Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 8, 23b–9, 3) Agrākos laikos Kungs pazemoja Zabulona zemi un Neftala zemi, bet nākotnē Viņš cels godā ceļu uz jūru pār Jordānu, pagānu Galileju. Tauta, kas staigāja tumsībā, ieraudzīja lielu gaismu; tiem, kas mīt nāves ēnas valstībā, uzausa gaisma. Tu vairoji līksmību, Tu devi lielu prieku. Viņi priecājās Tavā priekšā, kā priecājas pļaujas laikā un kā līksmojas, sadalot laupījumu. Jo Tu salauzi tautas smago jūgu un nūju uz tās pleciem, un tās vajātāja zizli tāpat kā Madiāna sakāves dienā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 27 (26)
Refrēns: Kungs ir mana gaisma un mans glābējs.
Kungs ir mana gaisma un mans glābējs,
no kā man bīties?
Kungs ir manas dzīvības sargs,
par ko man baiļoties? R.
Vienu es lūdzu no Kunga, tik to es vēlos,
ka varētu dzīvot Kunga namā
visās sava mūža dienās,
lai redzētu Kunga laipnību
un ietu Viņa svētnīcā. R.
Es ticu, ka varēšu redzēt Kunga labumu
dzīvo zemē.
Gaidi uz Kungu un esi drosmīgs,
esi stiprs savā sirdī un ceri uz Kungu! R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās vēstules korintiešiem (1 Kor 1, 10-13.17) Brāļi, mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā es jūs lūdzu, lai jūs būtu saticīgi un lai starp jums nebūtu šķelšanās, bet lai jums būtu viens gars un vienas domas.
Hlojas cilvēki man pastāstīja par jums, mani brāļi, ka jūsu starpā ir nesaskaņas. Es runāju par to, ko katrs no jums saka: “Es esmu Pāvila, bet es Apolla, un es esmu Kefas, bet es – Kristus (piekritējs).”
Vai tad Kristus ir sadalīts? Vai tad Pāvils par jums ir krustā sists, un vai Pāvila vārdā esat kristīti?
Kristus mani ir sūtījis nevis kristīt, bet sludināt Evaņģēliju, un ne ar pārgudriem vārdiem, lai netiktu mazvērtēts Kristus krusts. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja.
Jēzus sludināja Labo Vēsti par Dieva valstību
un dziedināja ļaudīm visas kaites.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 4, 12-23) Kad Jēzus dzirdēja, ka Jānis Kristītājs ir apcietināts, Viņš devās uz Galileju. Atstājis Nācareti, Viņš aizgāja un apmetās Kafarnaumā ezera krastā Zabulona un Neftala robežās, lai piepildītos tas, ko ir teicis pravietis Isajs, sacīdams: “Zabulona zeme un Neftala zeme pie jūras ceļa aiz Jordānas, pagānu Galileja! Tauta, kas bija tumsā, ieraudzīja lielu gaismu. Un tiem, kas mīt nāves ēnas valstībā, uzausa gaisma.”
No tā laika Jēzus sāka sludināt un sacīt: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu!”
Staigādams gar Galilejas ezeru, Jēzus ieraudzīja divus brāļus: Sīmani, kuru sauc Pēteris, un viņa brāli Andreju izmetam tīklus ezerā, jo viņi bija zvejnieki. Un Viņš tiem sacīja: “Sekojiet man, un Es jūs padarīšu par cilvēku zvejniekiem.” Viņi tūlīt atstāja tīklus un sekoja Viņam.
Un, iedams no turienes, Jēzus ieraudzīja citus divus brāļus, Zebedeja dēlu Jēkabu un viņa brāli Jāni, kopā ar savu tēvu Zebedeju laivā lāpot tīklus. Un Viņš tos paaicināja. Un tie, tūlīt atstājuši laivu un savu tēvu, sekoja Viņam.
Un Jēzus apstaigāja visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams tautā visas slimības un visas kaites. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
vai īsāk: Mt 4, 12-17 | 
