Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Citur Latvijā

Latvijas konsekrētās personas ievēl jaunu valdi un svin Pasaules konsekrēto dienu
02.02.2022 pl. 11:07
31. janvārī Betānijas sv. Jāzepa klosterī, Rīgā, tikās Latvijas konsekrētās personas, lai uz nākamiem trīs gadiem ievēlētu tās prezidentu, viceprezdentu un sekretāru.

Jauno valdi uz 3 gadu periodu pārstāvēs par prezidentu ievēlētais tēvs Jānis Meļņikovs (attēlā pa labi), jezuīts, viceprezidente Liliani Bertrand (attēlā pa kreisi), Pro Sanctitate Apustuliskā Oblāte, un sekretāre māsa Arnita Buldure, Chemin Neuf konsekrētā māsa.

Konsekrētie ir sievietes un vīrieši, kuri ir devuši svinīgus svētsolījumus dzīvot pēc evaņģēliskiem principiem nabadzībā, paklausībā un šķīstībā. Konferences mērķis ir stiprināt konsekrēto personu vienību katoļu Baznīcā, veicināt Konsekrētās dzīves institūtu locekļu sadarbību ar bīskapiem un lokālo Baznīcu un tādējādi sludināt Evaņģēliju Latvijā.

Iepriekšējā valde atskaitījās par paveikto, norādot, ka par spīti Covid-19 ierobežojumiem bija izdevies organizēt vairākus, lai arī pārsvarā attālināti vai ar epidemioloģiskiem ierobežojumiem klātienē, pasākumus konsekrēto mūžformācijai, piemēram, konferenci par pusmūža krīzi un konsekrēto dzīvi, par kopienas dzīvi. Konferences pārstāvji aktīvi centās piedalīties Eiropas konsekrēto sapulcēs, piemēram, konferencē par bērnu un mazaizsargāto drošību, Austruma spārna tikšanās un Eiropas konsekrēto ģenerālsapulcē. Ļoti ierobežoti, taču izdevās organizēt vasaras nometni “Campo Jēzus”. Bet Emausas līnija kā atbalsta telefons, uz kuru var zvanīt, lai aprunātos krīžu gadījumos vai pieteikt lūgšanas, ir iniciatīva, kas ļāva kalpot, neskatoties uz pandēmijas ierobežojumiem.

Tūdaļ pēc vēlēšanām notika pirmā neformālā tikšanās visiem konsekrētajiem, kur tika runāts par nākamo trīs gadu periodu un to, kā konsekrēto kopiena gribētu darboties. Kā būtiskākie uzdevumi tika izvirzītas kopienu kanoniskā un valsts juridiskā statusa salāgošana, darbs, kas ietver savstarpēju sadarbību un sadarbību ar Bīskapu konferenci, lai varētu šos jautājumus risināt arī valsts priekšā.  Tāpat uzdevums turpināt konsekrēto sadarbību dažādos projektos, kā tas ir bijis ar nometni “Campo Jēzus”, Emausas līniju, bet meklēt arī citas sadarbības iespējas, par būtisku misiju un sadarbības vajadzību izceļot aicinājumu kalpošanu. Nuncijs norādīja, ka aicinājuma kalpojums ietver darbu ar ģimenēm un šajā kalpojumā nepieciešams uzrunāt jauniešus. Bet pats svarīgākais ir liecināt ar savu dzīvi par attiecībām ar Dievu, kas var būt aicinājuma pamats, iedvesma un motivācija.

Tikšanās laikā nuncijs uzrunāja konsekrētos, norādot, ka konsekrēto dzīvi īpaši raksturo pāvesta izsludinātās sinodes atslēgvārdi “kopiena, līdzdalība, misija”. Šiem vārdiem ir jāraksturo visa konsekrēto dzīve, un šobrīd jāņem aktīva dalība lokālo diecēžu organizētajā sinodalitātes procesā kā cilvēkiem, kuri jau cenšas izdzīvot šo ideālu un līdz ar to var dot vērtīgu pienesumu šim procesam. Nuncijs īsi paskaidroja katru no aspektiem. Kopība kā aicinājuma dzīvesveids, kas ir vērsts uz savstarpēju mīlestību kopienās un uz āru, līdzcilvēkiem liecinot ar savu svētās dzīves piemēru. Līdzdalība vispirmām kārtām ir ieklausīšanās vienam otrā, lai veidotu pastorālo darbu, kas būtu Dieva svētīts, vienlaikus patiesi pūloties iekļaut ikvienu cilvēku, it īpaši to, kas "atrodas nomalēs vai jūtas atstumti". Visbeidzot misija un, kā nuncijs teica: "Baznīca pastāv, lai evanģēlizētu", kas nozīmē "liecināt par Dieva mīlestību visai cilvēces ģimenei". Kopā ar visu sinodālo ceļu, ko pāvests ir uzsācis, konsekrētie vēl jo vairāk ir aicināti liecināt par Evaņģēliju, dodoties uz garīgajām, sociālajām, ekonomiskajām, politiskajām, ģeogrāfiskajām, eksistenciālajām perifērijām.

Neformāli daloties ar konsekrētajiem, nuncijs norādīja, ka viņam svarīga ir atziņa, ko viņš izteica sprediķī, proti, ka konsekrētā dzīve nav domāta pašam priekš sevis, "mēs nekad nevaram koncentrēties uz sevi". Tas vēl jo svarīgāk un patiesāk ir pasaulē, kas ir tik ļoti pārņemta ar sevi. Tādējādi viņš vēlreiz izcēla konsekrēto jēgu un nozīmi mūsdienu pasaulē. Vienlaikus šī atziņa liek apjaust savu ierobežotību, nepilnības un pat grēcīgumu, taču aicina arī vairāk paļauties uz Dievu un visu cilvēku savstarpējo lūgšanu.

Jānis Meļņikovs SJ