| Forums |  | |
| | EGO
pievienojies: 24.02.2005
Komentāri: 5 | dzeja 30.05.2006 16:49 | Es neesmu tā, ko domājat,
es dažreiz nezinu, kas esmu,
tik nojaušu, ka pietiek viena soļa
līdz debesīm vai ellei.
Uz kuri pusi nolieksies
dzīves svaru kausi?
Cik vērtas sāpes, ilgas, asaras,
cik daudz prieka, dāvātu smaidu?
Sirds klusē, šis lēmums pieder man
Robeža ir plāna,
tik trausla robeža starp debesīm un elli
sevī, telpā un laikā…
Es nezinu vairs, ko vēlos vairāk
un tāpēc stāvu pa vidu -
Nekur.
It kā vieglāk uzlikt vienaldzības masku
un vērot apkārt traucošās dzīves- jūsu -
sacensības, kur mērķis ir nāve.
Vai nav vienalga kurš būs pirmais, kurš pēdējais,
it īpaši, ja nezini, kas būs pēc tam -
sākums vai gals.
Var jau nojaust, ja paskatās atpakaļ,
var mēģināt likt likmes,
var nelikties ne zinis, cerēt, ticēt,
Var…
Bet es stāvu pa vidu,
sirds virzienu nav atradusi
un es nezinu kā labāk -
ticēt un nedomāt, atmest ar roku…
Es gaidu…
Pa vidu starp debesīm un elli
ir mirusī zona
un lietus līst garām.
| |
| |
