Sarunā ar Vatikāna žurnālistu Domeniko Agaso pāvests pievēršas pasaulē notiekošajiem konfliktiem, aicina ticīgos lūgties par mieru, norāda uz dialogu kā vienīgo atrisinājumu un pieprasa nekavējoties apturēt bumbas un raķetes, un izbeigt naidīgo attieksmi. Oslo parakstītais divu valstu līgums ir diezgan skaidrs. Kamēr tas netiks piemērots, ceļš līdz īstam mieram vēl ir tāls – viņš saka, runājot par Hamās uzbrukumiem un karu, kas iznīcina Gazas joslu. Pāvests skaidro, ka viņš iebilst pret to, ka karš tiek dēvēts par “taisnīgu”. (Jēdziens “taisnīgs karš” ir ļoti sens. To jau 1. gs. pirms Kristus lietoja romiešu politiķis un filozofs Marks Cicerons, vēlāk – Baznīcas tēvi, viduslaikos – svētais Akvīnas Tomas. Līdz 20. gs. Baznīca aizstāvēja “taisnīga kara” teoriju.) Francisks uzskata, ka labāk teikt, ka ir leģitīmi sevi aizstāvēt, un tādā veidā izvairīties no karu attaisnošanas. Viņš atzīstas, ka baidās no militārās eskalācijas, taču kultivē zināmu cerību, jo notiek konfidenciālas tikšanās, lai mēģinātu panākt vienošanos. Pamiers jau būtu labs rezultāts. Francisks par “izšķirošu figūru” uzskata kardinālu Pjērbatistu Picaballu, kurš rīkojas aktīvi un cenšas būt starpnieks. Viņš katru dienu veic videozvanu Gazas draudzēm un kā prioritāti izvirza arī Izraēlas ķīlnieku atbrīvošanu. Runājot par karu Ukrainā, Romas bīskaps atgādina, ka Svētais Krēsls cenšas būt starpnieks, lai panāktu gūstekņu apmaiņu un Ukrainas civiliedzīvotāju atgriešanos. Intervijā pāvests pieskaras deklarācijai Fiducia Supplicans, kas pavēra iespēju dot vienkāršu un īsu pastorālo svētību pāriem, kas dzīvo tā sauktajās “neregulārajās” attiecībās. Francisks skaidro: “Evaņģēlijs ir domāts ikviena cilvēka svētdarīšanai. Protams, ar nosacījumu, ka viņam ir labā griba. Ir jādod precīzi norādījumi par kristīgo dzīvi (uzsveru, ka svētī nevis savienību, bet cilvēkus). Mēs taču visi esam grēcinieki: tad kāpēc gan sastādīt sarakstu ar grēciniekiem, kuri var iestāties Baznīcā, un sarakstu ar grēciniekiem, kuri nevar būt Baznīcā? Tas nav Evaņģēlijs”. Runājot par dokumenta kritiku, pāvests norāda, ka “tie, kuri uzstājīgi protestē, pieder pie nelielām ideoloģiskām grupām”, savukārt kā “atsevišķu gadījumu” viņš definē afrikāņu jautājumu, jo Āfrikai “homoseksualitāte ir kaut kas ‘riebīgs’ no kultūras viedokļa, viņi to necieš”. Taču kopumā “es ticu”, viņš saka, “ka pamazām visi sapratīs deklarācijas garu”, kas “vēlas iekļaut, nevis šķelt”. Šis dokuments ir aicinājums pieņemt cilvēkus un uzticēt viņus Dievam. Francisks atzīst, ka reizēm jūtas vientuļš, bet vienmēr iet uz priekšu, nebaidoties no šķelšanās. “Baznīcā vienmēr ir bijušas nelielas grupas, kas izplatīja shizmatiska rakstura domas…”, saka Svētais tēvs, “ir jāļauj tām būt un pāriet... un jāskatās uz priekšu”. Pēc tam pāvests aplūko sava nesen izdotā vēstījuma Pasaules sociālo komunikāciju dienai tematu. Dokuments ir veltīts mākslīgā intelekta jautājumam. To viņš raksturo kā “skaistu soli uz priekšu, kas var atrisināt daudzas problēmas, bet kas, pārvaldīts neētiski, var arī nodarīt lielu kaitējumu cilvēcei”. Svarīgi, lai mākslīgais intelekts vienmēr atbilstu cilvēka cieņa, pretējā gadījumā “tā būs pašnāvība”. Svētais tēvs apgalvo, ka, neraugoties uz dažām veselības kaitēm, jūtas labi un pagaidām nedomā atkāpties. Viņš piemin savus gaidāmos ceļojumus uz Beļģiju, Austrumtimoru, Papua Jaungvineju un Indonēziju. Intervijā pāvests atzīstas, ka viņš jūtas kā prāvests – kā lielas, pasaules mēroga, draudzes prāvests. Man patīk uzturēt prāvesta garu un būt cilvēku vidū, kur es vienmēr atrodu Dievu – viņš atzīstas. Vaticannews.va | 
