Tieši te tiek celebrēti visi sakramenti, kuri mūs vieno ar Kristu. Priekā pateiksimies Dievam par Viņa klātesamības dāvanu savā tautā! Svarīgi ir uzsvērt, ka arī mēs, ticīgie, tiekam saukti par templi, par svētnīcu. Taču šis apzīmējums mums piemīt tikai tādā mērā, kādā esam saistīti ar Kungu Jēzu.
Ar svēto Kristību mēs esam aicināti uz tuvām attiecībām ar Dievu. No brīža, kad bērnā mostas apziņa, sākas cilvēka dialogs ar Dievu, kuru caur ticības žēlastību iepazīstam kā tādu, kas mājo mūsu baznīcās, bet arī ir klātesošs ikvienā no mums. Vienīgais ceļš, kas mūs ved uz tikšanos ar Dievu, ir Jēzus Kristus. Pateicoties Jēzum, iepazīstam Tēvu, un tas norit Svētajā Garā.
Jēzus Evaņģēlijā saka: “It visu man ir devis mans Tēvs. Un neviens nezina, kas ir Dēls, kā vienīgi Tēvs, un neviens nezina, kas ir Tēvs, kā vienīgi Dēls un tas, kam Dēls to grib atklāt.” (Lk 10, 22) Mēs esam tie, kuriem Jēzus atklāj sevi un savu Tēvu.
Mūsu sirdī notiekošās ticības cīņas mūs arvien tuvina Dievam, jo esam taču veidoti pēc Viņa attēla un līdzības. “Tad Dievs sacīja: “Radīsim cilvēku pēc mūsu attēla un līdzības; lai tie valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā.” .. Un Dievs radīja cilvēku pēc sava attēla, Viņš radīja vīrieti un sievieti,” (Rad 1, 26-27) lasām Radīšanas grāmatā.
Mēs esam veidoti pēc Dieva attēla. Tas mums ir liels uzdevums. Kaut arī cilvēks ir veidots pēc Dieva līdzības, caur grēku tas ir attālinājies no Viņa. Taču mēs esam spējīgi pieņemt žēlastību, kura var mūs pārveidot un atkal tuvināt Dievam. Pateicoties Kristum un Kristū cilvēkam pastāv iespēja veidot mīlestības dialogu ar Dievu. Pastāv pārdabiska cilvēka cieņas dimensija – tā ir tieši šī līdzība Dievam –, tomēr, lai arī pēc būtības sniedzamies mūžībā, mēs tomēr neesam pašpietiekami, mums ir nepieciešama žēlastība.
Jēzus, Tēva Vārds, pirmām kartām ir mūsu Pestītājs un Glābējs, kurš mūs ir atbrīvojis no grēka un dāvājis jaunu dzīvi, jaunu žēlastību. Viņš mūs ved pie Tēva. Viņš ir durvis, vienīgās durvis, pa kurām ieejot var sasniegt Tēvu. Jēzus Kristus, Tēva Vārds, Pestītājs ir Dieva pilnīgākā atklāsme cilvēkiem. Kas pazīst mani, pazīst arī Tēvu – Jēzus un Tēvs ir viens. Viņš ir Dievam tīkamais upuris, kuru Tēvs ir pieņēmis. Jēzus, paņēmis visus mūsu grēkus uz sevis, mira pie krusta mūsu pestīšanai. Viņš ir vērtīgākā liecība par Dievu cilvēkiem. Dievs, mīlot cilvēku, deva savu Dēlu un upurēja Viņu mūsu attaisnošanai.
Tāpēc mēs drīkstam sacīt, ka Jēzus ir Dieva ideālā svētnīca. Viņš, kurš varēja jūdiem teikt: “Nojauciet šo svētnīcu, un Es to trīs dienās atkal uzcelšu!” Un tālāk šīsdienas lasījumā no Jāņa evaņģēlija lasām: “Bet Viņš runāja par savas miesas svētnīcu, tāpēc tad, kad Viņš piecēlās no miroņiem, mācekļi atminējās, ka Viņš to bija teicis, un ticēja Rakstiem un vārdiem, ko Jēzus bija runājis.” (Jņ 2, 21-22)
Svarīgi ir atcerēties, ka Izraēlā bija tikai viena svētnīca, tā bija īpaša Dieva klātbūtnes vieta, Viņa mājoklis; tikai šajā svētnīcā varēja Dievam upurēt, un tā bija vieta, kas liecināja par Dievu. Un tieši Kristū vispilnīgākajā veidā atrodam šī Jeruzalemes tempļa elementus.
Līdzīgi kā Kristus, arī mēs esam Dieva svētnīca, un arī mūsos ir elementi, kuri mūs dara par īpašu Dieva klātbūtnes vietu, kurā esam aicināti veltīt Dievam upurus un liecināt par Viņu.
Ar svēto Kristību Dievs mūsos iemājoja visā savā pilnībā. Mēs esam Dieva mājoklis un Viņa žēlastības dēļ varam Dievu satikt arī sevī. Esam svētnīca, kurā Dievs grib valdīt kā Kungs, – kā sacīja Meistars Ekharts, Viņš grib mūsu sirds klusumā justies kā mājās, tāpat kā Viņš jutās kā mājās Marijas sirds klusumā. Lai tas būtu iespējams, mums no savas sirds jāizmet viss, kas mūsos ir līdzīgs Evaņģēlijā aprakstītajiem pārdevējiem, kuri tirgojās Jeruzalemes templī un kurus Jēzus dzina prom, sakot: “Aizvāciet tos projām no šejienes! Nepadariet mana Tēva namu par tirgus bodi!” Mums ir jāizmet viss, kas nav labs, kas veidojies lepnumā, egoismā, pārlieku koncentrējoties uz savu “es”. Taču ārā metams ir arī tas, kas ir labs un dižens, taču nebija darīts Dieva godam. Jēzus runā tikai tādā sirdī, kurā Viņš “jūtas kā mājās”, – sirdī, kurā cilvēks ar ilgām lūkojas Viņa maigajā sejā. Mūsu sirds klusumā Jēzus sāk ar mums runāt un runā tā, ka mūsu gars spēj Viņu saprast. Mēs varam uzsākt dialogu ar Viņu. Mums talkā nāk arī divas lielas dāvanas – gudrības dāvana, kas apgaismo mūsu prātu un koncentrē to uz Jēzu, un otra – mīlestības dāvana, kas apgaismo mūsu gribu caur Svēto Garu.
Būdami Dieva svētnīca, mēs esam aicināti arī upurēt Dievam. Vispilnīgāk tas notiek tad, kad visu savu dzīvi, tās priekus un bēdas, vienojam ar vispilnīgāko upuri, ko Jēzus veltīja pie krusta un ko Viņš atkal no jauna upurē ik reizi, kad svinam Euharistiju. Jēzus, pārveidojot pasauli ar savu atpirkšanas darbu, pacēla cilvēcisko dabu pārdabiskā līmenī un neatstāja mūs bez atbalsta. Viņš mums atstāja redzamas zīmes sakramentu veidā, kas ir barība, kura mums palīdz pastāvēt ticībā un tuvoties Viņam. Pateicoties sakramentiem, varam pastāvīgi būt Kunga priekšā vai arī atgriezties pie Viņa caur nožēlu, kurā sastopam žēlsirdīgo Jēzu pat tad, ja esam pakrituši. Mēs varam satikt Kungu un stiprināties ar Viņa miesu, piedaloties Euharistijā. Papildu stiprinājums ir mūsu lūgšana, iekšējais dialogs ar Dievu. Lūgšana, ko bagātina dāvanas, kuras saņemam sakramentos, it īpaši grēksūdzē un Euharistijā, mums katrai dienai dod jaunu spēku.
Būdami Dieva svētnīca, mēs arī esam aicināti sniegt liecību par mīlestību, ar kādu Dievs mūs ir apveltījis. Šī mūsu liecība ir ļoti svarīga. Katrs Kristībā ir aicināts uz pilnību, uz nepārtrauktu tuvošanos Dievam. Atbildēsim uz šo aicinājumu!
Svētnīca, kuru ceļam, esam mēs paši, un no mums ir atkarīgs, vai Jēzus mūsu sirdī jutīsies kā mājās. Mums jāapzinās, ka visai mūsu dzīvei ir jābūt kā diženas svētnīcas celšanai – ar visu savu dzīvi mums ir jābūvē tāda svētnīca, kurā varētu mājot Dievs, un par mūsu mērķi ir jābūt mūžīgajai svētnīcai, kas ir Debesu Jeruzalemē.
Visbrīnišķīgākā Dieva klātesamības svētnīca ir pats Jēzus. Lai Viņš mums palīdz celt mūsu sirds svētnīcu, bet zemes tempļi – baznīcas, kurās pulcējamies, – lai ir dedzīgas lūgšanas nami, kuros cilvēki tiekas ar Dievu un sniedz citiem liecību par Viņu. Mieramtuvu.lv
Foto: Katedrale.lv |
