Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Svētā Mise

Sv. Mises nozīme cilvēka ikdienā (3.daļa)
06.02.2005 pl. 07:00

Žans Marija Kardināls Lustižers
Tulkojusi Ingrīda Kramiņa

Lai varētu piederēt draudzes kopībai, ir jābūt „tērptam kāzu drānās”, kā teikts līdzībā. Svētā Mise ir visiem vienādi pieejama, publiska pulcēšanās, taču tā ir kristīto kopība.

Euharistija kā atklātas svinības, kurās var būt klāt arī neticīgie, tomēr vispirms ir kristīto sakraments. Tā domāta cilvēkiem, kuri, ar sakramentu palīdzību aizsākdami vai atjaunodami dievišķo dzīvi, ir iegājuši Kristus noslēpumā. Vienīgi kristītie var ar žēlastības „mistērijas” (grieķu vārds, latīniski tulkots kā „secramentum”) palīdzību būt „komūnijā” ar Kristu, kurš sevi dod saviem brāļiem, lai tos vienotu ar savu upuri. Tāpēc agrāk katehumeni drīkstēja būt klāt tikai Euharistijas svinību sākumā. Par katehumeniem arī šodien sauc tos, kuri grib kļūt par kristiešiem un ir jau spēruši pirmo soli šai ceļā. Bīskaps viņus jau uzskata par tādiem Baznīcas locekļiem, kuri vēlas saņemt kristību un tai gatavojas. To viņi saņems, tiklīdz būs tai sagatavoti.

Agrāk katehumeniem, tiklīdz sākās euharistiskā lūgšana (upurdāvanu sagatavošana), bija jāatstāj Svētā Mise. Tāpat bija arī lielajiem grēku nožēlotājiem, līdz viņi no jauna būs samierināti ar Dievu.

Kristieši, kuri savu grēku rezultātā bija pārtraukuši vienību ar Baznīcu, gan piederēja ticīgo kopībai, tomēr nedrīkstēja piedalīties Euharistijā. Šī ”publiskā” grēku nožēlas prakse jau kopš daudziem gadsimtiem ir zudusi no Baznīcas dzīves. Šodien mēs diez vai varētu uzskatīt par pieņemamu, ka kristieši sirdsapziņas pārmetumu dēļ atstāj Svēto Misi.

Katrā ziņā mēs varam izdarīt secinājumu: tiem, kuri apzinās, ka ir smaga grēka stāvoklī, un vēl nav saņēmuši piedošanu, un arī tiem, kuri saskaņā ar Dieva gribu tiek pārbaudīti kādā sarežģītā situācijā, ir ļoti vajadzīga vienotība ar pārējiem kristiešiem. Viņi nedrīkst atteikties no Svētās Mises, kaut arī ir liegta piedalīšanās komūnijā. Tieši pretēji. Viņiem ir vajadzīga Baznīcas lūgšana un mīlestība šajā pārbaudījumu laikā.

Pat nesaņemot Kunga miesu, viņi kā grēcinieki, kuri cer uz žēlastību, var vienoties Euharistijā, šajā pilnīgajā Baznīcas lūgšanā. Viņiem ir jāsaņem sava daļa prieka, pat ja tas ir iekšēju skumju iezīmēts. Viņiem ir jāpiedzīvo līdzdalība brālīgumā, kura pamats ir kristīgo pulcēšanās Euharistijās svinībām.

Pēdējā tēma - nākamsvētdien.