Pirmajā lasījumā lasām: “Jo, lūk, tumsa apklāj zemi, un krēsla apņem tautas, bet pār tevi parādās Kungs, un tevī kļūst redzama Viņa godība.” Jau Vecajā Derībā cilvēki meklēja Dieva godību, kaut arī apkārt bija liela tumsa un ļaunums. Austrumu gudrie, ejot nakts tumsā, nonāca pie Jēzus, jo sekoja zvaigznes lietajai gaismai. Cilvēkam šodien ir daudz izaicinājumu, jo pasaule mainās, notiek tehnoloģiskā attīstība, globalizācija, neaptverami lielās iespējas pārvietoties un komunicēt nereti cilvēkā iedveš nedrošības sajūtu, nogurumu. Tāpēc cilvēks arvien vairāk meklē kādu atbalsta punktu, kuram uzticēties un kurā nokļūt, lai gūtu mieru un justos pasargāts. Dievs cilvēkam to piedāvā.
Atrast Dievu var ar pazemību un uzticību; arī lielā Betlēmes gaisma ap sevi bija sapulcinājusi vienīgi pazemīgus un uzticīgus cilvēkus: Mariju un Jāzepu, kuri bija paklausījuši Dieva aicinājumam, ganiņus, kuri bija uzticīgi saviem pienākumiem pat nakts aukstumā, un Austrumu gudros, kuri uzticīgi sekoja zvaigznei. Betlēmes zvaigzne spīdēja visiem, bet ne visi to spēja ieraudzīt, ne visi to ņēma vērā. Tāpat arī Jēzus piedzima visu cilvēku dēļ, bet ne visi Viņu pieņem. Tieši Austrumu gudro klātbūtne to apliecina – Jēzus ir nācis pie visām tautām, un šīsdienas otrajā lasījumā lasām: “Tagad Gars to ir atklājis Viņa svētajiem apustuļiem un praviešiem, ka pagāni jau ir caur Evaņģēliju līdzmantinieki un vienas Miesas locekļi, un līdzdalībnieki apsolījumam Jēzū Kristū.”
Dievs ir uzticīgs cilvēkam, un, ja arī cilvēks būs uzticīgs Dievam, viņa dzīve būs laimīga. Pāvests Benedikts XVI ir teicis, ka Dieva uzticības noslēpums ir tas, ko Baznīca sludina Kristus gaismā, tādējādi ar savu misiju nesot šo gaismu visām tautām. Tāpēc, lai visās pasaules malās cilvēks varētu iepazīt Dievu un Viņam pilnībā uzticēties.
Uzticība arī palīdz nesadarboties ar ļaunumu, kā to atklāj Evaņģēlijā aprakstītais notikums, – Austrumu gudrie vēlāk atgriezās mājās pa citu ceļu, lai netiktos ar Hērodu, kuram bija ļauns nodoms.
Nav tā, ka uzticīgi un pazemīgi cilvēki būtu dzīvojuši tikai senā pagātnē, – šādi cilvēki ir dzīvojuši vienmēr un arī mūsdienās nav izņēmums. Pāvests Francisks arī mūsu dienās pasludina par svētajiem un svētīgajiem Dieva kalpus, kuri šīszemes dzīves laikā bija uzticīgi un neļāva ļaunumam un dzīves likstām viņus uzveikt. 2015. gadā pāvests par svētajiem pasludināja laulāto pāri, kas dzīvoja 19. gs. Francijā, – tie ir Luī Martēns un Marija Zēlija Gerēna, svētās Terēzes no Bērna Jēzus vecāki, kuri savā ikdienā pieredzēja to, ko pieredz ikviens laulāts pāris un bērnu vecāki. Pat traģēdijas ģimenē. Bet viņi nekad nezaudēja ticību Dievam un bija uzticīgi Dieva likumiem un lūgšanai, kas arī deva svētību. Zīmīgi arī tas, ka šī gada jūnijā pāvests gatavojas pasludināt par svētīgo poļu kardinālu Stefanu Višinski, kurš bija Varšavas arhibīskaps laikā, kad pagājušajā gadsimtā Polijā valdīja komunistiskais režīms. Tolaik valdība aicināja priesterus sadarboties ar drošības dienestu, piedāvājot labu samaksu par to, ka viņi ziņotu par lietām Baznīcas iekšienē, veidotu opozīciju arhibīskapam utt. Lai motivētu priesterus uz sadarbību, valdība atņēma Baznīcai īpašumus, tādējādi valsts maksātā nauda tiem, kuri sadarbotos, pat būtu nepieciešama izdzīvošanai. Bet, neraugoties uz to, arhibīskaps un priesteri turpināja uzticīgi kalpot, sniedzot cilvēkiem sakramentus un tos garīgi vadot, un savukārt ticīgie, saprotot situāciju, ļoti dāsni ziedoja un šie ziedojumi daudzkārtīgi pārsniedza to naudas summu, ko varēja piedāvāt valdība par sadarbošanos. Lūk, kārtējais pierādījums tam, ka Dievs uzticību atalgo.
Tāpat arī tu, dārgais lasītāj, vari būt šāds uzticīgais varonis, lai kas tu arī būtu: tēvs, māte, klostermāsa vai priesteris, – ja vien veiksi savus pienākumus Dieva vadībā, Viņam uzticoties. Katru dienu uzsākt ar apziņu, kas ir tavs aicinājums un kas ir šodien veicamie pienākumi, un tos uzticēt Dievam. Lai Betlēmes gaisma mūs visus apgaismo un dara laimīgus! Mieramtuvu.lv |
