Garīguma un brieduma saistība Autors, runājot par brieduma sasniegšanu, raksta: "Nav tālejošas nākotnes sabiedrībai, kurā ir izglītoti vīrieši, kuri nemāk vai nespēj dzīvot atbildīgi un solīdi strādāt. Ja vīrietis vēlas sasniegt briedumu kā vīrietis, tad viņam jādodas garīgās dzīves dziļumos. Briedumu var sasniegt vienīgi garīgs cilvēks, nevis tāds, kurš ir steidzīgs, koncentrējies uz miesīgo vai emocionālo. Garīgums palīdz cilvēkam izprast sevi un galu galā palīdz atklāt savu vīrieša identitāti. To labi atklāj sv. Pēteris – tipisks vīrietis, kas ir ierāvies darbā, pelna iztiku, taču savu identitāti atklāj tikai tad, kad sastopas ar Jēzu. Tikai tad viņš sāk patiesi iepazīt sevi. Vienā no pirmajām tikšanās reizēm ar Jēzu savā ikdienā laivā pēc bagātā loma viņš Jēzum saka: “Aizej no manis, Kungs, jo es esmu grēcīgs cilvēks!” (Lk 5,8) Taču Jēzus, pazīdams Pēteri, atbild: “Nebīsties, no šī laika tu zvejosi cilvēkus.” (Lk 5,10) Tā iesākās Pētera kā vīrieša nobriešanas ceļš. Šajā ceļā caur mīlestību, noliegšanu un augšāmceltu mīlestību viņš atklāj savu vīrišķību. Caur ticības apliecināšanu Jēzum kā Dieva Dēlam un Jēzus nesaprašanu, pat bēgšanu no Viņa Ģetzemanes dārzā viņš atklāj savu vīrišķības spēku un nespēku. Visa Pētera garīgā un cilvēciskā pieredze rāda, ka viņa vīrieša identitātes avots un pamats ir Jēzus. Kad viņš patur Jēzu savu acu priekšā, tad spēj pat iet pa ūdens virsmu, bet, tiklīdz novērš acis, – tā grimst.” Nobriedušu cilvēku piemēru ietekme Kā apgalvo priesteris Mareks Dzeveckis, būtiska palīdzība vīrieša veidošanā ir brieduma piemēriem. Pēc sv. Pētera piemēra aplūkošanas autors pievēršas citiem, tostarp sv. Jāzepam, kurš bija svēts Dieva draugs, uzticīgs vīrs un atbalsts Marijai, kā arī audzinātājs un drosmīgs aizstāvis bērnam. Autors turpinot min arī mūsdienīgāku piemēru – sv. pāvestu Jāni Pāvilu II: “Viņš aizrāva daudzus jaunekļus ne tikai ar to, ka bija labs priesteris, bet arī ar to, ka bija īsts vīrietis saskarsmē ar cilvēkiem un Dievu. Vīrieša veidošanās pēc sv. Jāzepa un Jāņa Pāvila II parauga iesākas jau bērnībā, un būtiska loma šeit ir tēvam. Tāpat svarīga loma ir tiem priesteriem, kuri ir labi un kompetenti bērnu un jauniešu garīgie tēvi. Laimīgu tēvu un laimīgu priesteru klātbūtnē puiši piedzīvo prieku par to, ka var veidoties par nobriedušiem vīriešiem.” Zēnu un vīriešu audzināšanā būtiska nozīme, kas var būt gan pozitīva, gan negatīva, ir sievietēm – mātēm, māsām, sievām, kolēģēm. M. Dzeveckis raksta: “Ikviena sieviete ir māte (fiziskā vai garīgā) un audzinātāja. Tādēļ būtiska loma nobriedušu vīriešu izaudzināšanā ir nobriedušu un laimīgu sieviešu izaudzināšanā, proti, tādu sieviešu, kuras izturēsies kā Dieva princeses, apzināsies savu skaistumu, bet vienlaicīgi arī savu aicinājumu uz svētumu. Nobriedušas un laimīgas sievietes neļaus ar sevi manipulēt ne saviem tēviem, ne vīriem, ne dēliem vai jebkuram citam vīrietim. Uzvedoties kā aristokrātes, viņas audzinās zēnus un vīriešus tādā veidā, lai viņi ikvienu sievieti uzlūkotu ar cieņu un mīlestību. Turpretī nenobriedušas un nelaimīgas sievietes ir naivas vai arī bezpalīdzīgas kontaktā ar vīriešiem, ļaujot sevi izmantot un pazemot. Tādā veidā viņas ar savu naivumu līdzdarbojas vīriešu deformācijā. Tādas sievietes piemērs ir māte, kura akceptē tādu sava dēla izturēšanos, kuru neakceptē savam vīram, vai arī sieva, kura piekrīt būt par iekāres objektu, bet nevis cienītu un mīlētu personu.” Tomēr mūsdienās dominējošās sabiedriskās domas un ieradumu ietekmē tiek veicināta krīze, kas norisinās daudzās meitenēs un sievietēs. Par to runājot, autors raksta: “Aizvien biežāk sastopam sievietes, kuras ļauj sevi nonivelēt līdz preces reklāmas pielikuma lomai – līdz tam, ka pieļauj vīriešiem sevi uztvert tikai kā priekšmetu, kas vīrietim sagādā patiku un izdevīgumu. Tas aizved pie tā, ka aizvien vairāk sieviešu tiek pakļautas seksuālai šantāžai, atsakās no savas cieņas un sapņiem – būt mīlētai, bet drastiskā veidā posta savu organismu ar kontracepciju vai nikotīnu. Neviens nevar būt laimīgs, bēgot pats no sevis: no savas cilvēciskās cieņas, no sava aicinājuma, no saviem ideāliem un sapņiem vai no sava dzimuma. Sieviete vislabāk pilnveidojas blakus laimīgam un nobriedušam vīrietim, kurš viņu mīl un sargā. Tādas sievietes būs spējīgas veidot un audzināt nobriedušus vīriešus.” Nobrieduša vīrieša iezīmes Tāpat kā attiecībā uz sievieti, arī vīrieša identitāti negatīvi ietekmē šodienas kultūra, propagandējot to, kas grauj vīrieša identitāti, darot viņu nespējīgu veidot nobriedušas attiecības ar sievieti. Grāmatas “Viņa, viņš un mīlestība” autors turpina: “Daudzu mūsu sabiedrības locekļu uzskatos ar maniakālu ietiepību tiek skandināti lozungi par “brīvām attiecībām” vai par “drošu seksu”, kas ir atrauti no laulāto un vecāku mīlestības. Pat grūti noticēt, bet nu jau XXI gadsimtā tik daudzi cilvēki bēg no realitātes absurdu ideoloģiju pasaulē, “mūsdienīgā” pasaules uztverē vai modernās ilūzijās. Plašsaziņas līdzekļos “politkorektā” pedagoģijā atgriežamies pie primitīviem un pat arhaiskiem mītiem par vieglas laimes pastāvēšanu, ar kuru tika kārdināti mūsu pirmvecāki: “Jūs būsiet kā dievi” (sal. Rad 3,5). Runa ir par to, ka tādā domāšanas veidā katram jāvadās tikai pēc savas pārliecības, ka viss ir relatīvs, ka tolerance un demokrātija ir svarīgākas par mīlestību un patiesību, bet izdevīgums ir svarīgāks par cilvēka cieņu un brīvību. Lai izglābtos no šādiem maldiem, vispirms vajag atgriezties pie realitātes jeb pretstatīt to, kas ir absurds, kaut arī ausij tīkami skanošs, un ikdienas dzīves realitāti. Jāapzinās vēsturiskais fakts, ka ir gājušas bojā visas tās civilizācijas, kurās cilvēki ticēja, ka var dzīvot bez Dieva, bez mīlestības, vecākiem un bērniem, bet nevar dzīvot bez naudas, iegribu apmierināšanas, padošanās apreibinošām vielām, kaut arī viegli pieejamām un legālām. Līdz ar to acīmredzams fakts ir tas, ka bez mīlestības cilvēks nav priecīgs, laulātiem nav bērnu un sabiedrībai nākotnes.” Kā izeju no krīzes M. Dzeveckis redz iespēju zēnus un vīriešus aizraut ar perspektīvu dzīvot Dieva bērnu brīvībā un priekā: “Būt par nobriedušu vīrieti – tas patiesi ir neparasti aizraujoši, jo nobriedis vīrietis spēj reāli domāt, patiesi mīlēt un nopietni strādāt. Nobriedis vīrietis spēj noslēgt laulību un dāvāt dzīvību bērniem, un spēj būt saviem tuvākajiem arī garīgais tēvs. Ikvienu cilvēku, un vispirms jau vīrieti, vajadzētu valdzināt vienīgi Dieva mīlestībai, jo tā ir ne tikai laba un uzticama, bet arī patiesa, un tai ir visaugstākā kvalitātes zīme! Tikai tāda mīlestība panāk, ka vīrieša un sievietes sastapšanās it kā kļūst par atgriešanos paradīzē un nevis ellē uz zemes. Par laimi, ir vēl jaunieši un vīrieši, kuri mācās mīlēt Dievu un cenšas šo mīlestību realizēt dzīvē ar Kristus mācekļa centību un pacietību.” "Nāc", Nr.132
Foto: Unsplash.com/@jonathanborba |
