Jēzus Kristus tiešām negrib, „ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās.” (2Pt 3,9) Tāpēc arī Viņš mani ilgi un cītīgi meklēja, līdz ļāvu Viņam sevi atrast kā pazudušo avi. Viņš mani atrada un aizveda uz Katoļu Baznīcu. Man jāatzīstas, ka pirmie cilvēki, kas man norādīja uz Kristu kā Dieva Dēlu un Pasaules Pestītāju, bija protestanti. Tomēr, kā to atzīmē Maikls Korens (Michael Coren) savā grāmatā Kāpēc Katoļu Baznīcai ir taisnība, es redzēju "dažas iekšējas problēmas protestantu ticības izpratnē. Ja Bībele ir galīgais Dieva Vārds un vienīgais ceļvedis uz pestīšanu un mūžīgo dzīvi, tad kāpēc tika izveidotas desmitiem tūkstošu protestantu konfesiju, kāpēc tik daudzas no viņām izslēdz viena otru? Visi protestanti tic Bībelei un lasa to kā labi studenti un Kristus sekotāji, un tajā pašā laikā vieni iestājas par bērnu kristīšanu, citi - tikai par pieaugušo kristīšanu; daži ordinē sievietes, citi - nē; vieni atļauj lietot alkoholu, citi - nē; vieni tic, ka Euharistija ir Kristus Miesa, otri turas pie pārliecības, kā tā ir Kristus Miesa tikai daļēji, trešie apgalvo, ka tas ir simbols ar dziļu nozīmi, un vēl citi - ka tā ir tikai ārējā zīme. Dažas protestantu baznīcas uzskata, ka tikai daži septiņpadsmitā gadsimta Bībeles tulkojumi ir pareizi, citi apgalvo, ka tie ir nepareizi. Daži atzīst šķiršanos un pat tā saucamo geju laulības, citi ne. Un tā tālāk. Taču visi liecina, ka Bībele ir nemaldīgs ceļvedis." Bet vai tas vispār ir iespējams, ka Bībele būtu vienīgais ticīgo ceļvedis? Maikls Korens pareizi norāda, ka patiesībā Jēzus neatstāja ticīgajiem Svētos Rakstus. Es pat teiktu, ka šajā ziņā Katoļu Baznīca nav „grāmatas tauta”, jo tā nebija kārtējā svētā grāmata, kas kļuva par pamatu ticīgo kopienas izveidei. Tas bija Kristus, krustā sists par mūsu grēkiem un augšāmcēlies mūsu pestīšanai, kas pulcēja ap sevi Baznīcu, kurai deva Svēto Garu un Euharistiju. Tieši tāda bija secība: Jēzus salika upuri par mūsu grēkiem un darīja to klātesošu Euharistijas upurī, kas tiek svinēta Baznīcas kopienā, pēc tam deva Baznīcai Svēto Garu, lai ticīgajiem „mācītu un atgādinātu” patiesību. (Jņ 14,26) Un tikai pēc tam, pēc daudziem gadiem, Svētā Gara iedvesmoti, Baznīca rakstīja svētās Jaunās Derības grāmatas. Neizbēgami Jaunā Derība aprakstīja tikai dažus notikumus un dažas lietas, kādā veidā dzīvoja Baznīca, un tas nebija kopienas konstitucionāls dokuments. Tādēļ ir pilnīgi nepareizi uzskatīt, ka, vadoties tikai pēc Bībeles, var dzīvot saskaņā ar Kristus mācību. Saskaņā ar Kristus mācību mums ir jādzīvo Viņa izveidotajā Baznīcas kopienā, pulcētiem ap Euharistiju Svētā Gara vadībā. Dieva Vārds nav tikai ieslēgts svētajās grāmatās - tas ir „dzīvs un darbīgs”, (Ebr 4,12) jo ir Persona. (Jņ 1,1-14) Jēzus Kristus dibinātā ticīgo kopiena pulcējās ap apustuļiem un viņu pēctečiem, starp kuriem Pēteris ieņem īpašu vietu. Tieši uz šīs klints Jēzus uzcēla savu Baznīcu, (Mt 16,18) kas glabā Viņa mācību un to ievēro. Maikls Korens ļoti trāpīgi skaidro, ka „pāvesta nekļūdīgums nenozīmē, ka pāvests teiks: „Būs lietus”, un sāks līt, vai arī paziņos sporta komandas uzvaru, un tā uzvarēs. Runājot nopietni, tas nenozīmē, ka pāvesta paziņojumi un atzinumi, grāmatas un raksti, uzrunas un sprediķi ir nekļūdīgi. Protams, tiem ir vērts pievērst uzmanību un izturēties ar cieņu, bet tiem nav jābūt nevainojamiem. Pāvesta nekļūdīgums ir kaut kas cits. (...) Nekļūdīgums attiecas uz mācību, kāds ir Kungs. Kungs ir Kristus, kurš apsolīja: „Es būšu ar jums līdz pasaules galam,” un tāpēc Viņš nekad neļaus savai Baznīcai izdarīt fundamentālas kļūdas. Šāda ir mācība par Svēto Garu Katoļu Baznīcā. (...) Turklāt nekļūdīgums attiecas arī uz bīskapu kopienu, kas māca patiesības doktrīnu.” No tā izriet, ka patiesa paklausība Kristum prasa no mums patiesības atzīšanu par Viņa Baznīcu. Kristus iedeva Pēterim un viņa garīgajiem pēcnācējiem Baznīcas atslēgas un apsolīja, - kad viņš mācīs un vadīs kā Kristus kalps (pilnvarnieks) uz zemes, viņš nepieļaus un nevarēs pieļaut kļūdu. Mēs varam noraidīt Kristu, tomēr, ja Viņam sekojam, mums vajadzētu uztvert Viņa vārdus nopietni, galu galā tas ir loģiski. Cilvēki, kas dzīvoja Pētera laikā, darīja tāpat.” (M.Korens, Kāpēc Katoļu Baznīcai ir taisnība) Svētais Lionas Irenejs 2. gadsimtā teica, ka “jānoraida tās kopienas, kas kādu iemeslu dēļ - pašapmierinātības vai liekulības, akluma vai kļūdainu uzskatu dēļ - ir veidojušās citādi un nevar norādīt bīskapu pēctecību kā lielākā un slavenākā baznīca, kura ir zināma visiem, kuru ir izveidojuši divi slavenākie apustuļi - Pēteris un Pāvils un kura darbojas Romā. Šai baznīcai ir tradīcijas un ticība, kas nonāk pie mums pēc tam, kad apustuļi ir pasludinājuši to tautai." Es atklāju šo patiesību savā dzīvē un atradu Kristu Katoļu Baznīcas kopienā. Evaņģelizācijas žurnāls "Mīliet viens otru" |
