Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu  Lasījumi

Parastā liturģiskā laika 5. svētdiena (B gads)

Lasījums no Ījaba grāmatas (Īj 7, 1-4.6-7)
Ījabs runāja, sacīdams: “Vai tad cilvēka dzīve virs zemes nav kalpošanas laiks, un viņa dienas nav līdzīgas algādža dienām? Kā vergs ilgojas pēc pavēņa un kā algādzis gaida savu algu, tāpat arī es esmu ieguvis sev tukšus mēnešus un skaitījis grūtas naktis.
Es apgulšos, jautādams sev: “Kad tad es piecelšos?” Bet pēc tam atkal es gaidīšu vakaru un dzīvošu sāpēs līdz pat tumsai. Manas dienas lido ātrāk nekā audēja šaudīkla un aizrit bez cerības. Piemini, ka mana dzīve ir tikai vēja dvesma, un manas acis vairs neredzēs laba.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 147 (146)
Refrēns:
Dievs mierina satriektās sirdis.

Slavējiet Kungu, jo labi ir dziedāt mūsu Dievam,
jauki ir teikt slavas dziesmu.
Kungs Jeruzalemi atkal uzcels
un Izraēli pulcinās kopā. R.

Viņš mierina tos, kas satriekti sirdī,
un sadziedē viņu brūces.
Viņš skaita zvaigžņu pulkus
un tās visas zina saukt vārdā. R.

Liels ir mūsu Kungs un varens spēkā,
Viņa gudrībai nav mēra.
Lēnprātīgos Kungs atbalsta,
bet grēciniekus pazemo līdz zemei. R.

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās vēstules korintiešiem(1 Kor 9, 16-19.22-23)
Brāļi, ja es sludinu Evaņģēliju, man par to nepienākas gods, jo tas man ir nepieciešami jādara. Bēda man, ja es Evaņģēliju nesludinātu!
Ja es labprāt to daru, tad man ir alga. Kāda tad ir mana alga? Tāda, ka, Evaņģēliju sludinādams, es to daru par brīvu un neizmantoju tiesības, ko man dod Evaņģēlijs.
Jo, no visa būdams brīvs, es sevi esmu darījis visiem par kalpu, lai iemantotu pēc iespējas daudzus. Ar vājiem es kļuvu vājš, lai iegūtu vājos; visiem es kļuvu viss, lai vismaz dažus izglābtu. Bet to visu es daru Evaņģēlija dēļ, lai man tajā būtu dalība. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Alleluja.
Jēzus ņēma uz sevis mūsu vājumu
un nesa mūsu kaites.
Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 1, 29-39)
Tajā laikā, izgājis no sinagogas, Jēzus kopā ar Jēkabu un Jāni aizgāja uz Sīmaņa un Andreja mājām. Sīmaņa sievasmāte gulēja karsonī, un viņi to tūlīt pastāstīja Jēzum. Viņš piegāja, saņēma viņu aiz rokas un piecēla. Karsonis tūlīt sievieti atstāja, un viņa tos apkalpoja.
Bet vakarā, kad bija norietējusi saule, pie Jēzus nesa visus, kam bija kādas kaites vai ko bija apsēduši ļaunie gari. Pie durvīm bija sapulcējusies visa pilsēta. Un Viņš izdziedināja daudzus, ko mocīja dažādas kaites. Viņš izdzina daudzus ļaunos garus un neļāva tiem runāt, jo tie Viņu pazina.
Ļoti agrā rītā, kamēr bija vēl tumšs, Viņš piecēlies aizgāja uz nomaļu vietu un tur lūdzās.
Sīmanis un tie, kas ar viņu bija, sekoja Jēzum, un, kad bija Viņu atraduši, sacīja: “Tevi visi meklē.” Bet Viņš tiem teica: “Iesim kur citur uz apkārtējiem ciemiem un pilsētām, lai Es varētu arī tur sludināt, jo tāpēc Es esmu atnācis.” Un Viņš gāja, sludinādams viņu sinagogās visā Galilejā un izdzīdams ļaunos garus. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.