Kā saprast Racingera galvenā "astronoma" tekstu par to, ka evolūcijas teorijai ir vieta un varētu būt daļēja taisnība iekš kreacionisma idejas un Dieva radīšanas stāsta? Šī ziņa bija pa Lavijas radio, bet plašus komntārus neesmu lasījis. Vai kāds zina par ko iet runa?
Batseba pievienojies: 04.11.2005 Komentāri: 516
Re: Kā saprast...
15.01.2009 08:54
> smarekse Tieši tā arī saproti, kā teikts. Vienkāršāk pateikt nav iespējams.
teodors pievienojies: 15.02.2006 Komentāri: 45
Re: Kā saprast...
15.01.2009 11:22
Varētu būt tā, ka patiesība (kā jau vienmēr) ir pa vidu. Šoreiz - starp kreacionismu un evolucionārismu. Tas būtu loģiski.
core pievienojies: 14.01.2005 Komentāri: 130
Re: Kā saprast...
15.01.2009 16:40
Kas bija Latvijas Radio, nezinu, bet, lūk, viens rakstiņš par šo tēmu:
Can God and Evolution Co-exist?
Reflections of a Jesuit Scientist
George Coyne SJ
The debate regarding the teaching of creationism as an
alternative to evolution has recently been re-ignited in the
British and American education systems. However, evolution
is not the atheistic worldview that it is often thought to be,
argues George Coyne SJ. In fact, reflecting on our role in an
evolutionary universe can help us to deepen our faith.
Evolution as a scientific explanation of origins is often viewed as atheistic.
It is not.
Science, by its very methodology, is completely neutral with respect to religious considerations.
But if one does believe in God, creator of the universe, can scientific knowledge be
helpful in supporting and nurturing that belief?
I would like to discuss how a believing scientist like myself views, based on scientific knowledge, the nature of God and the nature of the human being.
Such knowledge is basic to any discussion of faith, and I hope such knowledge complements that derived from philosophy and theology. Several criteria exist to
determine the veracity of scientific theories, such as predictability, repeatability of experiments, simplicity or economy of explanation. There is, however, a growing
awareness among scientists of another criterion: “unifying explanatory power” – not only are the observations at hand explained, but the attempt to understand is also in harmony with all else that we know, even with that which we know outside of the natural sciences.
It is this idea of unifying explanatory power that I would like to discuss, since it extends the epistemological nature of the natural sciences towards the realm of other disciplines such as religious thought, and therefore provides a basis for discussing such issues as faith and justice in Ignatian spirituality.
This criterion is nothing else than a call for the unification of our knowledge. One could hardly be opposed to that. The problem arises with the application of this criterion. When is the unification not truly unifying but rather an adulteration of knowledge obtained by one discipline with the presuppositions inherent in another discipline? History is full of
examples of such adulterations. Newton, for instance, argued from the universal law of gravity which he discovered, that nature exhibits a number of mechanical phenomena for which no scientific explanation could be found. He therefore constructed an argument for the existence of God whose direct intervention would explain the gaps in the scientific discourse. But within a bit more than a century, Laplace found just such scientific explanations within Newtonian mechanics itself. The gap that Newton’s God had filled no longer existed. So out went God! It is because of such adulterations as this that scientists have always hesitated to make use of this criterion of unification of our knowledge. And yet, if applied cautiously, it can be a most creative one for the advancement of our knowledge.
The supposition is that there is a universal basis for our understanding and, since that basis cannot be selfcontradictory, the understanding we have from one discipline should complement that which we have from all other disciplines. One is most faithful to
one’s own discipline, be it the natural sciences, the social sciences, philosophy, literature, religious thought etc., if one accepts this universal basis. This means in practice that, while remaining faithful to the strict truth criteria of one’s own discipline, we are open to accept the truth value of the conclusions of other disciplines. And this acceptance must not only be passive, in the sense that we do not deny those
conclusions, but also active, in the sense that we integrate those conclusions into the conclusions derived from our own proper discipline. So, what do we know in this regard from the sciences? It is clear from all of the sciences, including geology, molecular biology, paleontology, comparative anatomy, cosmology and others, that evolution
is an intrinsic and proper characteristic of the universe. Neither the universe as a whole nor any of its ingredients can be understood except in terms of evolution. We human beings came to be through evolution, and evolution is a daily happening. As the
universe expanded from the Big Bang and evolved, stars were born and stars died. Since stars are born and sustain themselves by creating a thermonuclear
furnace whereby light elements are continuously converted into heavier elements, when they die the stars pour out to the universe these heavier elements. And then a second generation of stars is born, not now of pure hydrogen but of the enriched chemistry
of the universe. The universe is being continuously enriched with heavier elements. This process continued until, through increasingly complex chemical combinations, the human being came to be.
Our sun is a third generation star, and we are literally born of stardust. This process of being generated by and living with the universe continues every moment of our lives. We are constantly exchanging atoms with the total reservoir of atoms in the universe. Each year 98 percent of the atoms in our bodies are renewed. Each time we breathe we take in billions and billions of atoms recycled by the rest of breathing organisms during the
past few weeks. Nothing in my genes was present a year ago. It is all new, regenerated from the available energy and matter in the universe. My skin is renewed each month and my liver each six weeks. Human beings are among the most recycled beings in the
universe.
All that I have presented thus far about the evolution in the universe of complex organisms, including ourselves, has occurred by natural processes intrinsic
to a universe that is about 14 billion years old and contains about 1022 stars. But what relevance does all of this scientific knowledge have to our relationship to God and to faith?
The religious believer is tempted by science to make God the “explanation.” We bring God in to try to explain things that we cannot otherwise explain.
“How did the universe begin?” “How did we come to be?” We latch onto God, especially if we do not feel that we have a good and reasonable scientific explanation. He is brought in as the Great God of the Gaps. I have never come to believe in God by proving God’s existence through anything like a scientific process. God is not found as the conclusion of a rational process like that. I believe in God because God gave himself to me. That was not a miracle. It does make sense that there is a personal God who
deals with me and loves me and who has given himself to me. I have never come to love God or God to love me because of any of these reasoning processes. I have come to love God because I have accepted the fact that he first made the move towards
me. This is what faith is, a personal relationship of love with God, and it must be the source of our pursuit of justice.
Although God transcends the universe, he is working in it through his providence and continuous creation.
This stress on God’s immanence is not to place a limitation upon God. Far from it. It reveals a God who made a universe that has within it, through evolution, a certain dynamism, as seen by science, and thus participates in the very creativity of God. God
emptied himself so that he could share his infinite love with his creation. Such a view of God’s relationship to his creation can be found in early Christian writings, especially in those of St.Augustine in his comments on Genesis.
If they respect the results of modern science, religious believers must move away from the notion of a dictator God, a Newtonian God who made the universe as a watch that ticks along regularly. Perhaps God should be seen more as a parent or as one who
speaks encouraging and sustaining words. Scripture is very rich in these thoughts. It presents, indeed anthropomorphically, a God who gets angry, who disciplines, a God who nurtures the universe.
Theologians already possess the concept of God’s continuous creation. To explore modern science with this notion of continuous creation and of God’s emptying of himself would be an enriching experience for theologians and religious believers. God is
working with the universe. The universe has a certain vitality of its own like a child does. It has the ability to respond to words of endearment and encouragement. You discipline a child, but you also try to preserve and enrich the individual character of the child and its own passion for life. A parent must allow the child to grow into adulthood, to come to make its own choices, to go on its own way in life. Words that give life are richer than mere commands or information. In such a way does God deal with the universe.
This view of the evolutionary universe and our place in it, derived from the sciences and of God’s role in the universe, derived from the reflections of a religious believer upon that same science, may help us in a further understanding of faith. We share in the
creativity that God desired the universe to have. I have not spoken above of the spiritual nature of the human being because that cannot be an object of scientific research. But the reflections of a religious believer upon the nature of God and his relationship
to the universe bring us to a recognition of our spirituality. Such reflections are themselves an exercise of that spirituality. Ultimately, reflections upon our scientific knowledge of the universe bring us to a recognition of our role as co-creators, so to speak, in God’s continuous creation of the universe.
George Coyne, SJ, is associate pastor at St. Raphael the
ArchangelChurch in Raleigh, N.C. He was formerly director
of the Vatican Observatory.
This article was published in the Spring 2007 issue
of Ignatian Imprints, the magazine of the MarylandProvince
Jesuits.
smarekse pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 38
Re: Kā saprast...
15.01.2009 22:54
Jā, šitas laikam arī bija. Es ne tik labi saprotu valodu Eng, tādēļ jocīgi, ka ne krievi ne latvieši nav iztulkojuši sava ticības brāļa nebūt ne nenozīmīgo tekstu. Respektējot, visnotaļ, iespējams, labi argumentēto viedokli, atļaušos apjautāties - vai ir lielāka augstprātība iespējama par šo viedokli, ko pauda RKB zinātnieks? 1. Respektīvi, ka Dievs neradīja visu labu esam (citiem vārdiem - mīkstais un nevarīgais Dievs), bet radīja kaut ko nepilnīgu, kas attīstās (evolūcijas teorijas mugurkauls). Un tik ļoti vārgu attīstības potenciālu Dievs radīja, ka pat miljardu miljardu gadi bija vajadzīgi, lai attīstītos. Vai nav smieklīgi? 2. Vai jāsaprot, ka Dievs radīja tikai sprādzienu? Vai arī pēc tam stāvēja un šo sprādzienu kontrolēja, jo sāka šaubīties, ka nepareizi uzsprāgušais attīstīsies. Nu vai nav marazms? 3. Vai RKB zinātnieki nejūk prātā iekš savas tolerances pret lielāko 19. gs. slimību? Man šis paziņojums nozīmē ņirgāšanos par Dievu.
smarekse pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 38
Re: Kā saprast...
15.01.2009 23:04
>> Batsebai. Ja es to tā saprotu, kā man liekas, tad RKB oficiāli ir paziņojusi, ka Dievs Radītājs 1. ir kretīns, kurš neko perfektu nav radījis. 2. ir vārgulis, kura izgudrotā attīstības programma realizējas miljardiem gadu 3. ir psihiski slims, jo viss degradējas nevis attīstās 4. neko nesaprot un māžojas ar sava Dēla slepkavošanu. (Kādēļ tad attīstības un pilnveidošanās teorija nonāk strupceļā, ka nepieciešams ir Kristus?) utt.
ARM pievienojies: 29.05.2007 Komentāri: 185
Re: Kā saprast...
15.01.2009 23:27
Evolūcijas teorija, tāpat, kā jebkurš zinātnisks atklājums nevar būt pretrunā ar Baznīcas mācību, jo katrs patiess atklājums tikai apstiprina Dieva brīnišķo radīšanas un veidošanas darbu. Nedaudz mūs pietuvina izpratnei par metodēm, kā tas norisinājās. Taču tikai pietuvina, jo pilnībā izprast Dieva darbu ar mūsu prātu nav iespējams. Par šo jautājumu jau bija diskusija katolis.lv forumā.
smarekse pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 38
Re: Kā saprast...
15.01.2009 23:35
>> ARM Vai Tu vispār saproti, ko tikko pateici??? :) "Cilvēks ir radies no pērtiķa, bet Dievs radīja sprādzienu no nekā, pateicoties kuram radās viss miljardu un miljardu gadu garumā līdz kamēr radās pērtiķis, no kura radās cilvēks"!!! *** Tā ir ņirgāšanās par Dievu un Bībeli. Cilvēciskā augstprātība, kas sātaniskā formā izpaužas indi nesošā tolerancē pret evolūcijas teoriju. Evolūcijas teorija jau pati par sevi ir politiska nevis zinātniska. Tās pamatā ir visas revolūciju un karu idejas. Tās mērķis ir devalvēt Dieva kārtību, subordināciju, valstiskumu.
ARM pievienojies: 29.05.2007 Komentāri: 185
Re: Kā saprast...
16.01.2009 00:07
smarekse, Tavi iebildumi man atgādina to ļaužu iebildumus, kuri bija gatavi cilvēku tiesāt tikai pat to, ka viņš pateica, ka zeme griežas ap sauli. Ja vēlies iebilst, vispirms paskaties Bībelē, vai tur ir aprakstītas metodes, kā tika radīta pasaule? Patiesībā Tavi iebildumi ir vērsti tieši pret Dievu, jo Tu esi gatava noliegt to, ko Dievs vēlas atklāt zinātniekiem. Tā ir brīnišķīga, noslēpumaina Dieva apredzība, ka Viņš mums ir devis spēju pamazām izzināt Viņa radīto pasauli. Ja mēs to daram ar mīlestību, mēs varam pietuvoties patiesībai, pat, ja tā būtu evolūcijas teorijas apstiprinājums. Pati par sevi evolūcijas teorija nav ļauna. Par ļaunumu to padarīja cilvēki izmantodami savās politiskajās ideoloģijās, tāpat, kā fizikas atklājumi bieži vien tiek izmantoti citu cilvēku iznīcināšanas līdzekļu izgudrošanai. Vēlos atgādināt, ka grēks ir vēršanās pret Dieva dāvāto izziņas spēju.
smarekse pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 38
Re: Kā saprast...
16.01.2009 01:56
ARM, kategoriski nepiekrītu. 1. Nekāda sakara ar mīlestību vai nemīlestību. Stāsts ir par patiesību un blakus stāvošajiem tās surogātiem. 2. Bībelē ir skaidri izklāstītas pasaules radīšanas lietas. Pretējā gadījumā Tev ir savs privātais dieviņš ar savu radīšanas impotenci, jo nepieciešami miljargi gadu. Pasaule ir radīta konkrētā laikā - septiņās dienās. Tā ir radīta no nekā (ex nihilum). Nevis no sprādziena, bet konsekventā loģiskā formā. Radīšanas process "uni vers" - viens teikums. Dievs teica un viss teiktais tapa. *** Tu vismaz vienu saprātīgu argumentu būtu pateicis nevis te pilnīgi nevietā ironizējis ar savu absolūti neadekvāto piemēru par pasaules uzskatu viduslaikos utml.
AB pievienojies: 07.01.2005 Komentāri: 118
Re: Kā saprast...
16.01.2009 08:57
Smarekse! Nepiekrītu. Bībelē nu it nekas nav skaidri pateikts par pasaules radīšanu, nu nekas! tas "lai notiek," tik pat labi varbūt arī sprādziens...Un ja Tev 7dienas ir tiešām 7 dienas, nevis teiksim 7, kaut vai milj. gadi, tad man nav ko teikt. Vabūt mēs te nīkstam uz šīs pasaules tik tiešām tāpēc, ka reāls ābols tika apēsts?
ARM pievienojies: 29.05.2007 Komentāri: 185
Re: Kā saprast...
16.01.2009 11:03
Smarekse, iesaku pastudēt Katoliskās Baznīcas teologu rakstus par šo tematu.
Beatrise pievienojies: 15.01.2007 Komentāri: 96
Re: Kā saprast...
17.01.2009 01:03
Smarekse, izskatās, ka tu gribi būt Dieva vietā un noteikt, kā pareizi radīt pasauli.
Starp citu, nav pierādīts par lielo sprādzienu, ka tāds bija. Tā ir tikai zinātniska hipotēze.
Jā, un bija vai nebija (ir vai nav) evolūcija? Kā radās dzīvība? Ja ir evolūcija, tad tavuprāt tas liek domāt, ka Dieva nav? Un ja ir, tad Dievs visu izdarīja nepareizi, jo ir ciešanas?
Kā tavuprāt būtu bijis pareizi radīt pasauli un kādu radīt? Bez ciešanām, varbūt?
Tad izklāsti sīkāk savu pasaules modeli.
smarekse pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 38
Re: Kā saprast...
17.01.2009 16:28
Bībele ļoti skaidri un nepārprotami izslēdz jebkādu evolūcijas teorijas iespējamību. Ir jābūt ļoti izteikti stulbam vai, ir vēl viena iespēja, ļoti "apdolbītam" tajā brīdī, lai iedomātos par tik debīlu politisku nevis zinātnisku teoriju iekš Svētās Bībeles radīšanas stāsta interpretēcijas. Cilvēks radās no pērtiķa!!! Kristus inkarnējās pērtiķa pēctecī!!! Kristus pērtiķu Pestītājs. Dievs neradīja cilvēku, bet tikai matēriju un enerģiju no kuras izveidojās visums... hahaha!!! *** Sātanisms pat nav tik banāls, kā šīs zombijtipa zinātnieķeļu perversijas par kristietību.
zane pievienojies: 17.01.2009 Komentāri: 34
Re: Kā saprast...
17.01.2009 17:18
Smarekse, lūdzu nerunā Bībeles vārdā. Ļauj par to spriest izglītotiem cilvēkiem. Evolūcijas teorija nav sinonīms darvinisma teorijām. Pasaulē viss ir evolūcija. Pilnīgi viss. Pat tu esi evolūcijas procesā. Visa pasaule pastāv evolucionējoties. Viss attīstās nepārtraukti.
smarekse pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 38
Re: Kā saprast...
17.01.2009 21:14
>>Zane Vai Tu saproti, ko nozīmē evolūcija, ka apgalvo šīs muļķības. Kur mēs esam aizevolucionējušies? Līdz grēkā krišanai + pilnīgai pasaules iznīcināšanai Nr. 1 (Plūdi) + cilvēces un visa dzīvā mentālai un miesīgai bojāejai, respektīvi, cilvēkam ir nepieciešams Pestītājs, visa radība gaida uz pestīšanu. Lasi Rom 8 nodaļā piemēram no - 21 Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību. 22 Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes. 23 Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu - Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu. Slimam ārstu vajaga, ne veselam. Ko Jūs te viens pēc otra murgojiet un no Dieva taisiet jampampiņu un meli? Zane, tavs evelūcijas līmenis ir tāds, ka pat vairāk ar savu smadzeni nespēj elementāras lietas analizēt. Katrs mēs par savu dzīvi atbildam, nevis teoriju izstrādātāji "zinātnieki". **** Bet par Bībeli un tās plaukstoajām un mūsdienās ziedošajām interpretācijas metodēm Tev derētu pašai vairāk saprast. Citādi šis postmodernisma laikmets padarīs Tevi vēl stulbāku un vīzdegunīgāku.
zane pievienojies: 17.01.2009 Komentāri: 34
Re: Kā saprast...
17.01.2009 22:29
Nepūlies tik ļoti, Sma-rekse, tava diagnoze ir skaidra. :-}
smarekse pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 38
Re: Kā saprast...
17.01.2009 22:54
>> zane Vai būs arī kāds analītiski pamatots arguments? *** Starpcitu, man nav nekas pret diagnozēm. Tādēļ man ir vajadzīgs Pestītājs nevis evolūcija.
zane pievienojies: 17.01.2009 Komentāri: 34
Re: Kā saprast...
18.01.2009 18:51
Smarekse, analītiski pamatots ir Cores publicētais raksts. Vienkārši es neredzu vajadzību diskutēt ar cilvēku, kurš citus sauc par aprobežotiem tikai tādēļ, ka tie neatbalsta viņu viedokli (šoreiz gan visai primitīvu un neatbilstošu katoliskajai mācībai) un vienlaikus ar savu kaislīgo Dievapziņu pārējos kristiešus apsaukā par 'stulbiem', 'vīzdegunīgiem', kam nav 'saprātīgu argumentu' utt. Diemžēl, tu neproti diskutēt ar cieņu un tuvākmīlestību. Un tas savukārt nerada vēlēšanos komunicēt ar tevi. Kaut vai tikai virtuāli.
smarekse pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 38
Re: Kā saprast...
18.01.2009 19:24
>> Zane 1. Neviena analītiska argumenta es tur nevaru izlasīt. Tikai pieņēmumi. 2. Vai Tu sūdu sauc par "cilvēka gremošanas procesā saražotu vērtību" RKB imitētās tolerances vārdā? 3. Vai Tu mīli tikai tos, kuri Tevi mīl?
Neredzu sakaru starp evolūcijas teoriju un postmodernisma laikmetu, evolūcijas teorija pastāvēja pirms postmodernisma un pastāvēs arī pēc tā. Kā ikviena dabaszinātņu teorija, arī evolūcijas teorija aplūko dabā novērojamus faktus un mēģina tos izskaidrot. Jautājumi par cilvēka attiecībām ar Dievu un par to, vai mums katram ir vai nav vajadzīga pestīšana, neietilpst dabaszinātņu kompetencē, evolūcijas teorija šajā sakarā neko nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt. Ja Bībeli interpretējam burtiski, tad tā ir pretrunā ne vien ar evolūcijas teoriju, bet arī ar daudziem citiem mūsdienu dabaszinātnēs pieņemtiem uzskatiem. Vairākas kristiešu kustības, kuras domā, ka tikai Bībeles burtiska interpretācija ir ceļš uz pestīšanu, apstrīd arī Zemes rotāciju ap Sauli un ap savu asi, relativitātes teoriju, otro termodinamikas likumu u.c. dabaszinātņu atziņas. Aicinu smareksi atturēties no izteikumiem, kas saistīti ar Dieva apvainošanu. Dievs nemelotu arī tad, ja Bībele būtu jāuztver tikai tēlaini un ne kā precīzs notikumu apraksts. Precīzas, viennozīmīgas instrukcijas ir cilvēka domāšanas produkts, kas pat mūsu cilvēciskajā ikdienā nespēj aptvert patiesību visā tās daudzveidībā. Dievs nebūtu nespēcīgs ne tad, ja būtu radījis pasauli triljonos gadu, ne arī tad, ja tas būtu veikts sekundes triljondaļā, jo Viņš nav ierobežots kādā laikā. Dieva varenību un mīlestību pret mums nemazinātu arī tas, ka mēs pēc miesas būtu pērtiķi, kukaiņi vai pat cērmes, jo tās visas ir Dieva radītas dzīvas būtnes.
zane pievienojies: 17.01.2009 Komentāri: 34
Re: Kā saprast...
18.01.2009 19:39
Smarekse, pārlasi to tekstu angļu val., ko tu gan nesaproti un šķiet, arī nevienu citu svešvalodu nezini. Ja es tavā gadījumā runāju par diagnozi, tad pēdējais tavs komentārs man dod priekšstatu, ka tā laikam būtu jānosaka psihiatrijas jomā.
smarekse pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 38
Re: Kā saprast...
18.01.2009 20:00
>> Toms Augustīns 1. Ja Tu esi RKB oficiāls pārstāvis, kāda amatpersona, priesteris vai garīdznieks, tad man ir skaidrs RKB pseidokristietības popularizēšanas mehānisms. Redzu skaidru vēlēšanos noklusēt jauājuma būtību un salkanu līferēšanos un laipošanu. 2. Pasaki man: Kas ir Kristus iekš RKB atzītās evolūcijas teorijas? :) Vai Dievs, kurš inkarnējās -kļuva par pērtiķa pēcnācēju? 3. un kāds sakars pestīšanas idejai iekš evolūcijas teorijas (viss taču normāli evolucionējas un darbinātājs visu no debesīm kontrolē) :)))) *** >> Zane Kāpēc tu neatbildi uz vienkāršiem jautājumiem?
zane pievienojies: 17.01.2009 Komentāri: 34
Re: Kā saprast...
18.01.2009 20:40
Smarekse vai Smareksi, tavi jautājumi nav vienkārši, bet ideoloģiski. Un bez tam, kā jau teicu, ir redzami psihiski nelīdzsvarotā veidā pausti apvainojumi mērķēti uz daudziem šeit diskutējošiem kristiešiem. Tas ir zem manas pašcieņas turpināt dialogēt ar tevi. Cerams, ka Jēzus, kas ir maigs un pazemīgu sirdi, kādreiz tevi vedīs pie prāta un pie pašpazīšanas.
>> smarekse 1. Es neesmu nedz RKB oficiāls pārstāvis, nedz amatpersona vai garīdznieks. Esmu katoļticīgs lajs, kura darbs saistīts ar zinātni. Savu izteiksmes veidu negrasos mainīt; ja vēlies, vari to saukt par salkanu līferēšanos un laipošanu. Vai drīkstu zināt, kāda ir jautājuma būtība? Ja jautājums ir par to, vai 1. Mozus grāmatā aprakstītais radīšanas stāsts jāuztver burtiski, mana pārliecība ir, ka nav jāuztver. Tad jau sāksim burtiski uztvert arī turpmāko stāstu, ka jau otrajā cilvēku paaudzē (Kains un Ābels) cilvēce sadalījās zemkopjos un lopkopjos, no katra pa vienam, un nebija nedz mednieku vācēju perioda, nedz pakāpeniskas zināšanu uzkrāšanas, darbarīku pilnveidošanas un dzīvnieku pieradināšanas. Uz evolūcijas teoriju raugos kā uz jebkuru citu zinātnisku teoriju - tā ir derīga tikmēr, kamēr pietiekami labi ļauj izskaidrot novērojamos faktus un izdarīt prognozes. Patiesībā mūsdienās šai teorijai vajadzētu izraisīt daudz mazāk iebildumu nekā 19. gadsimtā, kad vēl nebija izveidojusies ģenētika. Tagad, kad mēs zinām, ka pēc savas ģenētiskās uzbūves ļoti maz atšķiramies ne vien no pērtiķiem, bet arī no daudz primitīvākiem dzīvajiem organismiem, vienotas izcelsmes modelis šķiet daudz pārliecinošāks. 2. RKB nav nekādas oficiāli par patiesu atzītas teorijas par evolūciju, tāpat kā nav šādas teorijas par jebkuru citu dabaszinātņu nozari. Dabaszinātnes ir cilvēka prāta auglis atbilstoši Radītāja dotajām dabiskajām cilvēka spējām uztvert apkārtējo materiālo realitāti un to izskaidrot. RKB ticīgo vidū ir gan evolūcijas aizstāvji, gan tās noliedzēji. Kristus RKB uzskatos ir cilvēces Pestītājs, tieši tā, kā vari izlasīt Nīkajas ticības apliecībā. Ja ir spēkā evolūcijas teorija, kam es sliecos piekrist, bet pieņemu arī pretargumentus, tad jā - Kristus pēc savas miesas kļuva ne vien par "pērtiķu" (jo saskaņā ar mūsdienu evolūcijas teoriju cilvēka senčus tā var dēvēt tikai nosacīti), bet arī par zivju, tārpu un vienšūņu pēcnācēju. Un tad? Galu galā tāpat iegūstam cilvēka miesu, kas radīta no zemes pīšļiem, kā tas teikts arī Bībelē. Tomēr Pestītājs nekaunējās šādā miesā nākt. Kā cilvēks Jēzus bija Ādama pēcnācējs. 3. Pestīšanas idejai nudien nav nekāda sakara ar evolūcijas teoriju. Evolūcija ir viens no skaidrojumiem, kā varētu būt izveidojušās dažādas dzīvās dabas formas, ieskaitot cilvēku, bet tā nesniedz atbildi uz to, kādai jābūt cilvēka dabai un kāds ir cilvēka dzīves mērķis. Savukārt pestīšanas ideja satur sevī atbildi tieši uz šiem jautājumiem.
