kulta vietu un kultūras mantojuma iznīcināšana, kā arī daudzas citas zvērības ir likušas bēgt tūkstošiem ģimeņu un meklēt patvērumu citur, bieži vien riskējot ar dzīvību. Šādā dramatiskā kontekstā tiek nemitīgi pārkāpti cilvēka cieņas un mierīgas sadzīves starp tautām principi, kā arī elementārās tiesības, proti, tiesības uz dzīvību un reliģisko brīvību. Sinodes locekļi apliecina savu garīgo tuvību patriarhiem, bīskapiem, priesteriem, reliģiskajiem un lajiem, kā arī visiem cilvēkiem, neraugoties uz viņu reliģiju, kuri dzīvo Tuvajos Austrumos. Bīskapi pauž pārliecību, ka miers Sīrijā, Irākā un Svētajā Zemē ir iespējams. „Izlīgšana ir brālīguma, taisnības, savstarpējas cieņas un piedošanas auglis,” teikts deklarācijā. Tās autori novēl, lai ebreji, kristieši un musulmaņi otrā cilvēkā spēj saskatīt brāli, ko cienīt un mīlēt, lai pirmkārt, jau savās zemēs, tie spētu liecināt par brālīgu sadzīvi starp Ābrama bērniem. Ar līdzīgām raizēm un mīlestību bīskapi vēršas pie ģimenēm karu un konfliktu skartajās Āfrikas zemēs un Ukrainā. Radiovaticana.va | 
