Tieši šo gudrību no Dieva lūdza Salomons: “Es lūdzos, un manī iegāja gudrības gars.” (Gudr 7, 7) Un tādējādi viņš saņēma visu – arī bagātību, slavu un garu mūžu. (sal. 1 Ķēn 3, 13) Svētie Raksti mums atgādina, ka Dieva Vārds ir dzīvs un ka tas ir paredzēts ikvienam cilvēkam. No katra Viņš gaida atbildi, un katram jau šodien jāizlemj, vai atvērt savu sirdi Dievam vai arī aizvērt, ticībā paklausīt Dievam vai nepaklausīt.
Marka evaņģēlijā lasām, ka Jēzus devās no pilsētas uz pilsētu, no ciema uz ciemu, mācīdams ļaudis. Daudziem, kuri nevarēja pamest savus pienākumus un iet Jēzum līdzi, tā bija vienīgā iespēja satikties ar Viņu. Kad Jēzus devās prom no pilsētas, piesteidzās kāds cilvēks un nokrita Viņa priekšā ceļos. Kas bija šis cilvēks? Neviens no sinoptiskajiem evaņģēlijiem nemin viņa vārdu, bet Bībelē sava nozīme ir visam. Ja netiek minēts vārds, tad tāpēc, lai tā vietā lasītājs varētu minēt savējo. Savukārt visi trīs evaņģēlisti uzsver, ka viņš bija bagāts jauneklis, augsts priekšnieks, no bērnības pildījis baušļus, labi audzināts, godīgs, strādīgs. Šķiet, ka viņam bija viss, pēc kā daudzi tiecas, – nauda, labs darbs, viņš tika cienīts sabiedrībā. Taču kaut kā viņam trūka – līdzsvara starp garīgo un laicīgo dzīvi. “Tu saki: es esmu bagāts un man bagātības papilnam, un man nekā netrūkst, bet tu nezini, ka esi nelaimīgs un nožēlojams, nabags, akls un kails.” (Atkl 3, 17) Jēzus, mūsu vislabākais Skolotājs, atbildot uz jautājumu “Kas man jādara, lai iegūtu mūžīgo dzīvi?”, sāk no pašiem pamatiem. Vispirms Jēzus šim cilvēkam skaidro, ka vienīgi Dievs ir labs, jo Dievs ir mīlestība un visaugstākais Labums. Pēc tam Jēzus liek saprast, ka arī Viņš, Dievs, pazīst cilvēka sirds noslēpumus, zina viņa konkrētās problēmas un to, kā tās atrisināt. Tikai Dieva Vārdā cilvēks var rast atbildi uz savām šaubām, skumjām, bezcerību, izmisumu, iekšējo tukšumu. Kad mums ir smagi un gribas aizbēgt no visām problēmām, Jēzus iesaka lieliskas zāles – lectio divina – lasīt un apcerēt Dieva Vārdu un lūgties ar tā palīdzību. Pēc tam Jēzus šim cilvēkam saka: “Ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad pildi baušļus.” (Mt 19, 17) Taču Kristus mācība nav tikai dzīves filozofija, sena, skaista tradīcija vai morālais likums. Baušļi ir svarīgi, bet kristietība ir kaut kas vairāk. Ticēt (ebreju val. emuna) nozīmē balstīties uz stipra pamata – uz Dievu. Mūsdienās diemžēl daudzi cilvēki (arī kristieši) balstās nevis uz Dievu, bet uz saviem spēkiem, taču, ja tu domā tikai par sevi, ja tavas dzīves centrā nav Dievs un Viņa Vārds, tad tas nozīmē, ka tevī nav Kristus Gara. Kāds akrobāts, ekvilibrists, uzstājās cirka arēnā. Viņš pa vairāku metru augstumā nostieptu virvi bez nodrošinājuma šķērsoja arēnu. Tad viņš paņēma speciālu velosipēdu ar vienu riteni un jautāja klātesošajiem: “Vai jūs ticat, ka es spēšu ar to pārvietoties pa virvi?” Visi teica: “Jā!” Un viņš to izdarīja. Pēc tam viņš paņēma ķerru un jautāja skatītājiem to pašu. Daudzi teica: “Jā!” Tad viņš ar acīm sameklēja pūlī kādu vīrieti un viņam vēlreiz jautāja: “Vai tu tiešām tici?” “Protams,” – tas steidzīgi atbildēja. Akrobāts sacīja: “Tad kāp pa trepēm augšā un sēdies ķerrā.” Vīrietis nobijās un nolaida acis. Tāpat notiek arī mūsu dzīvē. Ar vārdiem mēs apliecinām, ka ticam, bet tad, kad tas jāpierāda darbos...
Tad Jēzus uzlūkoja šo jaunekli ar mīlestību, jo sastapa kādu, kas nepazina pats sevi un dzīvoja ilūzijās. Tu ievēro visus baušļus? Kāds tad ir pirmais bauslis? “Mīli Kungu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un visu savu prātu.” (Mt 22, 37) Tagad pierādi to, ka mīli Dievu vairāk par visu: “Ej, pārdod visu, kas tev ir,” – un tad pierādi, ka mīli savu tuvāko kā sevi pašu: “Izdali naudu nabagiem.” (Mk 10, 21) Dārgais kristieti, arī tev Jēzus saka šos vārdus – ja tu gribi iemantot mūžīgo dzīvi, tad mīli Dievu vairāk par visu, esi Viņam paklausīgs un mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Šie Jēzus vārdi nav jāuztver kā moralizēšana, tie ir Labā Vēsts ikvienam, kas ar ticību tos pieņem, jo ar Dieva Vārdu nāk Svētā Gara spēks un īpaša žēlastība. Pestīšana ir dāvana, un to saņem tie, kas tic, ka Dievam viss ir iespējams (Mk 10, 27). Bagātais jauneklis atnāca pie Jēzus, būdams pārliecināts, ka ir ticīgs, dievbijīgs, ievēro baušļus, bet aizgāja bēdīgs, neapmierināts un pat vīlies, jo saprata, ka savu mantu viņš mīl vairāk par Dievu un tātad neizpilda baušļus. Mūsdienās daudzi cilvēki dzīvo melos, baro sevi ar ilūzijām, labāk izvēlas atmest patiesību, nekā nožēlot grēkus un atgriezties. Topiet par Vārda darītājiem, nevis tikai klausītājiem, kas paši sevi pieviļ. (Jēk 1, 22) Patiesības atmešana ir ļoti bīstama, jo dara neiespējamu patiesu atgriešanos. Sevis pazīšana ir viens no galvenajiem noteikumiem, lai satiktos ar dzīvo Dievu. Tuksneša tēvs Evagrijs no Pontas mācījis: “Ja tu gribi pazīt Dievu, tad vispirms iepazīsti pats sevi.” Šajā svētdienā lasītais Vārds pēta arī tavu sirdi. Varbūt arī tu tāpat kā šis bagātais cilvēks domā, ka esi ticīgs, labs kristietis, kas lūdzas un pilda baušļus, bet īstenībā nemaz netici, ka Dievs ir tev blakus ar savu spēku un var tevi pasargāt, šķīstīt, atbrīvot un dziedināt. Tāpēc nepretojies šim Vārdam, bet ļauj Dievam atmaskot tavu maldīšanos, neticību un bailes, lai Viņš varētu tevi dziedināt un darīt brīvu. Mieramtuvu.lv |
