Viena iespēja: lai savas ilgas piepildītu, viņi varēja turpināt strādāt, pūlēties, cīnīties paši, kā to dara lielākā daļa cilvēku.
Otra iespēja: atbildēt uz Jēzus aicinājumu un, sekojot Viņam, REDZĒT, kā piepildās viņu sirds ilgas, pat vēl vairāk, nekā viņi varēja sapņot.
Protams, vienkārši un uzticīgi pildīt Dieva gribu, ticot, ka Dievs piepildīs visas ilgas, ir grūti. Bet vai dzīvot stresā, nemierā, cīņās un strīdos nav vēl grūtāk? Cilvēks parasti apsūdz citus par to, ka viņam jācīnās, jāuztraucas, jāpārpūlas... Bet vai, ļaudamies stresam un bailēm, viņš pilda Dieva gribu? Pēc gara var pazīt, ka cilvēks nepilda Dieva gribu. Un attiecīgi ir arī augļi.
Nevis Jēzus sekoja mācekļiem, bet mācekļi – Jēzum. Un šajā ceļā Jēzus atrisināja arī visas viņu problēmas. Mācekļu mērķis bija sekot Jēzum – pildīt Dieva gribu. Pazīt Viņa gribu – tā ikvienam ir liela Dieva dāvana, bez kuras nav iespējams dzīvot.
Tā arī Latvijā cilvēki 51 gadu ilgojās atgūt savas valsts neatkarību, citi pat dzīvību par to atdeva. Bet tikai pēc tam, kad pāvests veltīja Krieviju Dievam, sabruka PSRS un bija iespēja atgūt neatkarību. Arī Samuēls Dieva balsi pazina tikai tad, kad Viņš to uzrunāja ceturto reizi, un arī tad vēl ar skolotāja palīdzību.
Vai tas viss, ko mēs katru dienu darām, par ko cīnāmies un pūlamies, ir Dieva griba? To mēs varam pazīt pēc augļiem. Ja tā nav Dieva griba, tad kāda mūsu darbam jēga? Bet Jēzus, pagriezies atpakaļ un redzēdams viņus sekojam, tiem jautāja: “Ko jūs meklējat?” (Jņ 1, 36) Ko tu gaidi no Dieva? To, lai Viņš izpilda tavu gribu? Vai lai tu pazītu Viņa gribu?
Pēc šīs dzīves mums visvairāk nāksies atbildēt nevis par slikto, ko esam izdarījuši, jo šo atbildību Jēzus grēksūdzē no mums paņem, bet gan par labo, ko varējām paveikt, bet nepaveicām. Cik ļoti sieva mīlējusi savu vīru? Ko vīrs saņēmis no sievas? Nevis ko gribēja saņemt, bet ko patiešām saņēmis? Un otrādi – ko vīrs devis savai sievai? Nelīdzēs attaisnošanās, ka tu nespēji to darīt, jo... Īstais “jo” ir tas, ka mēs rīkojāmies bez Dieva, paši pēc sava prāta un spējām, nemeklējot vispirms Dieva gribu, bet savu, kas atbilst mūsu priekšstatiem. Tāpat vecākiem jautās, cik ļoti viņi mīlējuši savus bērnus, cik daudz laika pavadījuši ar viņiem kopā, vai cienījuši savus bērnus, cik daudz glāstu viņiem veltījuši un cik labu vārdu teikuši. Vai varbūt viņi vienkārši bijuši bērnu “dresētāji”? Ko no mums ikdienā saņem kaimiņi, kolēģi, radinieki, priesteri? Vai cilvēks, satiekoties ar mums, gūst mieru un prieku?
Ja mums neizdodas, ja labā nekļūst vairāk, tad tas vēl nenozīmē, ka nav iespējams. Dievs aicina pārsniegt savas robežas, dzīvot no Viņa spēka, likt lietā Viņa dotās spējas... Neapstājies, meklē, lūdz, prasi, lasi, brauc, ej, ieklausies! Dievs tev vēlas dāvāt vēl ļoti, ļoti daudz. Dievs ir tik liels un dāsns, Viņš tik ļoti mīl tieši tevi ar īpašu, neatkārtojamu mīlestību un vēlas, lai tu dzīvotu Viņa mīlestībā. Mieramtuvu.lv |
