“Interesanti, ka daudzi vēsturiskie materiāli, kas savulaik bija koncentrēti Rīgā, Latvijā, piemēram, šī jezuītu kolēģijas bibliotēka, tika pārvesti uz Upsālas Universitāti, un īstenībā Latvijā un arī pašā Zviedrijā nebija īstas skaidrības, kas šajos materiālos ir. Dažas grāmatas pat nebija atvērtas. Bet tās ir ļoti nozīmīgas vēstures liecības, kuru apzināšana, izpēte un kataloga izveidošana ir šī pētījuma rezultāts,” intervijā LTV Panorāma uzsvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas kultūras vēsturē nozīmīga grāmatu kolekcija – Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēka (1583–1621), zviedru karaspēkam ieņemot Rīgu, 1621. gadā tika pārvietota uz Zviedriju un mūsdienās veido vienu no senākajām grāmatu kolekcijām Upsālas Universitātes bibliotēkas krājumā. Kolēģijas pastāvēšanas laikā bibliotēkā nonāca arī Livonijas priesteru grāmatas, piemēram, katoļu priesterim Reinoldam Gemekovam piederējušās inkunābulas, Sv. Marijas Magdalēnas māsu konventa viduslaiku rokraksti un citi teksti, kas sniedz vēsturiskas liecības par Rīgas jezuītu kolēģiju. Vērtīgo eksemplāru vidū minams Svētā Pētera Kanīzija katoļu katehisms jeb Catechismus Catholicorum. Iscige pammacischen – senākais saglabājies latviešu valodā drukātais teksts, iespiests Viļņā 1585. gadā. Tāpat jāpiemin 1507. gadā Leipcigā izdotās katoļu Agendas eksemplārs, kurā atrodama t. s. Gisberta tēvreize – senākais ar roku rakstītais teksts latviešu valodā. Laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam LNB bibliogrāfes Laura Kreigere-Liepiņa un Renāte Berga ir rekonstruējušas šo Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgo grāmatu krājumu, apzinot vairāk nekā 800 grāmatu ārvalstu un Latvijas grāmatu bibliotēkās un arhīvos. “Rīgā jezuīti ieradās kopā ar poļu karaspēku Livonijas kara beigās 1582. gadā un izveidoja savu kolēģiju. Līdz ar kolēģiju arī bibliotēku, kurā iekļāva gan Rīgas cisterciešu konventa māsu grāmatas, viduslaiku manuskriptus, gan arī citu Livonijas priesteru grāmatas, sāka veidot paši savu kolekciju,” atklāja Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Gustavs Strenga. Ar šo krājumu varam uzzināt vairāk par tā laika kultūras vērtībām, garīgo un intelektuālo dzīvi Rīgā 16. gadsimta beigās un 17. gadsimta sākumā. Grāmatā līdzās katalogam iekļauti četri pētnieciski raksti un viena eseja. Grāmatas priekšvārda autors ir LNB direktors Andris Vilks, esejas autori ir Sentendrjūsas Universitātes (Apvienotā Karaliste) profesors Endrū Petegrī un Sentendrjūsas Universitātes pētnieks Arturs der Veduvens, rakstu autori par Rīgas jezuītu kolēģijas vēsturi un to grāmatu krājumi ir grāmatas sastādītāji LNB vadošais pētnieks Gustavs Strenga un Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Andris Levāns, kataloga sastādītājas LNB bibliogŗāfes Laura Kreigere-Liepiņa un Renāte Berga, kā arī LU Teoloģijas fakultātes zinātniskā asistenta Reiņa Norkārkla raksts. Raksti publicēti latviešu un angļu valodā. "Rīgas Jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma (1583–1621)" elektroniska datubāze šobrīd ir pieejama LNB mājaslapā. 
Foto: Kristians Luhaers,LNB
| 
