Lūk, uzskatāms piemērs, kā maldīga dogma var kļūt par šķērsli, lai ieticētu Kristum. Šīsdienas fragmentā redzam, ka Kristus pretinieki turas pie dogmas, ka neviens cilvēks nevar būt lielāks par Abrahamu. Kad Jēzus paziņoja, ka Viņam ir vara pasargāt mūs no nāves, viņi tūdaļ pat sāka protestēt – viņi taču „zināja”, ka pat Mesija nevar būt lielāks par Abrahamu. Šai maldīgajai dogmai Jēzus pretstata patiesību: „Patiesi, patiesi Es jums saku: Pirms nekā bija Abrahams, Es Esmu.” Ir vērts pamanīt, ka šajā teikumā Jēzus ne tikai apstiprina, ka viņš ir mūžīgs, bet uz sevi attiecina arī Dieva svēto vārdu. „Es Esmu” tas taču ir tulkojums vārdam Jahve. Tiesa gan, paziņodams šo patiesību, Jēzus izraisīja klausītāju sašutumu, pat vairāk – ar to izsauca arī draudus savai dzīvībai. Taču šādā veidā Jēzus mums atstāja piemēru, kā mums jāpretojas maldīgām dogmām. Nebaidīsimies sniegt liecību par patiesību pat tad, ja tas izsauktu naidīgu pretreakciju vai pat vajāšanu. Arī mūsdienās dažādas maldīgas dogmas daudzus cilvēkus nošķir no ticības Jēzum. Ir daži gudrinieki, kas „zina”, ka Jēzus nemaz nav Dieva Dēls un ka tikai laika gaitā kristieši ir nonākuši pie tādiem uzskatiem. Ir arī tādi, kas plātās ar savu pārliecību par to, ka visas reliģijas ir vienādas. Vēl citi ir izvirzījuši „neapstrīdamu” teoriju, ka patiesību par Jēzu, jāmeklē ārpus Baznīcas. Ko līdzīgu novērojam arī šīsdienas evaņģēlijā – Jēzus pretinieki labāk par viņu pašu „zināja”, kas Viņš patiesībā ir. Katedrāle.lv | 
