.mieramtuvu.lv | 
