Pusnakts Mises lasījumi pasludināja, ka Dāvida pilsētā mums ir piedzimis Pestītājs, Kungs, Mesija. Turpretī dienas Mises, kurā piedalāmies, lasījumi mums jautā: vai mēs esam piedzimuši no Dieva? Dzirdējām Jāņa evaņģēlija prologu - ievadu: “Visiem, kas Viņu uzņēma, Viņš deva tiesības kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa vārdā, kas ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva ir dzimuši”. Vai tas ir mūsos? Vai mums ir tāda pieredze, ka mūsos ir dzimusi jauna dzīvība, ka mūsos ir dzīvība, kur ir no Dieva? Svētais Jānis pie šīs domas bieži atgriežas, visbiežāk savā pirmajā vēstulē. Trešajā šīs vēstules nodaļā lasām šādus vārdus: “Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir dāvājis, ka tiekam saukti Dieva bērni un tādi arī esam”. (1 Jņ.3, 1) Tiešām esam cilvēki, kuri dzimuši no Dieva, bet Jānis saka: Redziet! Tas nozīmē, ka to var redzēt cilvēkā. Sarunā ar Nikodemu, par kuru arī raksta Jānis savā evaņģēlijā, Jēzus saka: ka jāpiedzimst no augšienes! Ja kas nepiedzimst no augšienes nevarēs redzēt Dieva valstību (sal. Jņ. 3, 3-8). Piedzimšana no Dieva mums tiek pasludināta tiešu Kristus Dzimšanas svētku dienas Misē. Būtiski ir padomāt, kādā veidā cilvēks var piedzimt no Dieva? Svētie Raksti runā mums par to konkrēti. Tas, ka cilvēks dzimst no Dieva, tas nav tikai poētisks izteiciens; tā nav skaista alegorija; tā nav izdomāta teorija, vai skaistas vēlmes. Tas ir kaut kas konkrēts. Kā to saprast? Jaunā dzīvība, dzīvība, kas nāk no Dieva, parādās mūsos tad, kad pieņemam Vārdu. Kā mēs evaņģēlijā dzirdējām: Visiem, kas Viņu uzņēma, - tātad, kas uzņēma Vārdu - Viņš deva tiesības kļūt par Dieva bērniem. Un šeit atkal var norādīt uz vairākām vietām Svētajos Rakstos, kur par to runā. Sevišķi Jaunajā Derībā lasām: pirmajā apustuļa Pētera vēstulē: “Jo jūsu piedzimšana jaunai dzīvei nav no iznīcīgās sēklas, bet no neiznīcīgās” (1 Pēt. 1, 23). Svētais apustulis Jēkabs savā vēstulē, jau pirmajā nodaļā runā par Dievu, ka Viņš mūs ir radījis no jauna “ar patiesības vārdu” (Jēk. 1, 18). Dievs rada mūs no jauna ar vārdu. Ja ticība ir Dieva dzīvība mūsos, kas iesākas, ir klātesoša un augoša, tad šī Dieva dzīvība mūsos dzimst no vārda klausīšanās. Un tas ir kaut kas ļoti konkrēts! Kādu vietu mūsu dzīvē ieņem Svētie Raksti, Dieva Vārds? Kad pēdējo reizi paņēmu tos rokā un lasīju? Var pavadīt svētku laiku pie televizora, lai kārtējo reizi noskatītos filmas “Viens pats mājās” visas daļas, bet var arī atvērt Svētos Rakstus un klausīties Vārdu, kas rada mūsos jaunu dzīvību. Pietiek izlasīt kādus dažus pantus un ļaut, lai Dievs mūs uzrunātu ar savu vārdu. Tas būs notikums; tā būs satikšanās, pateicoties kurai sāks parādīties Dieva dzīvība mūsos - mēs piedzimsim no Dieva. Protams, nepietiek tikai lasīt. Šeit mums ļoti palīdzīgs var būt sv. Pāvils un viņa vēstule romiešiem: “Tie, ko vada Dieva Gars, ir Dieva dēli” (Rom.8, 14). Lai kļūt par Dieva bērnu, nepietiek tikai lasīt Rakstus, tos jālasa Garā; tos jālasa lūdzoties; tos jālasa atdodoties Dievam; tos jālasa jautājot Kungam, ko Viņš vēlas mums atklāt caur to, kas rakstīts Viņa Vārdā, konkrētajā Svēto Rakstu fragmentā un uz ko Viņš mani pamudina. Un galu galā jāpadodas šim pamudinājumam, jāpieņem konkrēti lēmumi, jāvēlas, lai Dieva Vārds mūsos piepildās. Tie ir visi svarīgie momenti, kad ļaujamies Dieva Gara vadībai - ne tikai lasām tekstu, bet padodamies Garam, kurš tekstu ir iedvesmojis, kurš ir tā autors. Zinām, ka Viņa vārds ir spēcīgs. Galu galā Svētā Gara spēks, Svētā Gara mīlestība, un nevis tāds vai citāds Bībeles iesējums dara mūs par Dieva bērniem. Tātad, ja vēlamies būt tie, kas esam dzimuši no Dieva, tad atvērsim Svētos Rakstus un darīsim to lūgšanā, Svētajā Garā, ar pilnu apziņu, ka stāvam Dieva priekšā. Savā laikā sv. Hieronims, kas pārtulkoja Svētos Rakstus latīņu valodā, un lai to izdarītu pārcēlās uz Betlēmi, kur dzīvoja alā, teica apmēram tā: “Pazīt Svētos Rakstus nozīmē pazīt Kristu.” Arī mēs, ja vēlamies pazīt Kristu un piedzimt ar Viņu no jauna Dieva dzīvei, izmantosim iespēju aizvien biežāk ielūkoties Svētajos Rakstos, lai dzīvotu, kā patiesi Dieva bērni, lai tas kļūtu redzams visā mūsu personā, visā mūsu dzīvē- vārdos, domās un darbos. Amen. |
