Pieredzē un pārdomās par svētku sarunu centrālo tematu “Latvijas ģimene 21. gadsimtā – iespējas un izaicinājumi” dalījās dažādu biedrību un nodibinājumu pārstāvji, jaundibinātās Latvijas vīru biedrības divpadsmit dibinātāji, amatpersonas, viedokļu līderi un ģimenes no Rīgas, Dobeles, Talsiem, Liepājas, Madonas, Dagdas un citām Latvijas vietām. Sarunu amplitūda šajā dienā bija no dziļi personīgiem pieredzes stāstiem, šodienas ideoloģisko tendenču vērtējumiem līdz ģimenes institūcijas nozīmīguma aktualizēšanai un reāliem Latvijas ģimeņu atbalsta plāniem. Antīko zinātņu doktore, interneta žurnāla “telos.lv” galvenā redaktore Agnese Irbe, kura ar vīru ģimenē audzina trīs bērnus, tiešsaistes sarunā uzsvēra, ka ģimenes jēdziens nevar tikt atrauts no dabīgajām tiesībām. “Mūsu sabiedrībai un kultūrai to būtu svarīgi apzināties. Dabīgās tiesības nozīmē tiesības katram bērnam, cik vien tas ir iespējams, piedzimt un uzaugt kopā ar savu tēvu un mammu.” "Dabiska ģimene tās tradicionālajā izpratnē pati par sevi ir nemainīga vērtība. Ikviena no mums zināmām civilizācijām tai ir pievērsusi īpašu uzmanību un arī definējusi tai konkrētus noteikumus, tiesības un pienākumus. Uzskatu, ka šajos laikos mūsu sabiedrībā sevišķi aktuāls ir jautājums par to, kā stiprināt attiecības. Gandrīz puse reģistrēto laulību tiek šķirtas, liela daļa bērnu dzimst ārpus laulības un neuzaug pilnvērtīgā ģimenē, kurā ar viņiem kopā būtu gan viņu māte, gan tēvs,” saskatīto Latvijā akcentē mūziķis un pianists Vestards Šimkus. “Jo mums būs spēcīgākas ģimenes, jo būs spēcīgāka valsts,” – tiešsaistes pasākuma vadītājiem Ditai Lūriņai un Mārtiņam Eglienam (attēlā) un visām ģimenēm savu pārliecību pauda LR Labklājības ministre Ramona Petraviča. “Ģimenēm šodien ir nepieciešams atbalsts, lai tās uzdrošinātos laist pasaulē ne tikai pirmo, bet arī otro un trešo bērniņu. Novēlu visiem vecākiem būt par lieliskākajiem vecākiem saviem bērniem, veidojot kuplas ģimenes, kā arī novēlu ikvienam cienīt savus vecākus un vecvecākus,” tā ministre. Sabiedrībā ir būtiski radīt atbalstošu vidi ģimenēm, kuras ikdienā audzina bērnus ar īpašām vajadzībām. Viens no stāstiem, kas atklāja šo vecāku īpašo misiju, tika stāstīts no Talsos dzīvojošās mammas Sanitas Ziediņas. Viņa savu pieredzi audzinot bērnu ar invaliditāti sarakstījusi grāmatu “Pieneņu pūka” un uzrunājot tiešsaistē atzina, ka nevienu brīdi nav nožēlojusi, ka audzina tieši šādu bērniņu. “Es ļoti lepojos un priecājos, ka esmu īpašā bērna mamma.” Šajā dienā savus mērķus un izvirzītos uzdevumus pirmo reizi sabiedrībai plašāk klāstīja nupat dibinātās “Latvijas vīru biedrības” vadītājs Andars Ignacs. “Manī rezonēja šis aicinājums būt par vīru, kas caur šo biedrību var nest šo vīrišķo un arī tēvišķo ideju. Biedrībā šobrīd kopā esam 12 ļoti grandiozas personības. Tas ir īpaši, ka tik ļoti dažādi cilvēki spēj vienoties, saliedēties un fokusēties uz vienu mērķi. Mani personīgi satrauc demogrāfija. Jau pirms pāris gadiem ieraudzīju, ka Latvijā mazāk kā trešdaļai ir bērni. Uzskatu, ka mums ģimene ir jāvērtē tik intensīvi, lai spētu to svinēt ne tikai šādā Starptautiskajā ģimenes dienā, bet katru dienu. Mums ir jāvērtē laulība, bērni, un jābūt spējai sabalansēt katram dzīvē karjeru, mācības ar savu ģimeni tā, ka varam to arī izbaudīt. Lai Latvija būtu lielisks piemērs citām valstīm par to, kas ir ģimene, katram vīram ir jānes vīzija gan par savu ģimeni, gan savu tautu nākotnē,” plašāk stāsta Andars Ignacs. Vecāku lomu uzsvēra arī divu meitu tēvs, kultūrists Māris Šveiduks: “Bērni, kad izaugs, atcerēsies ne nopirkto transformeru, lelli vai gudro telefonu, bet to brīdi, kad ar tēti nagloja pirmo strazdu būri sētā vai ar mammu taisīja piparkūkas vai kopā bijuši piedzīvojumu dabā.” | 
