Šodien otrajā lasījumā Baznīcai pārdomām piedāvāti apustuļa Pāvila vārdi: "Sievas, esiet padevīgas saviem vīriem, kā tam jābūt Kunga vārdā! Vīri, mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām! Bērni, esiet paklausīgi vecākiem visās lietās, jo tas patīk Kungam. Vecāki, nekaitiniet savus bērnus, lai viņi nezaudē garu!" Šajā tekstā tiek izcelti divi pamatattiecību veidi, kas kopā veido ģimeni. Tās ir attiecības starp sievu un vīru un attiecības bērnu un vecāku starpā. Tiek norādīts arī tas, uz kā balstās šīs attiecības. No vienas puses — mīlestība, bet no otras — padevība, kad runa ir par vīra un sievas attiecībām. Savukārt bērnu un vecāku starpā no vienas puses tiek minēta paklausība, bet no otras — pacietība. Runājot par šiem diviem attiecību veidiem, kas ir ģimenes pamatā, jāsaka: vissvarīgākās ir attiecības starp sievu un vīru, jo no tām savukārt ir atkarīgas arī attiecības vecāku un bērnu starpā. Patiešām, abi vecāki var mīlēt, cik vien spēj, savus bērnus, taču, ja viņi savstarpēji nemīl viens otru, tad bērni jūtas nedroši. Ir nācies novērot, ka gadījumā, ja laulātie vairs nemīl viens otru, tad viņi cenšas, kā vien var, savu mīlestību izrādīt bērnam, lai viņu vēl vairāk piesaistītu sev. Bet ne jau pēc tā bērns savā būtībā ilgojas. Viņš negrib, lai viņu mīl ar dažādu un atšķirīgu mīlestību, — bērns vēlas to, lai tētis un mamma mīl viens otru un lai šajā mīlestībā tiktu ietverts arī viņš pats. Bērni zina, ka, pateicoties vecāku mīlestībai, viņi ir dzimuši, un, ja tā pārtrūkst, tad viņiem it kā zeme zūd zem kājām.
Aplūkojot tikko dzirdēto apustuļa Pāvila vēstules fragmentu ar moderna cilvēka acīm, mums šķiet dīvaini, kāpēc vīram tiek teikts mīlēt sievu, bet sievai — būt padevīgai savam vīram. Mums, kas dzīvojam tādā sabiedrībā, kur tiek uzsvērta dzimumu vienlīdzība, patiešām šķiet nepieņemams šis aicinājums, ka vienīgi vīram ir jāmīl sieva, savukārt sievai ir jābūt vienmēr padevīgai. Neapšaubāmi — šis iebildums ir taisnīgs. Patiešām, šajā ziņā svētā Pāvila domas, vismaz daļēji, ir iespaidojusi tā laika mentalitāte. Taču tas nenozīmē, ka no laulāto attiecībām būtu jāizsvītro vārds "padevība", tikai šai padevībai ir jābūt abpusējai, tāpat kā abpusējai ir jābūt mīlestībai. Citiem vārdiem sakot, ne vien vīram ir jāmīl sieva, bet arī sievai ir jāmīl vīrs. Un ne tikai sievai jābūt padevīgai vīram, bet arī vīram ir jābūt padevīgam savai sievai. Tātad — abpusēja mīlestība un abpusēja padevība. Jo padevība jau nav nekas cits kā mīlestības apliecinājums. Cilvēkam, kas mīl, izrādīt padevību nenozīmē pazemoties. Nē, tas tikai dara cilvēku laimīgu, jo būt padevīgam tad nozīmē ņemt vērā otra laulātā vēlmes. Būt padevīgam nozīmē ņemt vērā otra uzskatus un jūtas. Tas nozīmē meklēt dialogu, nevis visu izlemt vienpersoniski. Visbeidzot, būt padevīgam nozīmē prast reizēm arī atteikties no saviem uzskatiem mīlestības dēļ.
Mēs, protams, saprotam, ka tikko paustais viedoklis ir ideāls, bet diemžēl, kā visās jomās, arī laulībā realitāte bieži ir stipri atšķirīga. Bieži tā ir daudz nabadzīgāka, daudz komplicētāka un reizēm pat traģiska. Taču, kaut arī ik dienas mūs it kā bombardē negatīvi piemēri par laulības dzīvi, tas tik un tā nenozīmē, ka cilvēkiem nevajadzētu tiekties pēc šī laulības ideāla. Būtu ļoti skumji, ja cilvēks negatīvas pieredzes dēļ kautrētos no ideāliem. Tas tikai liecinātu par sabiedrības lejupslīdi. Jo īpaši jauniešiem taču ir tiesības no pieaugušajiem saņemt ideālus un nevis tikai skepticismu un cinismu.
Patiešām, nekas cilvēku tā neaizrauj un nepievelk, kā ideāls. Tā tas ir, raugoties ne tikai no kristīgā viedokļa, bet arī no tīri cilvēciskā un dabiskā skatpunkta. Lai mīlestība laulībā būtu stipra, laulātajiem ir nepieciešams kopt un pilnveidot savu garīgo dzīvi. Apustulis Pāvils tajā pašā šodien dzirdētajā lasījumā piedāvā dažus vērā ņemamus padomus, kas neapšaubāmi palīdz nostiprināt garīgo dzīvi ģimenē. Starp šiem daudzajiem padomiem īpaši gribētos izcelt vienu, proti, savstarpējo piedošanu. Kāds laulātais pāris, kas ilgus gadus dzīvojis saticīgi, reiz pastāstīja, kā viņiem izdevies tik labi un ilgi nodzīvot kopā. Laulātie stāstīja, ka laulību dienā kā savas dzīves programmu izvēlējušies svētā Pāvila vārdus: "Lai saule nenoriet pār jūsu dusmām!" (Ef 4, 26) Abi nolēma, ka tajās dienās, kad viņu starpā būs kādas nesaskaņas vai strīdi, viņi neies gulēt, pirms nebūs savā starpā izlīguši. Protams, ne vienmēr tas bija viegli, un tomēr nav bijis tādas reizes, kad pēc strīda viņi vakarā nebūtu viens otram roku pasnieguši.
Tieši šo savstarpējo piedošanu gribētos arī šodien novēlēt katrai ģimenei. Lai Dievs jūs svētī, un lai saule nekad nenoriet pār jūsu dusmām! www.mieramtuvu.lv |
