Svētdienas, 6. oktobra, pusdienlaikā no Apustuliskās pils loga pāvests paziņoja, ka 8. decembrī sasauc Konsistoriju, kura laikā vairākiem arhibīskapiem, bīskapiem un priesteriem – kopā 21 – piešķirs kardināla titulu. Viņu vidū ir lietuviešu tautības arhibīskaps Rolandas Makrickas, kurš ir Svētās Marijas Madžores bazilikas, Romā, koadjutorarhipriesteris.
“Tāla no aizdomām un elitārismiem, Baznīca kļūs par uzticamu kopienu tikai tad, ja, tāpat kā Kungs, riskēsim uzticēties cits citam, arī tad, ja esam ievainoti,” šāda atziņa izskanēja no dominikāņu tēva Timotija Redklifa lūpām, vadot meditācijas Bīskapu Sinodes dalībniekiem, kuri piedalījās divu dienu rekolekcijās.
Svētdien, 29. septembrī, atgriežoties no sava apustuliskā ceļojuma pa Luksemburgu un Beļģiju, lidojuma no Briseles uz Romu laikā pāvests atbildēja uz dažu žurnālistu jautājumiem. Francisks runāja par Izraēlas uzbrukumu Libānai, raksturojot to kā nesamērīgu un amorālu aizsardzību, atkārtoti nosodīja abortus, nosaucot ārstus, kas tos veic, par “slepkavām”, un cildināja karali Boduēnu, kurš iestājās par dzīvību.
Beļģijas apmeklējuma pēdējā dienā, svētdien, 29. septembrī, pāvests karaļa Boduēna vārdā nosauktajā stadionā, Briselē, vadīja Euharistijas svinības un pasludināja par svētīgu godājamo Dieva kalponi Annu no Jēzus. Homīlijā viņš ar lielu stingrību vērsās pret ļaunprātīgās izmantošanas noziegumiem un pieprasīja bīskapiem un visiem ticīgajiem, lai tie nekad netiktu slēpti.
Piektdienas, 27. septembra, vakarā Briseles apustuliskajā nunciatūrā pāvests tikās ar 17 no garīdzniekiem cietušajiem seksuālās vardarbības upuriem. Šiem cilvēkiem bija iespēja divu stundu garumā izrunāties ar Svēto tēvu par savām sāpēm un dalīties priekā un cerībā par Baznīcas apņemšanos cīnīties ar seksuālās izmantošanas sērgu.
2024. gada 27. septembrī Svētais tēvs ieradās Lākenas karaliskajā pilī, kur viņš tikās ar karali Filipu un karalieni Matildi. No galvenajiem vārtiem pāvestu pavadīja goda sardze vēsturiskos tērpos zirgu mugurā, uzsverot tikšanās nozīmīgumu.
Ceturtdienas, 26. septembra, pievakarē pāvests Notre Dame katedrālē tikās ar Luksemburgas katoļticīgajiem. Uzrunā viņš pievērsās diviem svarīgiem mīlestības elementiem, proti, iepriecināšanai un kalpošanai. Francisks uzsvēra, ka mūsu ticība ir līksma, tā ir "deja".
Dialogs, nabadzības izskaušana, mākslīgā intelekta reglamentācija, cilvēka integrālas attīstības veicināšana, vienlīdzība un nāciju suverēnā cieņa, pilnīga atomieroču iznīcināšana, ārzemju parāda anulēšana. Tie ir daži soļi, ko 23. septembrī, uzstājoties ANO 79. ģenerālasamblejas Nākotnes samitā, aicināja spert Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Pjetro Parolins.
Pāvests ir nosūtījis Vēstījumu Pontifikālās Sociālo zinātņu akadēmijas rīkotās sanāksmes dalībniekiem, kuri spriež par mafijai konfiscēto materiālo labumu izmantošanu sabiedrības vajadzībām.