Protams, nevienam no mums prātā nenāk, ka mīlestība būtu jāatceļ, bet cik gan vieglāk mums būtu pildīt šo bauslību, ja tas būtu atstāts mūsu pašu ziņā – spriest par to, kas ir patiesa mīlestība. Tomēr vai mēs jau neesam tā rīkojušies neskaitāmas reizes? Un vai mūsu gadījumā nav atkārtojies tas pats nelaimīgais grēkā krišanas stāsts, kas notika ar pirmo cilvēku? Ļaunais sacīja caur čūskas muti: “Jūs būsiet kā dievi, pazīdami labu un ļaunu.” (Rad 3, 5) Taču kādā sarunā ar jūdiem Jēzus citēja psalma vārdus: “Vai jūsu Likumā nav rakstīts – Es sacīju: jūs esat dievi?” (Ps 82, 6; Jņ 10, 34) Liela ir starpība starp to, ko cilvēkam sola čūska (būsiet kā dievi), un to, ko par cilvēku apgalvo pats Dievs (jūs esat dievi). Tātad, jūs būsiet tikai kā dievi, tikai parodija par Dievu, kārtējais ļaunā apsmiekls par Dievu, taču pēc savas iegribas! Vai arī būsiet dievi saskaņā ar paša Dieva gribu! Cilvēka priekšā arvien ir nolikta šī izvēle: būt neveiksmīgam Dieva atdarinājumam savos centienos noteikt, kas ir labs un kas ļauns, vai arī tikt iekļautam Viņa bezgalīgajā dievišķībā, pakļaujoties Viņa labestības pilnajiem lēmumiem.
Runājot par mīlestību, mēs bieži krītam līdzīgos maldos: cenšamies dievišķo izmērīt ar cilvēcisku mērauklu; to, kas aptverams tikai no iekšienes, cenšamies aptvert no ārpuses. Jo nav iespējams izpētīt to, kas ir dievišķā mīlestība, paliekot ārpus tās. Ja Dievs, kuram nav robežu, tiek saukts par Mīlestību, tātad robežu nav arī mīlestībai – tā attiecas pat uz ienaidniekiem. Mīlestības trūkums pašu kristiešu vidū, nemaz nerunājot par mīlestību pret ienaidniekiem, ir izskaidrojams ne tikai ar pirmdzimto grēku. Tieksme pašiem noteikt, kas ir labs un kas ļauns, rada arī tendenci uzstādīt mīlestībai robežas. Tāpat mīlestības trūkums izskaidrojams ar pasaulīgo ietekmi uz mūsu prātu un jūtām – tie cenšas mīlestības jēdzienu pazemināt līdz dzīvnieciskas dabas līmenim, pielīdzinot mīlestību, piemēram, simpātiju impulsam. Simpātijas, kā arī daudzas citas emocijas spēj just arī dzīvnieki, bet mīlēt tā, kā Dievs mīl, mīlēt kopā ar Viņu un Viņā ir aicināts vienīgi cilvēks. Tāpēc, kad mēs kārtējo reizi brīnīsimies par šiem smagajiem un neparastajiem Jēzus vārdiem mīliet savus ienaidniekus, uzdosim sev jautājumu: “Kāpēc gan šie vārdi mani izbrīna? Vai ne tādēļ, ka esmu pārāk tālu no mīlestības?” Mieramtuvu.lv | 
